Ar ko Pūce atšķiras no Pūces atlaistā Ušakova? Un kāpēc "nācijas tēvs" klusi noraugās, kā tiek noārdīta Latvijas Satversme?
Aldis Gobzems20.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mani kā Latvijas Republikas Saeimas deputātu un vienkārši mūsu valsts pilsoni aizskar tā nievājošā attieksme, ar kādu pret valsts pamatlikumu (Satversmi) attiecas valdību veidojošo koalīciju partijas. Tā ir tāda kā šizofrēnijas izpausme, kurā no vienas puses tiek klaigāts par “tiesiskuma koalīciju” (piemēram, kukulis pusmiljona apmērā par slepenu informāciju tagad ir Godīgi. Drosmīgi. Gudri.) un likumības varu, bet no pavisam citas puses tiek atkārtoti un bezkaunīgi pārkāpta Satversme.
Satversme ir viens no valsts atribūtiem, respektīvi, ja nav Satversmes, nav valsts. Pūces ministrija sabradā tiesības piedalīties pašvaldības darbā, un Pūces skaidrojumā ir nožēla nevis par Satversmes pārkāpumu, bet, ka ministrs nebija gana izveicīgs un neatrada pareizo veidu, kā aizliegt Ikšķiles iedzīvotājiem iestāties par savu pašvaldību.
Pūce, būdams ministrs, atņem Latvijas lielākās pašvaldības - Rīgas iedzīvotājiem tiesības tikt pārstāvētiem, pārkāpjot to pašu Satversmes 101. pantu. Un ar ko Pūce atšķiras no Pūces atlaistā Ušakova, ja Valsts kontrole ziņo par kodolreaktora 1,2 miljonu izlietošanu citiem mērķiem? Ar ko Pūce atšķiras no Ušakova arī Jaunupa un viņam pietuvināto ielikteņu kontekstā?
Zemkopības, Satiksmes ministrija, VARAM un šo ministriju pakļautībā esošās aģentūras un uzņēmumi atkārtoti, apzināti un mērķtiecīgi pārkāpj tiesības uz īpašuma neaizskaramību, ko nosaka Satversmes 105. pants. Ar ministru ziņu noslauka kājas Latvijas pamatlikumā. Nekādas reakcijas.
Iedzīvotājiem ir tiesības tiesāties. Tiesāšanās ir dārga, un valsts iestādes to zina, tādēļ, apzināti pārkāpjot likumu, bieži vien pat ņirgājas par pilsoņu iebildumiem “ievērot pamattiesības”. Deputāti, kuriem būtu jāveic pilsoņu pārstāvniecību likumā paredzētajā kārtībā, tam pretēji kļūst par šīs varas astoņkāja apmaksātiem kalpiem marionetēm, pogu spaidītājiem. Labs piemērs ir Skultes termināls, kura izbūvi nekaunīgi un atklāti lobē tiesiskuma ”baltie” bruņinieki – JKP. To pašu dara Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošie Sadales tīkli.
VARAM pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests rīkojas kā komunistu laika rekvizitori, uzliekot dabas mikroliegumus. Īpašums vairs nav īpašums, bet tāds patapinājums, kuru jebkurā brīdī valsts vai pašvaldība uz ierēdņa rīkojuma pamata var apgrūtināt ar aizliegumu ar šo īpašumu rīkoties.
Finanšu ministrija un FKTK var atņemt jums naudu, kura stāv bankas kontā, jo pēkšņi tās ”izcelsme” vairs nav pierādāma. Pašvaldība var jūsu bērniem aizliegt spēlēties jums piederošā zemes gabalā, jo tas ir dabas liegums un atrodas pie kādas ļoti nozīmīgas upes. Nozīmīgākas par citām.
Staversme paredz tiesības uz vārda brīvību. Tā ir pamattiesība, kura bija liegta PSRS laikā un kuras ierobežojumus uzraudzīja VDK. Šodienas valdība ir radījusi tīklu ar patiesības ruporiem. Tie, darbojoties melu ziņu pārbaudes aizsegā, var liegt jums piekļuvi sociālajiem tīkliem, nomelnot un izņirgāties par jums sabiedriskajā televīzijā. Mērķi ir tie paši, kuri bija aktuāli komunistu laikā. Līdzekļi, protams, ir evolucionējuši, bet finansēšanas un kooptēšanas metodes tās pašas.
Kariņa valdība ir arī gatava atņemt tiesības, kuras paredzētas Satversmes 96.pantā, 97. pantā un 94.pantā, radot pārvietošanās, izsekošanas un veselības uzraudzības elektronisko aproci vai ķēdi. Nopelnīt varēs daudzi. Kariņa māsas vīrs. Šādam varas modelim ir pat nosaukums - nepotisms. Tas ir modelis, kurā varu ir koncentrējuši radi un draugi. Tādu modeli ir izveidojusi ”tiesiskuma koalīcija”.
Šajā modelī vieta atrodas Kariņa māsas vīram, kā jau minēju. Tur ir vieta arī Ministru kabineta sabiedrisko attiecību vadītājas vīram un Attīstības/Par kampaņas radītājam. Tur ir vieta Vienotības lielsponsoram. Bet tur nav vietas jūsu konstitucionālajām tiesībām, jo jūs varat saslimt ar C19, un tas ir jānovērš.
Es piekrītu, ka cīņai ar vīrusu jāvelta daudz spēka, jo cilvēku veselība un pārticība man ir svarīga, bet es nepiekrītu tam, ka šīs tiesības ir svarīgākas par jūsu tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām brīvi pārvietoties, pulcēties un paust savu viedokli. Man ir aizdomas, ka vīruss pazudīs, bet šis izsekošanas rīks paliks.
Paliks arī šī nepotistu valdība. Paliks arī jūsu tiesību ierobežojumi. Varbūt Kariņš jau būs Briselē vai Vašingtonā, bet viņa vietu aizņems tāds, kurš liks visu šo arsenālu lietā, lai vairs nekad neatdotu varu citiem. Ja jūs necelsieties.
Mēs kritizējam ar putām uz lūpām Viktora Orbāna režīmu Ungārijā. Tepat Latvijā valdošā koalīcija ierobežo mūsu tiesības, kuras mums ir paredzētas valsts pamatlikumā. Mūsu ”nācijas tēvs” un Eiropas līmeņa konstitucionālo tiesību korifejs klusi noraugās, kā tiek noārdīta Latvijas Satversme. Bez neviena iebilduma. Tā, it kā nemaz nebūtu bijis klāt tās atjaunošanā. Varbūt arī nebija.
Es jautāju tādā formā, lai mani izdzirdētu, jo šajā laikā to ir ļoti grūti panākt. Klusēšanai un mutes aizvēršanai ir radīti labi priekšnoteikumi. Ja kaut kas nepatīk no opozīcijas teiktā, tad var izslēgt mikrofonu, dzēst no sociālajiem tīkliem, apvainoties un nenākt uz sabiedriskā TV interviju, neatbildēt uz žurnālistu jautājumiem, visbeidzot - visefektīvākā metode ir nosaukt par krievu spiegu vai nedot pielaidi, lai pildītu tautas uzticēto mandātu.
Bet es to daru, neskatoties uz visu. Es esmu par Satversmi. Es esmu par Latvijas Republiku. Jums ir jāiestājas par savām konstitucionālajām tiesībām, jo arī Satversmes 99.pants nav atcelts - domas un apziņas brīvība nav ierobežojama. Pat ar ārkārtas stāvokli. Kuru nevajag.
Un nobeidzot. Satversmes 2.pantā ir noteikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Nav nevienas demokrātiskas pasaules valsts, kur prezidents un premjers vienlaikus būtu bez tautas dota mandāta. Nav nevienas demokrātiskas valsts, kur vietējais Maizītis ir virs tautas un nosaka, kam būt prezidentam, premjeram vai ministram. Nav nevienas demokrātiskas pasaules valsts, kur tautas gribai uzspļauj, amatā uz pēdējo vietu nosvītrotu Viņķeli. Neviena. Nekur. Nekad.
Un tas viss mums kopā ir jāmaina. Pārvarot savas bailes un nedrošību, slinkumu un ciešanas. Mostoties.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
