Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Es kā filologs uzreiz uzbraukšu Valsts kontrolei, jo... (..) tālredzība ir redzes anomālija (..), un kas man uzreiz iekrita acīs...” – filoloģiski analizējot Valsts kontroles (VK) nesen publicēto ziņojumu par Latvijas medījamo sugu apsaimniekošanu („Vai medījamās sugas apsaimniekojam tālredzīgi?”), la.lv podkāstā ar nosaukumu „Šauj garām” paziņo medniece Linda Dombrovska.

Nu, ja viņa kā filologs, tad - es kā filoloģe - uzreiz pateikšu, ka „uzbraukt” var automašīna, vilciens, mēslu rati vai s...u tačka. Kundze var izvēlēties savu lomu. Savukārt acīs var iekrist gruzis, skropsta, sniega pika vai pat spļāviens. Bet – ja nopietni, ‒ viņai kā filologam vajadzētu zināt, ka ir tādi valodas tēlainie izteiksmes līdzekļi, starp kuriem ir arī pārnestā nozīme, un ar tālredzību mēs saprotam ne tikai acs refrakcijas kļūdu, kad gaismas staru fokuss atrodas aiz tīklenes - arī cilvēka spēju paredzēt ne tikai bandinieka, bet arī zirga un laidņa gājienu sekas. Taču tik nepamatotas prasības mēs diezin vai drīkstam attiecināt uz cilvēkiem ar pārdabiskām tiesībām visus uzskatīt par pamuļķiem, kuri neizprot nogalināšanas dievišķos priekus.

Bet dziesma, kā saprotat, nav par leksikoloģiskām vai, nedod, Dievs, par semantiskām kategorijām. Šajā dziesmā vārdus sacerējusi Valsts kontrole, un skarbais sacerējums brangi aizkaitinājis sirdsskaidro mednieku saimi ar Latvijas dāmu mednieču kluba „Lady Hunt” dibinātāju Lindu Dombrovsku un Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdi Haraldu Barviku priekšgalā.

Citēšu dažus vārdus no VK tekstiem. „Latvija ir publiski apņēmusies kļūt par Eiropas Savienības (ES) līderi dabas kapitāla saglabāšanā un palielināšanā. Tomēr prakse rāda, ka mednieku, mežsaimnieku un lauksaimnieku intereses ir likušas aizmirst deklarētos mērķus. Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu ‒ lūšu, vilku ‒ un briežu dzimtas (pārnadžu) dzīvnieku medību limiti tiek noteikti, ņemot vērā dzīvnieku skaitu. Tomēr šī informācija dažādos datu avotos atšķiras, piemēram, par lūšiem līdz pat astoņām reizēm. Tas dod iespēju ar datiem manipulēt, īpaši - pieņemot lēmumus par sezonā nomedījamo dzīvnieku skaitu.”

Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīva aizliedz medīt Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu - lūšus, paredzot tikai atsevišķus izņēmuma gadījumus, tajā skaitā - ja medības nekaitē populācijas saglabāšanai un ja Latvija spēj pierādīt, ka dzīvnieku skaits ir pietiekams un nesamazinās. Ticamu datu nozīme šajā gadījumā ir nepārvērtējama. Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem Latvijā 2018. gadā pēc medību sezonas esot bijuši 1578 lūši, taču saskaņā ar eksperta vērtējumu lūšu skaits Latvijā bija tikai 450-650. Savukārt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” speciālā monitoringa dati uzrādīja tikai 190 lūšus...

VK revidenti secināja, ka oficiālais VMD veiktais lielo plēsēju populācijas vērtējums tiek noteikts „vēsturiski”, proti, pamatojoties uz iepriekšējo gadu datiem, tātad šis skaitlis nav pārbaudāms. Lūšu dzīvotnes ir 23 ES dalībvalstīs, bet medīt atļauts tikai Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Un Latvija, protams, izceļas ar to, ka lūši tiek medīti maksimāli pieļaujamā limita apmērā - 20% no populācijas, un tas divreiz pārsniedz limitus Somijā un Zviedrijā.

Latvijā nav nekādu - nedz zinātnisku, nedz sadzīves - pierādījumu tam, ka lūši apdraudētu cilvēkus vai nodarītu postījumus saimniecībām. Līdz ar to lūši kļuvuši par trofejām, proti, par mednieku izpriecu upuriem.

Protams, VARAM un Zemkopības ministrija ar bezzobainu amēbu centību aizstāv skaisto, izzūdošo dzīvnieku izšaušanu, aizbildinoties ar to, ka Eiropas Komisija ir akceptējusi lūšu medības Latvijā, ņemot vērā lūšu populācijas labo stāvokli. Bet šie apgalvojumi ir tikpat tukši, cik melīgi, jo nav ticamu datu par lūšu skaitu Latvijā. Turklāt, kā apgalvo Valsts kontrole, ES Tiesas judikatūra neļauj secināt, ka īpaši aizsargājamas sugas labvēlīgs stāvoklis ir pietiekams pamats tās medīšanai, un tās neievērošana rada tiesvedības risku pret Latvijas valsti.

Valsts kontrole revīzijā ir pateikusi vēl daudz ko, un ar šo revīzijas aktu var iepazīties ikviens. Ir pamats cerēt, ka trofeju medniekiem vajadzēs mazliet pierauties ar savām „medībām” un pēc tam ar plātīšanos medijos, turot rokās pašu tikko nogalinātos dzīvniekus, kā to dara tā pati Linda Dombrovska (skatiet titulattēlu, kas bijis visiem pieejams tīmeklī publicētā materiālā, tur varat aplūkot arī citus viņas „varoņdarbus”!).

Haralds Barviks, runādams augšminētajā podkāstā, gan ir pārliecināts, ka „dokuments (VK revīzijas akts - E.V.) nekādi neietekmēs turpmāko dzīvi”, ar to laikam domādams savu mednieka dzīvi, kuras viena no svarīgākajām sastāvdaļām tagad, šķiet, būs vēršanās „kompetentās iestādēs”, lai tās izvērtē VK darbības atbilstību likumam... (?!?).

Tā jau ir. Cilvēku var izraut no trulas, degradējošas vides, bet acīmredzot nav iespējams degradējošo vidi izraut no cilvēka. Augstprātība, nežēlība un savu savtīgo interešu nolikšana augstāk par jebkuru morāles principu ir šādas vides sastāvdaļas. Vai mums ar to visu vajadzētu sadzīvot? Diezin vai. Mūsu attieksme var atvēsināt sakarsušos stobrus. Bet tad šādai attieksmei ir jārodas, un tā ir jāparāda.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...