Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No trīsarpus tūkstošiem līdz divsimt septiņiem eiro — tādā amplitūdā svārstījies SIA Media Support nodokļu parāds šī gada sākumā. Tas ir īpaši amizanti tāpēc, ka tieši šī firma jau ilgstoši mēģina nopirkt AS Radio SWH akciju kontrolpaketi par 2,2 miljoniem eiro, kuru tai nav un nekad nav bijis.

Tā kā Radio SWH pieder vairāki radio kanāli un tā atbilst nacionālās nozīmes apraides kompānijai, uzņēmuma 80% kontrolpaketes pārdošanai bija jāprasa valsts atļauja. Uzzinot, ka aiz nodomātā pircēja SIA Media Support stāv “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni uzticības personas, valdība konsultējās ar visiem Latvijas specdienestiem un tādu atļauju nedeva.

Pietiek jau informējis, ar Meroni saistīto personu grupa ar to nesamierinājās un vērsās administratīvajā tiesā, kur šī nebija tipiska tiesvedība: tiesneses Ilze Amona, Kristīne Kalvāne un Valda Zommere, uzklausot lietas dalībniekus, netipiskā kārtā vērsās pēc rakstiska padoma Satversmes tiesā, kur to pēc būtības nesaņēma, tad ilgi un rūpīgi rakstīja spriedumu un visbeidzot to pasludināja tikai pirms nedēļas.

Spriedums bija R. Meroni un viņa vēlmju izpildītājiem nepatīkams: “Noraidīt SIA Media Support pieteikumu par administratīvā akta izdošanu par atļauju SIA Media Support iegūt izšķirošu ietekmi AS Radio SWH. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.”

Lai gan mediju īpašnieku un patiesā labuma guvēju jautājumi kopš 2014. gada, kad Krimas aneksiju un iebrukumu Donbasā pavadīja vēl neredzēti Kremļa propagandas uzplūdi visā pasaulē, tiek uzskatīti par ārkārtīgi būtiskiem, šajā gadījumā tiesvedība par Radio SWH īpašniekiem bija slēgta publikai un žurnālistiem, pie kam visus materiālus šajā lietā noslepenojusi bija tieši valsts.

No sprieduma publiskās daļas var uzzināt tikai to, ka Media Support pārstāvēja advokāts Oskars Jonāns no advokātu biroja Spilbridge — viņš juridisko palīdzību sniedzis arī pašam Meroni reizēs, kad pēdējais ticis pratināts Rīgas apgabaltiesā. Šoreiz tiesā piedalījies arī viens Valsts drošības dienesta pārstāvis un divi Satversmes aizsardzības biroja darbinieki, taču slēgtās sēdes dēļ nav zināms, kādus faktus viņi tiesai pauduši.

Lursoft dati rāda, ka Media Support vienīgais valdes loceklis ir R. Meroni “vietnieks zemes virsū” Aivars S. Gobiņš, kurš ir padomes vai valdes loceklis vēl 24 R. Meroni kontrolētos uzņēmumos Latvijā. Kā Media Support patiesā labuma guvēja deklarēta R. Meroni grāmatvede Urzula Haranda, kura līdzīgā statusā ir vēl daudzos R. Meroni kontrolētos uzņēmumos Latvijā.

Tikmēr Media Support solījumi nopirkt četras piektdaļas no Radio SWH statūtkapitāla par, cik zināms, 2,2 miljoniem eiro šķiet dīvaini saistībā ar šīs firmiņas finansu datiem: 2020. gada sākumā, kad Ventspils brīvostas pārvaldei mērķētās ASV sankcijas faktiski trāpīja R. Meroni interešu sfērā esošajiem uzņēmumiem, Media Support nodokļu parādi pārsniedza 5000 eiro. Arī šobrīd firmai ir grūtības nomaksāt 207 eiro nodokļu parādu, kāds fiksēts uz 7. aprīli (jaunāki dati publiski nav pieejami).

Firmas gada pārskatā par 2018. gadu norādīts, ka uzņēmums esot ņēmis aizdevumu 2,2 miljonu eiro apmērā akciju iegādei no kādas vārdā neminētas juridiskas personas, un aizdevēja nosaukums nav atklāts līdz pat šim laikam. Aizņēmuma atmaksas termiņš esot 2028. gada jūnijs.

Media Support biznesa rādītāji liecina, ka šādu aizdevumu tā atdot nevar — piemēram, 2018. gadā firmai apgrozījums bija 647 000 eiro, bet zaudējumi — 28 000 eiro. Nodokļos tā gadā samaksā no 83 līdz 102 tūkstošiem eiro, kas vispārējā mediju ainavā Latvijā to pēc ekonomiskās jaudas ierindotu kaut kur starp Ludzas Zemi un Talsu Vēstīm.

Līdz ar to kā Radio SWH patiesie labuma guvēji joprojām reģistrēti Igaunijā dzīvojošā Tatjana Tolstaja (viņa gribēja pārdot 80% akciju, kuras iepriekš atpirka no Īrijas mediju holdinga, kas daudzus gadus iepriekš savukārt bija iegādājies kontrolpaketi no radio izveidotāja — komponista Zigmara Liepiņa, tam tolaik pārejot operas vadītāja amatā), kā arī labuma guvējos redzami radio ilggadējie vadītāji, mazākuma akcionāri Jānis Šipkēvics un Filips Rubenis. Valdē un padomē strādā divi Latvijas un divi Igaunijas pilsoņi, bet nav redzama neviena tradicionāli ar R. Meroni saistīta persona.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...