Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Beidzot Rūdolfa Meroni kontrolē esošais uzņēmums AS “Ventbunkers” iesniedzis gada pārskatus par darbības gadiem, kopš neesam uzņēmuma valdē. Kavēšanās pamats bijis auditorkompānijas “Ernst & Young” atteikums sniegt atzinumu par sabiedrības darbību 2016.gadā un sadarbības līguma laušana. Tomēr jāpiezīmē, ka arī jaunnolīgtā auditorkompānija “Grant Thornton” pēc audita veikšanas atteikusies sniegt atzinumu par AS “Ventbunkers” darbību 2018.gadā.

Kā tad veicas uzņēmumam pēc, Meroniprāt, “zaglīgo” Ciniņu atlaišanas no valdes? Laikā, kad strādājām AS “Ventbunkers”, uzņēmuma peļņa 2013.gadā bija 19 milj. EUR, 2014.gadā 17 milj. EUR, 2015.gadā tika plānoti 15 milj. EUR (saskaņā ar sagatavoto valdes ziņojumu padomei 2016.gada februārī), bet pēc mūsu atbrīvošanas no amata peļņa nez kāpēc nokrita gandrīz uz pusi - līdz 8,9 milj. EUR.

Turpmākos gadus AS “Ventbunkers” strādājis aizvien “veiksmīgāk”, 2016.gadu beidzot ar tīro peļņu 6,9 milj., 2017.gadu ar 4,2 milj. EUR peļņu, 2018.gadu jau ar 3,7 milj. EUR lieliem zaudējumiem, un, kā liecina informācija, 2019.gads būs vēl bēdīgāks, jo kravu apgrozījums šā gada 9 mēnešos bijis par trešdaļu mazāks nekā 2018.gadā.

Ņemot vērā aizvien bēdīgāko situāciju uzņēmumā, saskaņā ar šī brīža AS “Ventbunkers” valdes paziņojumu tiekot optimizēti izdevumi. Jā, darbinieku skaits un vidējais atalgojums pēdējos gados strauji samazinās, tikai pāris “bet” – ja valdes locekļu atalgojums iepriekšējos gadus bijis vidēji 6 tūkst. mēnesī uz 1 valdes locekli, tad 2018.gadā katrs valdes loceklis vidēji mēnesī saņēmis 8 tūkst. EUR.

Un, protams, kā papildus bonuss ir komandējumi, reprezentācijas izdevumi un auto, ar ko pārvietojas valdes locekļi. Piemēram, viens no AS “Ventbunkers” valdes locekļiem bijis starp pirmajiem astoņiem Latvijā, kurš varējis atļauties braukt ar pašu jaunāko BMW luksusa klases apvidus auto modeli X7, kura cena sākas no nieka 90 tūkst. EUR.

Jāatzīst, ka arī padome sevi nav aizmirsusi, jo samaksa par “veiksmīgo” darbu pieaugusi no vidēji 1,3 tūkst. līdz 3,2 tūkst. EUR mēnesī uz katru padomes locekli. Nemaz nerunājot par to, cik padomes priekšsēdētājs R.Meroni saņem par konsultāciju sniegšanu uzņēmumam (pēdējā informācija 2016.gadā bija 60 tūkst. EUR mēnesī). Papildus šai “nieka” summai uzņēmums bijis spiests novirzīt 220 tūkst. EUR garantijas depozīta kontā, lai tas kalpotu kā nodrošinājums Meroni izdevumiem ar uzņēmuma kredītkarti.

Kas vēl notiek uzņēmumā? Kamēr vēl kas palicis, steidzami tiek izsniegti aizdevumi – 2017.gadā to apjoms bijis 6,8 milj. EUR, bet 2019.gadā izsniegti vēl 4,8 milj. “Aizdevumi un citi prasījumi pret pārējām saistītām sabiedrībām” uz 2018.gada beigām veidoja 18,2 milj. EUR, par kuru komercķīlu vērtējumu auditori nebūt nav pārliecināti.

Secinājums – par arestētās mantas pārvaldītāju darbojas rūdīts šveiciešu blēdis, kurš citu acīs redz skabargu, bet savā nevar pamanīt brangu baļķi. Un kaut kā nepamet sajūta, ka reiz viens no lielākajiem Latvijas tranzītuzņēmumiem tiek gatavots maksātnespējai, no kura, kamēr vēl ir, ko, tiek kampts ātri un maksimāli. Citādi jau viss mierīgi … arī prokuratūrai, tiesai un deputātiem...

Savukārt muļķīgo versiju, ka Lembergs un Meroni vienojušies par šādu notikumu ķēdi, var izplatīt vien loģiski nedomājoši vai abus personāžus nezinoši cilvēki. Nez, kam būtu jānotiek, lai Lembergs labprātīgi ļautu Meroni tērēt viņa naudu uzdzīvei ar ukrainietēm, helikopteru un jahtas pirkumiem vai villas iegādei sušķainā Krētas ciematiņā (kur Meroni uz vietējo fona aiz augsta mūra žoga var justies kā karalis), tādējādi ar savu izšķērdību gremdējot gan uzņēmumus, gan Ventspils pilsētu kopumā! Domājiet ar galvu!

An error has occured