Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Beidzot Rūdolfa Meroni kontrolē esošais uzņēmums AS “Ventbunkers” iesniedzis gada pārskatus par darbības gadiem, kopš neesam uzņēmuma valdē. Kavēšanās pamats bijis auditorkompānijas “Ernst & Young” atteikums sniegt atzinumu par sabiedrības darbību 2016.gadā un sadarbības līguma laušana. Tomēr jāpiezīmē, ka arī jaunnolīgtā auditorkompānija “Grant Thornton” pēc audita veikšanas atteikusies sniegt atzinumu par AS “Ventbunkers” darbību 2018.gadā.

Kā tad veicas uzņēmumam pēc, Meroniprāt, “zaglīgo” Ciniņu atlaišanas no valdes? Laikā, kad strādājām AS “Ventbunkers”, uzņēmuma peļņa 2013.gadā bija 19 milj. EUR, 2014.gadā 17 milj. EUR, 2015.gadā tika plānoti 15 milj. EUR (saskaņā ar sagatavoto valdes ziņojumu padomei 2016.gada februārī), bet pēc mūsu atbrīvošanas no amata peļņa nez kāpēc nokrita gandrīz uz pusi - līdz 8,9 milj. EUR.

Turpmākos gadus AS “Ventbunkers” strādājis aizvien “veiksmīgāk”, 2016.gadu beidzot ar tīro peļņu 6,9 milj., 2017.gadu ar 4,2 milj. EUR peļņu, 2018.gadu jau ar 3,7 milj. EUR lieliem zaudējumiem, un, kā liecina informācija, 2019.gads būs vēl bēdīgāks, jo kravu apgrozījums šā gada 9 mēnešos bijis par trešdaļu mazāks nekā 2018.gadā.

Ņemot vērā aizvien bēdīgāko situāciju uzņēmumā, saskaņā ar šī brīža AS “Ventbunkers” valdes paziņojumu tiekot optimizēti izdevumi. Jā, darbinieku skaits un vidējais atalgojums pēdējos gados strauji samazinās, tikai pāris “bet” – ja valdes locekļu atalgojums iepriekšējos gadus bijis vidēji 6 tūkst. mēnesī uz 1 valdes locekli, tad 2018.gadā katrs valdes loceklis vidēji mēnesī saņēmis 8 tūkst. EUR.

Un, protams, kā papildus bonuss ir komandējumi, reprezentācijas izdevumi un auto, ar ko pārvietojas valdes locekļi. Piemēram, viens no AS “Ventbunkers” valdes locekļiem bijis starp pirmajiem astoņiem Latvijā, kurš varējis atļauties braukt ar pašu jaunāko BMW luksusa klases apvidus auto modeli X7, kura cena sākas no nieka 90 tūkst. EUR.

Jāatzīst, ka arī padome sevi nav aizmirsusi, jo samaksa par “veiksmīgo” darbu pieaugusi no vidēji 1,3 tūkst. līdz 3,2 tūkst. EUR mēnesī uz katru padomes locekli. Nemaz nerunājot par to, cik padomes priekšsēdētājs R.Meroni saņem par konsultāciju sniegšanu uzņēmumam (pēdējā informācija 2016.gadā bija 60 tūkst. EUR mēnesī). Papildus šai “nieka” summai uzņēmums bijis spiests novirzīt 220 tūkst. EUR garantijas depozīta kontā, lai tas kalpotu kā nodrošinājums Meroni izdevumiem ar uzņēmuma kredītkarti.

Kas vēl notiek uzņēmumā? Kamēr vēl kas palicis, steidzami tiek izsniegti aizdevumi – 2017.gadā to apjoms bijis 6,8 milj. EUR, bet 2019.gadā izsniegti vēl 4,8 milj. “Aizdevumi un citi prasījumi pret pārējām saistītām sabiedrībām” uz 2018.gada beigām veidoja 18,2 milj. EUR, par kuru komercķīlu vērtējumu auditori nebūt nav pārliecināti.

Secinājums – par arestētās mantas pārvaldītāju darbojas rūdīts šveiciešu blēdis, kurš citu acīs redz skabargu, bet savā nevar pamanīt brangu baļķi. Un kaut kā nepamet sajūta, ka reiz viens no lielākajiem Latvijas tranzītuzņēmumiem tiek gatavots maksātnespējai, no kura, kamēr vēl ir, ko, tiek kampts ātri un maksimāli. Citādi jau viss mierīgi … arī prokuratūrai, tiesai un deputātiem...

Savukārt muļķīgo versiju, ka Lembergs un Meroni vienojušies par šādu notikumu ķēdi, var izplatīt vien loģiski nedomājoši vai abus personāžus nezinoši cilvēki. Nez, kam būtu jānotiek, lai Lembergs labprātīgi ļautu Meroni tērēt viņa naudu uzdzīvei ar ukrainietēm, helikopteru un jahtas pirkumiem vai villas iegādei sušķainā Krētas ciematiņā (kur Meroni uz vietējo fona aiz augsta mūra žoga var justies kā karalis), tādējādi ar savu izšķērdību gremdējot gan uzņēmumus, gan Ventspils pilsētu kopumā! Domājiet ar galvu!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...