Ar savu dīvaino leļļu meistara lomu Pīlēns devalvē mūsu Saeimas vēlēšanas
Jāzeps Baško, juniors01.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uldis Pīlēns ir pieteicies iet politikā, bet pats uz Saeimu nekandidē un, kā var nojaust, par ministru vai premjeru arī neies. Tāpēc man rodas jautājums: kādu Pīlēna kungs redz savu lomu rudens vēlēšanās? Vai viņam ir paredzēta Lemberga un Jaunupa tipa loma Latvijas politikā? Vai deputāti, kas tiks ievēlēti no Pīlēna saraksta, izpildīs viņa norādījumus vai strādās patstāvīgi?
Saskaņā ar Satversmi deputāti pārstāv visu tautu un nevis kādu politisku grupējumu vai interešu grupu. Vai šie deputāti būs atbildīgi Pīlēna priekšā? Pats Pīlēns paskaidro savu nebalotēšanos ar to, ka viņa uzņēmumiem ir liela loma spēlējama Latvijas eksportspējas audzēšanā. Vai Pīlēns nodrošinās, ka viņa saraksta deputāti raksta likumus un vada valsti tā, ka likumi netiek rakstīti tieši Pīlēna uzņēmumiem par labu?
Nezinu viņu. Intervijas atstāj cerīgu iespaidu, bet tas, ka pats neies balotēties, ir dīvaini. Viens no galvenajiem pārmetumiem Viņķelei savulaik bija tas, ka viņa netika ievēlēta. Kariņš, lai gan nebalotējās, atklāti tika virzīts kā premjera kandidāts. Mēs tomēr vēl vērtējam politiķa mandātu atkarībā no tā, kā tauta viņus novērtēja vēlēšanās. Kad vēlētāji balsos par lielo sarakstu, vai viņi balsos par konkrētajiem kandidātiem vai par Pīlēna kungu?
Vai tikai gadījumā nesanāk, ka mēs te ar atplestām rokām sagaidām kārtējo oligarhijas vēsmu Latvijas politikā. Ticu, ka Pīlēna kungam ir vislabākie nodomi, bet ar savu dīvaino leļļu meistara lomu viņš pats devalvē mūsu Saeimas vēlēšanas. Tas vien, cik normāli tas tiek uztverts, jau liecina par mūsu demokrātijas izpratnes samaitātību.
Fakts, ka Pīlēna konservatīvisms ir vai varētu būt man tuvs, nenozīmē, ka viņa attieksme pret Saeimas vēlēšanām man būs nesvarīga. Iedomājieties, ja Soross būtu Latvijas pilsonis un atnāktu tagad, un paziņotu, ka vajag uztaisīt reizi par visām reizēm vienu kārtīgu sarakstu. Vismaz labi, ka Pīlēns to nedara slepeni.
Vai Pīlēna kungs varētu būt vienkārši partijas ierindas biedrs un piedalīties procesā caur to? Partijas smadzenes? Nezinu. Bet par ko tad mēs balsojam, ja Pīlēns nebūs sarakstā? Par labākajiem viņa ideju izpildītājiem? Te mēs ejam tajā virzienā, kur deputātiem vai ministriem ir PR speciālisti.
Ja jūs esat politiķis, tad sevis artikulēšana, pozicionēšana un pasniegšana ir jūsu profesija. Līdzīgi īstam politiķim nevar būt kaut kāds idejiskais skolotājs, mecenāts, jo tad iznāk, ka šis deputāts nerīkojas saskaņā ar savu pārliecību, deputāts nav brīvs. Mums jau Saeima ir pilna ar pašiem par sevi impotentiem tautas priekšstāvjiem, kas māk tikai no lapiņas nolasīt.
Partijās drīkst darboties ikviens. Tas ir normāli, ka partijas nostāju slīpēšanā, izpētē un praktiskajā darbā piedalās daudz cilvēku, kas paši nav deputāti, bet mēs te runājam tieši par pašām vēlēšanām. Kad Pīlēns postulē kādas vērtības, par ko iestāsies viņa saraksts, kāpēc tās nepostulē tie cilvēki, kas cer tikt Saeimā? Bīdītāji labākajā gadījumā varētu aģitēt par cilvēka personību, rekomendēt. Bet kandidāta vietā formulēt programmu — tā ir Saeimas deputāta lomas devalvēšana.
Ja mēs esam līdz galam godīgi pret savu Satversmi, tad brīdī, kad intervējam pīlēnus, lembergus un jaunupus, tas, ko mēs klausāmies, ir nostājas, pie kurām attiecīgie kungi pieturēsies katrs savas partijas iekšienē kā ierindas biedri. Vai viņu idejas uzvarēs partijas iekšienē? Partijām jābūt demokrātiskām. Uzskatīt, ka viņu idejas arī būs tās, kas partijas iekšējo debašu rezultātā iznāks laukā kā gala idejas, ja viņi paši nekandidē, nozīmē nesaprast demokrātisko procesu vai nemaz negaidīt to. Galu galā Saeimā un valdības namā sēdēs pavisam citi cilvēki. Ja mēs gribam zināt, vai no tiem citiem sanāks kārtīgi tautas priekšstāvji, vai viņi saprot, par ko iestājas, tad jāintervē ir tieši viņi — tie citi.
Es labi apzinos, ka ņemos te ar visai specifisku problēmu, kas vairumam nešķitīs būtiska vai pat nebūs saskatāma. Taču šajā sīkajā detaļā slēpjas viena no atslēgām, kāpēc mums tā neiet ar demokrātiju. Deputāti nav uzdevumu izpildītāji. Deputāti paši par sevi ir tautas suverēnās varas nesēji. Ja viņi paši bez pelēkā kardināla nav spējīgi nest šo smagumu, tad viņi nav cienīgi būt par deputātiem.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
