Iesaki rakstu: 
Pāris beidzamo gadu laikā mēs no Maskavas puses esam dzirdējuši dažādus solījumus (kas robežojas ar draudiem) radīt un pieņemt apbruņojumā tādas ieroču sistēmas, kuras potenciālajam pretiniekam (jeb pēc Maskavas retorikas „mūsu partneriem”) neatstās nekādas cerības pretoties Krievijas ģeopolitisko interešu realizācijai globālā mērogā, kur nu vēl ierobežot tās operācijas postpadomju telpā. Par ko ir runa?
1. Raķešu komplekss „Sarmat” (15А28 „Сармат”) ar smagajām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm ir radīts kā padomju laika analoga „Vojevoda” aizstājējs. Visdrīzāk „Sarmat” tiks izvietots tajās pašās vecajās raķešu šahtās. Jaunās raķetes lidojuma tālums
„Sarmat” izmēģinājumi ir jāpabeidz šogad, 2022. gadā jāsāk kaujas dežūras Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka 33. raķešu armijas 62. divīzijā Krasnojarskas apgabala Užurā.
2. Raķešu komplekss „Avangard” (15П771 „Авангaрд”) ar planējošu un manevrētspējīgu spārnotu kaujas bloku. Nesējraķete – jau sen apbruņojumā pieņemtā ballistiskā starpkontinentālā UR-100N UTTH.
Kaujas blokam „Avangard” ir savs raķešu dzinējs, tas spēj manevrēt divās plaknēs, kas padara neiespējamu pārtveršanu. Vadības sistēma ļauj operatīvi mainīt lidojuma uzdevumu un mērķi. Bloks ir izgatavots no īpaši izturīga materiāla, jo trajektorijas lejupejošā posmā ar ātrumu 20 mahi (2250 m/s) virsmas temperatūra sasniedz 1600-2000 grādus.
3. Aviācijas raķešu komplekss H-47M2 „Kinžal” (9-С-7760 „Кинжал”) ar hiperskaņas aeroballistisko raķeti tiek pasniegts kā konvencionāls ierocis stratēģiskā konfliktā, kad tas vēl nav pāraudzis pilna mēroga kodolkarā. Pastāv aizdomas, ka „Kinžal” pats var nest kodollādiņu, jo raķete ir radīta uz „zeme-zeme” klases ballistiskās raķetes „Iskander-M” bāzes.
„Kinžal” prioritārie mērķi – pretinieka politiskie un militārie vadības centri, kritiskās infrastruktūras objekti, stratēģiskās ieroču sistēmas. Kā „Kinžal” nesējs tiek izmantots modificēts iznīcinātājs pārtvērējs MiG-31K.
4. Aviācijas raķešu komplekss „Gremlin” – mazāks un vieglāks ierocis nekā „Kinžal”, primāri domāts 5. paaudzes iznīcinātāja Su-57 apbruņošanai, taču nav izslēgts, ka to varēs nest arī smagie bumbvedēji Tu-22M3, Tu-95M un Tu-160M.
5. Stratēģiskais komplekss „Burevestņik” („Буревeстник” 9М730) ir tīri šizofrēniska ideja – globālas sniedzamības spārnotā raķete ar kodolreaktoru kā enerģijas avotu caurplūdes gaisa reaktīvajam dzinējam. Konstrukcijas garums ar cietās raķešu degvielas starta paātrinātāju –
Bet galvenais – visā savā maršrutā raķete atstāj radioaktīvās izplūdes pēdas. Pat veiksmīgu izmēģinājumu gadījumā šīs ieroču sistēmas izvēršana būs dārga, nedroša ekspluatācijā un saistīta ar militāri politiskām konsekvencēm.
6. Kaujas lāzera komplekss „Peresvet” („Пересвет”) ir izmantojams kosmisko un aviācijas optoelektronisko izlūkošanas līdzekļu apžilbināšanai, taču tā efektivitāti būtiski ierobežo atmosfēras apstākļi – nokrišņi, migla, mākoņi. „Peresvet” ir masīva iekārta, kas bāzēta uz divām lielgabarīta automašīnām – izstarotāja un enerģijas avota platformām. Komplekss jau ir izvērsts stratēģisko raķešu pozīciju rajonu segšanai.
„Peresvet” spējas pildīt pretgaisa aizsardzības uzdevumus (spārnotās raķetes, bezapkalpes lidaparāti) ir ierobežotas.
7. Bezapkalpes zemūdens aparāts „Poseidon” („Посейдон” 2М39) – megatorpēda ar kodolgalviņu un kodolreaktoru kā enerģijas avotu, sava veida „Burevestņik” zemūdens variants. Arī spējīgs ilgu laiku atrasties pozīcijas rajonā, lai vajadzīgajā brīdi pietuvotos krastam un uzspridzinātu sevi. Visas cerības uz mākslīgo „cunami” – 300-
Pēc oficiālā formulējuma „aparāta pamatuzdevums ir kodollādiņa nogāde pie iespējamā pretinieka krastiem ar mērķi iznīcināt svarīgus piekrastes ekonomikas elementus un nepieņemama kaitējuma nodarīšanai valsts teritorijai, radot plašas kodolsprādziena radioaktīvā piesārņojuma zonas, cunami un citas postošas sekas”.
Aparāta aptuvenā masa – 100 t, garums –
8. Hiperskaņas pretkuģu spārnotā raķete „Cirkon” (3M22 „Циркон”) ir spējīga veikt aerodinamisko lidojumu un manevrēt atmosfēras blīvajos slāņos. To ir iespējams palaist no tām pašām starta iekārtām kā apbruņojumā esošās „Oniks” un „Kalibr”, līdz ar to iespējamo virsūdens un zemūdens nesēju klāsts ir visai plašs. Protams, tās galvenā priekšrocība ir ātrums – 4-8 mahi (1250-2800 m/s), tālums – virs
2020. gadā Barenca jūrā tika uzsākta „Cirkon” valsts izmēģinājumu programma kā platformas izmantojot 22350. projekta fregati „Admiral Gorškov” un 885. projekta atomzemūdeni „Severodvinsk”. Sērijveida ražošanu plānots uzsākt 2022. gadā.
Ņemot vērā manis iepriekš uzskaitītās kara tehnoloģijas, kas paredzētas tikai un vienīgi cilvēku iznīcināšanai, var droši apgalvot, ka Krievijas politiskās vadības bruņošanās tieksme ir neizmērojama. Ir acīmredzams, ka aprakstītās ieroču sistēmas Maskavā tiek uzskatītas par garantiju režīma saglabāšanai ilgtermiņā. To realizācija (izņemot pašas neprātīgākās) ir visai reāla.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
