Iesaki rakstu: 
2023.gada 20.decembrī Jānis Iesalnieks uzsāka darba gaitas „RailBaltica” projekta vadības uzņēmumā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" ar sākotnējo darba algas likmi 3500 eiro mēnesī.
SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valde, kuras darbojās Jāņa Iesalnieka politiskajā paspārnē, esot saskatījusi Iesalnieka kungā jurista potenciālu, lai gan viņam nav nekādas praktiskā darba pieredzes jurisprudencē, it sevišķi ļoti sarežģītajā būvniecības jomā.
Saskaņā ar SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" publiski sniegto informāciju Iesalnieka darba pienākumi būs savas kompetences ietvaros veikt uzņēmuma deleģēto projektu noslēgto līgumu administrēšanu, nodrošināt noslēgto līgumu īstenošanu atbilstoši līguma nosacījumiem un tiesiskajam regulējumam savlaicīgā un kvalitatīvā veidā, piedalīties departamenta darba plānošanā, koordinēšanā un nodrošināt saistītās iekšējās dokumentācijas izstrādi un uzturēšanu, kā arī citi ar amatu saistītie pienākumi.
Kā izriet no SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" no publiski sniegtās informācijas, Jāni Iesalnieku ir plānots nodarbināt uz pilna laika darba slodzi, un viņa darba pienākumi nekādā veidā nav saistīti ar publisko komunikāciju ne par „RailBaltica”, ne par politiskiem jautājumiem, kas nav saistīti ar „RailBaltica”.
Kā Jānis Iesalnieks paspēj būt tik aktīvs sociālo tīklu lietotājs?
Jānis Iesalnieks sociālajā tīklā X seko 2540 personām, bet Facebook uztur draudzību ar 1000 personām.
Ikviens sociālo tīklu lietotājs ļoti labi zin, ka sekošana 3540 citu personu Facebook un X kontiem, iepazīšanās ar to saturu, komentēšana un laikošana, kā arī publikāciju gatavošana savā profilā katru dienu aizņem daudzas stundas.
Jāņa Iesalnieka aktīva atrašanās tiešsaistē Facebook profilā ir gandrīz nepārtraukti redzama darba laikā, bet sociālajā tīklā X viņš regulāri publicē savus ar tiešajiem darba pienākumiem nesaistītas pārdomas, komentē un laiko citu personu publicēto saturu.
Ir redzams, ka Jānis Iesalnieks regulāri un galvenokārt darba laikā nodarbojas ar komunikāciju savos sociālajos tīklos par tēmām, kuras pat attālināti nekādi nav saistītas ar „RailBaltica” būvniecības projektu:
1. Strīdās ar Ingu Spriņģi par nodarbinātību un nacionālas valsts pazīmēm;
2. Satiksmes ministrus Briškenu un Linkaitu vaino dažādās problēmās;
3. Komentē Navaļnija nāvi un izsakās par situāciju Krievijā, kā arī Girkina sagaidāmo nāvi;
4. Komentē Rebaltica pētījumus;
5. Izsakās par demogrāfijas un citiem politiskajiem jautājumiem.
Faktiski sanāk, ka Jāņa Iesalnieka personīga rakstura socializēšanos portālos Facebook un X ik mēnsesi 3500 eiro apmērā apmaksā visi Latvijas nodokļu maksātāji ar SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" starpniecību.
Tādēļ no visa iepriekš aprakstītā likumsakarīgi rodas sekojoši jautājumi:
1. Vai tiešām „RailBaltica” projektā viss ir tik perfektā stāvoklī, ka Jānim Iesalniekam darba laikā nav, ar ko nodarboties?
2. Vai SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" vadība zina, ar ko darba laikā nodarbojas Jānis Iesalnieks?
3. Vai SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" uzskata, ka Jāņa Iesalnieka aktivitātes sociālajos tīklos darba laikā ir pieņemamas un atbilst labas pārvaldības principiem un ar Jāni Iesalnieku noslēgtajam darba līgumam?
4. Vai Satiksmes ministrijas vadībai šī situācija nerada jautājumus par SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārvaldības un vadības darba kvalitāti?
Pārpublicēts no X (Twitter)
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
