Ar publikācijām par koruptīvo sistēmu VID tiek mērķtiecīgi un koordinēti grauta sabiedrības uzticība Latvijas valsts pārvaldei!
Ieva Jaunzeme, VID ģenerāldirektore10.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
8.martā Neatkarīgajā Rīta Avīzē ir publicēta intervija ar Gitu Plaudi, kas līdz 2019. gadam bija Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece. Intervijā pausti klaji nepatiesi apgalvojumi, kas veidoti, lai grautu sabiedrības uzticību Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas valsts pārvaldei kopumā.
Šodien, 8.martā, Neatkarīgajā Rīta Avīzē ir publicēta intervija ar Gitu Plaudi, kas līdz 2019. gadam bija Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece. Intervijā pausti klaji nepatiesi apgalvojumi, kas veidoti, lai grautu sabiedrības uzticību Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas valsts pārvaldei kopumā.
Ņemot vērā vairākus pēdējā laikā par VID un citu tiesībsargājošo iestāžu darbu publiskā vidē izplatītos nepatiesos paziņojumus, kas varētu būt izplatīti mērķtiecīgi un koordinēti, VID izvērtēs iespējas tiesiskā ceļā aizstāvēt valsts intereses un iedzīvotāju tiesības saņemt patiesu informāciju.
Tomēr jau pašlaik ir svarīgi uzsvērt un apliecināt, ka godīgs darbs un atklāta, caurskatāma korupcijas apkarošanas politika ir Valsts ieņēmumu dienesta prioritārs pienākums.
Tā izpildei kopš 2019. gada VID ir izveidota Iekšējās drošības pārvalde, kas ikdienā strādā ciešā sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un citām tiesībsargājošām institūcijām. Ja pirms tam, 2018. gadā, par korupcijas gadījumiem VID tika ierosināti 8 kriminālprocesi, tad VID Iekšējās drošības pārvaldes darba rezultātā 2019. gadā tie bija 23, 2020. gadā - 29, un 2021. gadā - 22, bet 2022. gadā - 16 kriminālprocesi.
Šādu rezultātu pamatā ir trīs elementi - rīcībspējīga un pilnvarām apveltīta Iekšējās drošības pārvalde, vērtību sistēmas iedzīvināšana, lai katram VID darbiniekam būtu skaidrs, ka koruptīvas darbības nav savienojamas ar darbu VID, un iekšējo procesu pārskatīšana un sakārtošana, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu (VID sniedz vairāk nekā 200 pakalpojumus. To sniegšanas standartus nosaka gan iekšējie, gan ārējie normatīvie akti), vienlaicīgi mazinot un novēršot korupcijas riskus.
Seko mums 
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.