Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ministra Jura Pūces atkāpšanās no amata strauji nokrities vērtējums Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai: tā ir nejaušība vai likumsakarība? Var izteikt prognozi, ka drīzāk te parādās likumsakarības, kas iepriekš sabiedrībai bija neredzamas.

Pēc pseidoskandāla ar Rīgas domes caurlaidi gan pozīcijas, gan opozīcijas politiķiem (gan Saeimā, gan Rīgas domē) slēdziens bija viens: Māra Mičerevska “pēkšņajās atklāsmēs” esot saskatāms konkrētais “patiesais labuma guvējs” — tas esot Krišjānis Kariņš un Vienotība, jo tagad J. Pūcem, kas arvien biežāk tika minēts kā nākamais premjera amata kandidāts, premjera ambīcijām esot svītra pāri.

Aizritējušais mēnesis apliecinājis, ka faktiskais pseidoskandāla iznākums ir tieši pretējs. Kopš Jura Pūces atkāpšanās no ministra amata un atgriešanās darbā Saeimā kopējais Ministru kabineta darbs kļuvis vēl mazāk pārliecinošs nekā pirms tam.

Haotiski tiek ieviesti, mainīti un atcelti ierobežojumi, kuri kaitē vairāk ekonomikai un darbavietām nekā vīrusam, tiek ieviesta komandantstunda pa nakti, kad tāpat ziemā neviens ne ar vienu uz ielām nesatiekas, regulāri parādās ziņas par dīvainiem iepirkumiem it kā “vīrusa apkarošanas sakarā”, pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek aizliegts tirgot grāmatas — ne tikai latviski un latgaliski, bet jebkādās valodās (kaut ko tādu neatļāvās neviens okupantu režīms!), toties grāmatu vietā tiek atļauts tirgot alkoholu gan brīvdienās, gan darbadienās, gan internetā utt.

Iznākumā K. Kariņa valdības vērtējums sācis slīdēt lejup vēl ātrāk nekā pirms tam — uz šādu valdības darba konvulsiju fona vēlētāji izdarījuši secinājumu, ka pseidoskandāli ar auto caurlaidēm ir mazāk nopietni nekā reāli jautājumi veselībā un ekonomikā.

Pagaidām vēl esošais premjers sava kolektīva darbības uzlabošanas vietā sācis haotiski mētāties un meklēt vainīgos: kā pirmā varētu būt veselības ministre Ilze Viņķele, kuru atlaist izskatītos it kā loģiski, vienlaikus ar to noņemot no pārējiem valdības locekļiem atbildību par to, ka visa valdība kopumā ilgstoši vārdzinājusi veselības aprūpes sistēmu, nedodot tai naudu vajadzīgajā apjomā — pat pēc globālās pandēmijas sākuma.

Kā tas var būt, ka tieši pēc J. Pūces “izēšanas” no Ministru kabineta sastāva tā pieņemtie lēmumi kļuvuši īpaši nesakarīgi un tālab tautā nepopulāri? Lieta tāda, ka no visiem ministriem tieši J. Pūce bija ar vislielāko darba pieredzi visos un jebkādos darba līmeņos gan publiskajā, gan privātajā sektorā: bijis LMT padomes loceklis, Juridiskās Augstskolas valdes loceklis, pasniedzējs un LU senators, vadījis raidījumus par ekonomiku TV24 un Radio SWH, ir maģistra grādi gan ekonomikā, gan jurisprudencē. Politiskā darbība: Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, pašvaldības deputāts, Saeimas deputāts, ministrs, partijas līderis. Pie kam vēlētāju priekšā neplātās ar visu šo kompetenci, kuru ieguvis līdz nepilnu 40 gadu vecumam.

Ja paskatāmies biogrāfijas un darba pieredzes visiem pārējiem ministriem, tad nevienam citam nepiemīt tāda profesionālās kvalifikācijas un reālās darba pieredzes kombinācija kā J. Pūcem. Vairāki ministri visu mūžu ir bijuši ierēdņi vai politiķi bez sajēgas par biznesu, citi ilgus gadus pavadījuši ārpus Latvijas, tikai retajam ir pašvaldības darba pieredze vai pieredze uzņēmējdarbībā, savukārt privātajā sektorā strādājušajiem pāris ministriem ir mazs politiskais rūdījums.

Līdz ar to J. Pūces atbīdīšana no darba Ministru kabinetā uz pēkšņa pseidoskandāla pamata, tādā veidā cerot pagarināt Vienotības premjera vadītās valdības eksistenci, ir pietuvinājusi šīs valdības galu — nevar nepamanīt, ka tieši pēc J. Pūces atkāpšanās valdības lēmumi kļuvuši izteikti nejēdzīgi un nepamatoti. Turklāt tagad tos pieņem vai nu bez apspriešanās ar attiecīgo nozaru profesionāļiem, vai arī izmanto vienu un to pašu speciālistu padomus — neizvērtējot, vai viņu iepriekš dotie padomi ir nostrādājuši un samazinājuši inficēto skaitu.

Kā pierādījis koronavīrusa otrais vilnis, vasaras atslābuma periodā valdība nav sagatavojusi ne plānu B, ne plānu A šai ziemai. Valdības darbību iznākumu vislabāk raksturojuši nevis kādi opozicionāri, bet gan pats K. Kariņš: “Mani sāk uztraukt tas, ka tas plāns, kas mums ir, vismaz man nav saprotams. Un, ja man nav viņš galīgi saprotams, iespējams, ka daļai sabiedrības viņš arī nav līdz galam saprotams.”

Ko var prognozēt? Tuvojoties K. Kariņa valdības vai nu otrajai jubilejai, vai galam, tiks izmantota katra mazākā iespēja sabiedrības kopējos panākumus cīņā ar vīrusa izplatību iztēlot par valdības panākumiem. Tikmēr faktiski iedzīvotāju neapmierinātība turpinās pieaugt, jo tie panākumi, ko sagādā mediķi, top lielākoties par spīti valdībai, ne pateicoties tai — slimnīcas cīnās par katra pacienta dzīvību, kamēr no 27 gadus vecas COVID-19 pacientes Liepājā, kam divi mazi bērni, valdība ar saviem noteikumiem noslēpj Remdesiviru, un paciente mirst.

Sākas vakcinācija, kas ir labi, taču Latvijai nav nekādi nopelni pie vakcīnu izgudrošanas un izstrādes, pat nopirkt varam tās tikai tāpēc, ka ES kopīgi plāno vakcīnu reģistrāciju un izmantošanu, lai kāda no dalībvalstīm nepaliek bešā. Bet tautsaimniecībā, līdzīgi kā iepriekšējās krīzes laikā, slīcēju glābšana galvenokārt ir slīcēju pašu rokās, pie kam JKP dara visneiedomājamāko, lai iznīcinātu savā pārraudzībā esošo ekonomikas sektoru — transporta nozari, ostas un dzelzceļu.

Kad vīruss būs uzvarēts un kad būs pāri krīze veselībā, tad paliks krīze ekonomikā, kas arī būs jārisina. Gan vienas, gan otras krīzes risināšanai tauta sāks pieprasīt efektīvu līderi bedres pārvarēšanai. Ātri vien atsijājoties Aldim Gobzemam un citiem krīzes risinātgribētājiem, kam ir liela vēlme (iespējams pat, ka neviltota), toties ne tik lielas spējas praktiskajā darbā, paliks pāri divi redzamākie krīzes pārvarēšanas līdera lomas kandidāti.

Acīmredzamākais no viņiem droši vien atteiksies, jo nav solījis saviem tiešajiem vēlētājiem, ka pametīs Ventspili īsi pirms pašvaldību vēlēšanām. Un tad kā nākamais reālākais premjera kandidāts iziešanai no krīzes perioda paliek vienīgi Juris Pūce — patīk tas jums vai ne.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Egils Borats

FotoAcīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa  neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt arvien dīvainākas lietas.
Lasīt visu...

21

Alda Gobzema rekviēms

FotoTuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie varas galda. Gobzema aktivitātes var pielīdzināt kopējai plūsmai, kura sākās ar Brexit kampaņu un Donalda Trampu nākšanu pie varas ASV un notikumiem citur pasaulē, kur par galveno dzinuli ir ārējs vai iekšējs drauds, briesmas, netaisnība. Gobzems draud ar procesu sākšanu visiem par neslavas celšanu, bet sausais atlikums ir tāds, ka nekas tāds nav noticis. Turpretim ir ierosināti procesi pret viņu par neslavas celšanu, kur verdikts ir bijis viens ne Aldim par labu.
Lasīt visu...