Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad pirmdien kļuva zināms, ka nav izdevies Jaunās konservatīvās partijas pārstāves, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas plāns par Latvijas Universitātes vadības nomaiņu, otrdiena atnāca ar šīs partijas vadītāja, tieslietu ministra Jāņa Bordāna plāna atcelt no amata ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru izgāšanos. Tā kā lasītāji interesējas – ar kādu tieši pamatojumu Bordāns un viņa domubiedri bija iecerējuši izteikt neuzticību Kalnmeieram, Pietiekatkārtoti publicē iepriekš vairāk nekā divus mēnešus no sabiedrības slēpto Tieslietu ministrijas „Informatīvo ziņojumu par iespējamu ģenerālprokurora Ē. Kalnmeiera neatbilstību ieņemamajam amatam”.

Zīmīgi, ka pretēji iepriekš izskanējušajai informācijai par šo dokumentu tā noslēguma daļā nemaz nebija skaidri norādīts, ka pēc tā sastādītāju un parakstītāja – tieslietu ministra Bordāna pārliecības ģenerālprokurors Kalnmeiers noteikti un nekavējoties būtu no amata atlaižams.

Tā vietā bija tikai norādīts, ka „nepieciešams steidzams un objektīvs novērtējums ģenerālprokurora atbilstībai ieņemamajam amatam” un, lai objektīvi izvērtētu visus apstākļus, kas liecina par iespējamu ģenerālprokurora neatbilstību amatam, nepieciešams rosināt Prokuratūras likumā paredzēto pārbaudi.

„Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā ir konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka ģenerālprokurors neatbilst Prokuratūras likumā ģenerālprokurora amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai,” – šis bija viskategoriskākais no atzinumā izteiktajiem secinājumiem.

Savukārt liela daļa citu Tieslietu ministrijas atzinumā uzskaitīto secinājumu par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbību bija papildināta ar vārdiem „varētu būt” un „iespējams”.

„Secināms, ka ģenerālprokurora līdzšinējā darbība, varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām ģenerālprokurora amata ieņemšanai,” bija norādīts ziņojumā.

Tāpat tajā atzīts, ka „ģenerālprokurora izteikumi saistībā ar [Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra] Rimšēviča lietu un Eiropas Savienības tiesas spriedumu šajā lietā varētu būt negatīvi ietekmējuši Ģenerālprokuratūras reputāciju un valsts tēlu kopumā”.

Vēl viens „iespējams” ir pieminēts saistībā ar ģenerālprokurora komunikāciju ar sabiedrību, kas „ietvērusi, iespējams, patiesībai neatbilstošu, nepārbaudītu un tendenciozi interpretētu ziņu paušanu plašsaziņas līdzekļos, kas būtu vērtējams kā Latvijas prokuroru ētikas kodeksa normu pārkāpums”.

Arī attiecībā uz aktuālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošanas tēmu dokumentā nav izteikti nekādi kategoriski secinājumi, vien norādīts, ka „būtu vērtējums, vai ģenerālprokurora darbība nav sekmējusi NILL risku nemainīgumu (augsts risks) daudzu gadu garumā”.

Viens no retajiem Bordāna parakstītajā ziņojumā izteiktajiem secinājumiem bez varbūtības izteiksmes par Kalnmeiera neatbilstību ir – viņš „nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, nespēj nodrošināt kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi”.

Tāpat dokumentā norādīts, ka „ģenerālprokurors tā vietā, lai efektīvi īstenotu tiešā vadībā esošo Ģenerālprokuratūras prokuroru darba uzraudzību un novērstu prokuroru kļūdīšanos, izvēlas attaisnot prokuroru kļūdas, liekot saprast, ka kļūdīšanās ir pieļaujama”.

Vēl viens pietiekami skaidrs apgalvojums ir – ziņojumā atspoguļotie fakti „liecina par mērķtiecīgām ģenerālprokurora darbībām, kas bijušas vērstas uz Latvijas specializētās pretkorupcijas iestādes (KNAB) tēla un darba efektivitātes graušanu, par nespēju norobežoties no personiskām interesēm, saglabāt objektivitāti un politisku neitralitāti”.

Nekādu plašākai sabiedrībai nezināmu faktu Tieslietu ministrijas ziņojumā gan nav. No kopumā astoņpadsmit dokumenta lappusēm četras ir veltītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas tēmai, saistībā ar kuru dokumentā Ģenerālprokuratūrai izteikti pārmetumi par nepietiekami aktīvu sadarbību ar Tieslietu ministriju, bet vēl trīs – Valsts kontroles revīzijas secinājumiem par pirmstiesas izmeklēšanas sistēmu, atlīdzības sistēmu un par neparedzētiem remontiem Ģenerālprokuratūras ēkā.

Savukārt no pārējām deviņām lappusēm, kurās aprakstīti Tieslietu ministrijas vadības iebildumi pret Kalnmeiera un prokuroru rīcību un darbību, trīs lappuses veltītas Rimšēviča lietai, trīs rindkopas – bijušā Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa lietai, bet viss atlikušais – Bordāna partijas biedra un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra, kriminālvajāšanai izdotā Jura Juraša lietai.

Interesanti, ka, ja viss pārējais dokumenta teksts ir salīdzinoši sausā „ierēdņu valodā”, tad attiecībā uz Jurašu tiek lietots pilnīgi cits izteiksmes veids, izmantojot virkni retorisku jautājumu un izsaucienu.

„Pēc ģenerālprokurora teiktā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis ir kļūdījies pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret Saeimas deputātu Juri Jurašu. Tas liek uzdot jautājumus par to, cik valstij ir izmaksājusi šī kļūda? Cik dienas virsprokuroram bija jāvelta, lai atceltu šo lēmumu?

Cik mēnešus strādāja Valsts drošības dienests, lai atkārtoti varētu nosūtīt lietu prokuratūrai? Cik valsts ir samaksājusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroram Mārim Urbānam par lēno un novilcināto (rit ceturtais mēnesis pēc Saeimas deputāta Juraša izdošanas kriminālvajāšanai) Juraša kriminālprocesa virzīšanu uz tiesu?” emocionāli tiek jautāts ministrijas informatīvajā ziņojumā. Kā redzams, ziņojuma izvērtētājiem no Augstākās tiesas šīs emocijas nav bijušas pietiekami nopietns arguments.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...