Iesaki rakstu: 
Saskaņas centra (SC) deputāts Aleksejs Holostovs, kurš, pārdeklarējot savu dzīvesvietu no Babītes uz Baltkrievijas pierobežā esošo Skrudalienu, ticis pie 300 latu ikmēneša kompensācijas dzīvokļa īrei Rīgā, noliedz, ka viņam būtu iespēja deklarēties galvaspilsētā. Pastāv šaubas, vai tikai deputāts deklarēto dzīvesvietu nav mainījis, lai tiktu pie kompensācijas, un viņš pats apgalvo - diemžēl no galvas neatceroties adresi jaunajam dzīvoklim, ko par valsts naudu noīrējis no kāda paziņas tajā pašā ielā, kur dzīvojis līdz šim.
2006. gadā, kandidējot uz 9. Saeimu, Holostovs (otrais no kreisās) Centrālajai vēlēšanu komisijai norādījis, ka viņam pieder dzīvoklis Rīgā, Dammes ielā 12, bet valsts amatpersonas deklarācijā tas vairs neparādās. Holostovs skaidro, ka dzīvokli jau pirms vairākiem gadiem pārdevis, ko arī apliecina zemesgrāmatu informācija.
Tomēr šis dzīvoklis Imantā, Dammes ielā 12 vēl aizvien norādīts kā Holostovam piederošās SIA Vianets juridiskā adrese, liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv informācija. Holostovs skaidro, ka nesaskatījis vajadzību pārreģistrēt uzņēmuma juridisko adresi un nekādu tiesību uz šo dzīvokli viņam vairs neesot.
Taču tikai dažus daudzdzīvokļu namus tālāk, Slokas ielā 201 atrodas cits nams, kurā esošais dzīvoklis norādīts kā Holostovu ģimenei piederošās firmas Vianets un SIA Proelium faktiskā adrese. Šis dzīvoklis pieder Holostova vecākiem, un tajā līdz šim faktiski mitinājusies deputāta ģimene. Holostovs Pietiek apgalvo, ka pašlaik ģimenes apstākļi ir mainījušies un viņš ar sievu un dēlēnu neilgi atpakaļ noīrējis no kāda paziņas dzīvokli tajā pašā Slokas ielā. Adresi viņš trešdien nevarēja nosaukt, jo, tā kā dzīvokli īrējot neilgi, to vēl neesot ielāgojis. Pie Slokas ielas 201 numura nama dienas vidū sastaptais rajona iedzīvotājs nemācēja teikt, vai Saeimas deputāts Holostovs vēl aizvien faktiski mitinās vecāku dzīvoklī.
Saistībā ar Holostova vārdu medijos minēts vēl kāds īpašums, kas viņa valsts amatpersonas deklarācijā nav atrodams. Proti, 2009. gada jūlijā ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka Holostovs ziņojis policijai par šaušanu viņa virzienā. Incidents noticis novakarē Babītē, kad, kā raksta LETA, „deputāts pie savas mājas Babītē runājis ar celtnieku”. Tobrīd blakus sākusi braukt kāda automašīna un atskanējis blīkšķis. Kā norādīts Holostova valsts amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu, viņam pašam Babītes novadā pieder zeme, bet nav norādīts, ka uz tās atrastos māja. Trešdien Holostovs gadu veco ziņu skaidroja ar reportiera kļūdu, jo stāvējis viņš todien esot nevis pie savas mājas, kā rakstīts ziņā, bet pie draugu mājas, kur viesojies. Pašam Holostovam ne mājas, ne jaunbūves Babītē neesot – esot tikai 2 hektāru liels neapbūvēts zemesgabals. Tiesa, līdz šim, lai gan faktiski dzīvojis Slokas ielā pie vecākiem, Holostovs kā savu dzīvesvietu bija deklarējis tieši Babīti. Kā apgalvo pats deputāts, viņš bijis deklarēts pie draugiem Babītē, bet, tā kā apstākļi mainījušies, šādas iespējas vairs neesot.
Holostovs noliedz, ka tālajā Latgales pagastā piereģistrējies materiāla aprēķina dēļ, lai tiktu pie 300 latu lielās kompensācijas par dzīvokļa īri galvaspilsētā, kas pienākas ārpus Rīgas deklarētiem deputātiem. Baltkrievijas pierobežas Skrudalienā viņš patiešām dzīvojot, tiesa – tikai nedēļas nogalēs, jo ikdienā Rīgā jāveic deputāta darbs. Dzīvoklis Skrudalienas pagastā viņam piederot jau gadus sešus. Tas iegādāts, jo tā ir Holostova tēva dzimtā puse un tur dzīvojot arī radi. „Gribēju piereģistrēties vienīgajā, es uzsveru – vienīgajā sev piederošajā īpašumā,” Pietiek saka Holostovs.
Tāpat Holostovs, uzrādot maksājumu apliecinošus dokumentus, var saņemt kompensāciju par degvielai iztērēto naudu ceļā uz Skrudalienu. Turp viņš dodoties katru nedēļas nogali un, kā lēš pats deputāts, ceļam mēnesī iztērējot aptuveni 200 latu. Faktiski viņš kompensācijā par degvielu saņemot 133 latus, un ar to nepietiekot.
Holostovs 9. Saeimas deputāta mandātu ieguva tikai gadu pirms vēlēšanām, 2009. gada 16. jūlijā, kad mandātu zaudēja Eiropas Parlamentā no Saskaņas centra ievēlētais Aleksandrs Mirskis, un 10. Saeimā viņš tika ievēlēts kā pēdējais no Rīgas vēlēšanu apgabala.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
