Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar „slavenā” Ģenerālprokuratūra Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurora Māra Lejas piekrišanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir bez rezultātiem izbeidzis tā saukto būvnieku karteļa lietu, tā apliecinot Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu reālās spējas korupcijas apkarošanā. Pietiek šodien publicē pilnu anonimizēto KNAB lēmumu.

LĒMUMS PAR KRIMINĀLPROCESA IZBEIGŠANU

Rīgā 2021.gada 10.maijā

Es, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - Birojs) Otrās pārvaldes priekšniece Anda Rumjanceva, izskatījusi kriminālprocesa Nr.16870002618 materiālus,

konstatēju:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā uzsākts kriminālprocess Nr.16870002618 par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā, 323.panta otrajā daļā un 196.panta otrajā daļā, t.i., par to, ka iespējams, laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada jūnijam [nosaukums] valdes priekšsēdētājs [pers.G] un [nosaukums] intereses pārstāvošā persona [pers.M], vairākkārt ir piedāvājuši un nodevuši kukuļus valsts amatpersonām lielā apmērā, par to, lai amatpersonas nodrošinātu uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību rīkotajās iepirkuma procedūrās, kā arī šai laika posmā, iespējams, organizēja cenu saskaņošanu valsts un pašvaldību rīkotajās iepirkuma procedūrās.

kriminālprocess papildus kvalificēts pēc Krimināllikuma 315.panta par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums.

Kriminālprocesā Nr.16870002618 ir šādas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību:

[pers.M, personas kods]

Pastāvot reālai iespējai, ka [pers.M] izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 323.panta otrajā daļā, proti, kukuļdošanu, [pers.M] 2019.gada 3.septembrī ieguva statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi deva pamatu uzskatīt, ka [pers.M]:

02.07.2016. personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar [pers.G], iespējams, nodeva kukuli ne mazāk kā 25 000 EUR apmērā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam [pers.G], izmeklēšanai precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā, lai nodrošinātu labvēlību Jūrmalas pašvaldības rīkotajos iepirkumos;

izmeklēšanai precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā pirms 03.12.2015., iespējams, piedāvāja un nodeva kukuli - izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotu summu, Saeimas deputātam [pers.J], lai viņš un viņa pārstāvētā partija atturētos/nepiedalītos balsojumā par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības [nosaukums] pamatkapitāla palielināšanu;

izmeklēšanai precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā pirms 06.12.2015., iespējams, piedāvāja un nodeva kukuli - 800 000 EUR Saeimas deputātam [pers.Dz.], lai viņš un viņa pārstāvētā partija atbalstītu [pers.M] un viņa pārstāvēto uzņēmumu;

izmeklēšanai precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā pirms 03.07.2016., iespējams, piedāvāja un nodeva kukuli - 60 000 EUR apmērā Saeimas deputātei [pers S], kā starpnieku izmantojot viņas vīru, lai tādējādi, iespējams, nelikumīgi finansētu politisko partiju [nosaukums];

lai panāktu konkrētu uzņēmumu uzvaru iepirkumos Valmieras pašvaldībā, iespējams, maksāja kukuļus Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājam [pers.J], slēpjot tos kā ziedojumus [nosaukums], izmantojot [pers.Z] kā starpnieku.

[pers.G, personas kods]

Pastāvot reālai iespējai, ka [pers.G] izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 323panta otrajā daļā, proti, kukuļdošanu, [pers.G] 2019.gada 3.septembrī ieguva statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi deva pamatu uzskatīt, ka [pers.G]:

02.07.2016. personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar [pers.M], iespējams, nodeva kukuli ne mazāk kā 25 000 EUR apmērā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam [pers.G], izmeklēšanai precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā, lai nodrošinātu labvēlību pašvaldības rīkotajos iepirkumos;

izmeklēšanai precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā pirms 12.Saeimas vēlēšanām (2014.gadā), iespējams, piedāvāja un nodeva kukuli ne mazāk kā 200 000 EUR apmērā Aizsardzības ministram [pers.R], lai nodrošinātu labvēlību Aizsardzības ministrijas rīkotajos iepirkumos.

[pers.A, personas kods]

Pastāvot reālai iespējai, ka [pers.A] izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 315.pantā, proti, neziņošanu par izdarītiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā, [pers.A] 2019.gada 3.septembrī ieguva statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi deva pamatu uzskatīt, ka [pers.A]:

 neziņoja par [pers.M] izdarītu smagu noziedzīgu nodarījumu, proti: par to, ka 02.07.2016. [pers.M], personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar [pers.G], iespējams, nodeva kukuli ne mazāk kā 25 000 EUR apmērā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam [pers.G], lai nodrošinātu labvēlību Jūrmalas pašvaldības rīkotajos iepirkumos;

 neziņoja par [pers.M] izdarītu smagu noziedzīgu nodarījumu, proti: par to, ka izmeklēšanai precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā pirms 03.12.2015. [pers.M], iespējams, piedāvāja un nodeva kukuli - izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotu summu Saeimas deputātam [pers.J], lai viņš un viņa pārstāvētā partija atturētos/nepiedalītos balsojumā par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības [nosaukums] pamatkapitāla palielināšanu;

neziņoja par [pers.M] izdarītu smagu noziedzīgu nodarījumu, proti: par to, ka [pers.M], izmeklēšanai precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā pirms 06.12.2015., iespējams, piedāvāja un nodeva kukuli - 800 000 EUR Saeimas deputātam [pers.Dz], lai viņš un viņa pārstāvētā partija atbalstītu [pers.M] un viņa pārstāvēto uzņēmumu;

neziņoja par [pers.M] izdarītu smagu noziedzīgu nodarījumu, proti: par to, ka izmeklēšanai precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā pirms 03.07.2016., iespējams, piedāvāja un nodeva kukuli - 60 000 EUR apmērā Saeimas deputātei [pers.S], kā starpnieku izmantojot viņas vīru, lai tādējādi, iespējams, nelikumīgi finansētu politisko partiju [nosaukums];

neziņoja par [pers.M] izdarītu smagu noziedzīgu nodarījumu, proti: par to, ka, lai panāktu konkrētu uzņēmumu uzvaru iepirkumos Valmieras pašvaldībā, [pers.M], iespējams, maksāja kukuļus Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājam [pers.J], slēpjot tos kā ziedojumus [nosaukums], izmantojot [pers.Z] kā starpnieku.

kopā ar [personu vārdi un uzvārdi] laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada jūlijam vienojās par iespējamo cenu saskaņošanu valsts un pašvaldības uzņēmumu rīkotajās iepirkuma procedūrās.

[pers.Z, personas kods]

Pastāvot reālai iespējai, ka [pers.Z] izdarīja noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 322.panta otrajā daļā, proti, starpniecību kukuļošanā, [pers.Z] 2019.gada 3.septembrī ieguva statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi deva pamatu uzskatīt, ka lai panāktu konkrētu uzņēmumu uzvaru iepirkumos Valmieras pašvaldībā, izmantojot [pers.Z] kā starpnieku, [pers.M] maksāja kukuļus Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājam [pers.J], slēpjot tos kā ziedojumus [nosaukums].

[pers.J, personas kods]

Pastāvot reālai iespēja, ka [pers.J] izdarīja noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā, proti, kukuļņemšanu, [pers.J] 2019.gada 3.septembrī ieguva statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi deva pamatu uzskatīt, ka, lai panāktu konkrētu uzņēmumu uzvaru iepirkumos Valmieras pašvaldībā, izmantojot [pers.Z] kā starpnieku, [pers.M] maksāja kukuļus Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājam [pers.J], slēpjot tos kā ziedojumus [nosaukums].

[pers.I, personas kods]

Pastāvot reālai iespējai, ka [pers.I] izdarīja noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 315.pantā, proti, neziņošanu par izdarītu smagu noziedzīgu nodarījumu, [pers.I] 2019.gada 3.septembrī ieguva statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi deva pamatu uzskatīt, ka, [pers.I] neziņoja par [pers.G] izdarītu smagu noziegumu, proti, par to, ka [pers.G], izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā pirms 12.Saeimas vēlēšanām (2014.gadā), iespējams, piedāvāja un nodeva kukuli ne mazāk kā 200 000 EUR apmērā Aizsardzības ministram [pers.R], lai nodrošinātu labvēlību Aizsardzības ministrijas rīkotajos iepirkumos.

[pers.V, personas kods]

Pastāvot reālai iespējai, ka [pers.V] izdarīja noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 315.pantā, proti, neziņošanu par izdarītu smagu noziedzīgu nodarījumu, [pers.V] 2019.gada 3.septembrī ieguva statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi deva pamatu uzskatīt, ka [pers.V] neziņoja par [pers.G] izdarītu smagu noziegumu, proti, par to, ka [pers.G], izmeklēšanai precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā pirms 12.Saeimas vēlēšanām (2014.gadā), iespējams piedāvāja un nodeva kukuli ne mazāk kā 200 000 EUR apmērā Aizsardzības ministram [pers.R], lai nodrošinātu labvēlību Aizsardzības ministrijas rīkotajos iepirkumos.

[pers.F, personas kods]

Pastāvot reālai iespējai, ka [pers.F] izdarīja noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā, [pers.F] 2019.gada 3.septembrī ieguva statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi deva pamatu uzskatīt, ka viņš izdarījis mazāk smagu noziegumu atbildība par kuru paredzēta 196.panta otrajā daļā (pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana) proti: kopā ar [vārdi, uzvārdi] laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada jūlijam, būdams SIA [nosaukums] valdes loceklis, mantkārīgā nolūkā vienojās par iespējamo cenu saskaņošanu valsts un pašvaldības uzņēmumu rīkotajās iepirkuma procedūrās.

Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai, kriminālprocesā veikta virkne izmeklēšanas darbību.

Izmeklēšanas laikā, veicot kriminālprocesā esošās informācijas pārbaudi un analizējot iegūtos pierādījumus, ņemts vērā, ka izmeklējamie apstākļi aptver ilgstošu laika periodu un vairākus noziedzīgus nodarījumus ar dažādu personu līdzdalību. Šī iemesla dēļ pierādījumu vērtējums iedalīts trīs atsevišķās daļās:

pirmā daļa - par iespējamo amatpersonu/politiķu kukuļošanu;

otrā daļa - par iespējamo neziņošanu par izdarītu smagu noziedzīgu nodarījumu;

trešā daļa - par iespējamo pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ko laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada jūlijam mantkārīgā nolūkā, iespējams, izdarīja vairākas personas, vienojoties par iespējamo cenu saskaņošanu valsts un pašvaldības uzņēmumu iepirkumu procedūrās.

Sākotnējā informācija par iespējamām pretlikumīgām darbībām iegūta no [personu uzvārdi] sarunām, kas notikušas atpūtas kompleksā [nosaukums] Babītes novadā, Dzilnuciemā un Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza [nosaukums] teritorijā [adrese] (sarunu noklausīšanās sankcionēta - sk. Augstākās tiesas izziņu [numurs]), proti:

16.01.2015. Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza [nosaukums, adrese] notika tikšanās,

kurā piedalījās [uzvārdi]. Tikšanās laikā sarunas dalībnieki runāja par vienošanās

procesiem, kas panākti iepriekš, saistībā ar būvniecības projektiem. Vienlaikus minētās sarunas laikā fiksēts šāds sarunas fragments:

[pers.M]:- Jo tāpat, nu, es jau ...bet nu, tas ir, tas ir sīkums. Tur no tā tāpat neko atgriezt nevar. Vot, otrs jautājums vienkārši tāds mazais. Vienkārši, a ko mēs darām, vienkārši, lai vispār par to mēs nerunājam un aizmirstam kā sugu vienkārši, kas ir saistīts ar to, to otro līgumu, kas bija [...] otrā kārta vienkārši un tā tālāk? Jo vēsturiski, nu, tur arī mums bija tāda, tāda vienošanās. Mēs skaitījām(?) un vienojāmies, ka. Vienkārši, kā toreiz bija: [pers.G] uzrakstīja ar savu roku vienkārši tos visus ciparus, kas, ko, kā. Un toreiz [...] bija tā, ka tad, kad bija, bija domāts toreiz tā it kā otrā kārta, kad it kā uzvar tur [nosaukumi] vai kā tur, es neatceros. Toreiz jau viss bija lētākais. Izmeta ārā to ...[vārds]. Un reāli bija, palika trīs kompānijas: līgumsabiedrība, [nosaukumi]. Sakarā ar to, ka tur tā un tā vienkārši, tur vienīgā iespēja, kas tur bij a, lai nenorautu konkursu, bija, bija, bija paziņot līgumsabiedrību par uzvarētāju, kurai bija par miljonu dārgāka cena nekā [nosaukums]. Tālāk bija scenārijs tāds, kad vienkārši vienojās par to, ka divi simti vienkārši politiķiem par to, ka viņu izvirzīs. Tas, kas ir izdarīts. Jā? Un, un otra vienošanās vienkārši bija tāda, ka vienkārši mēs tos darbus vienkārši dalām uz pusēm pie konkrēta cipara. Ja nemaldos, tas bija deviņi komats četri vai deviņi komats septiņi. Es neatceros. Tas papīrs ir vienkārši, viņu var pacelt augšā. Ka tur ir kaut kāda peļņas daļa, kas sastādīja tur, es neatceros, miljonu vai cik, es neatceros. Un to mēs norunājām, ka vienkārši ir divas opcijas. Viena opcija, ka tieši tāpat kā par bibliotēku, vienkārši mums ir piefiksēts kaut kāds cipars, kurš vienkārši ir aptuveni pašizmaksa tam un tam. Kad viņi varēja taisīt vienkārši kaut kādus darbus. Sakarā ar to, ka man tur darbi nekādi nebija, es arī uz to, arī nepretendēju. Jā? Otrs vienkārši bija tas, ka bija [vārds] kaut kādi darbi, kur jūs nevienojāties. Nu, nevienojāties - nevienojāties, s**s (rupjš vārds) ar visu. Pēc būtības [...]tas ir reāli, nu...”

06.12.2015. atpūtas kompleksā [nosaukums] Babītes novads notika tikšanās, kurā piedalījās [pers.M un pers.A]. Sarunas laikā fiksēti šādi sarunu fragmenti:

[pers.A]:- Bet kur tu esi atkal ielīdis, [pers.M]! Beidz būt, b ** ģ (rupjš vārds), totāli alnis(?), nu! Tu teici, ka tu vairs nelīdīsi tajā, tajā s**ā (rupjš vārds), iekšā visā! Kur tu atkal esi ielīdis, b ** ģ (rupjš vārds),! Pie vieniem, pie otriem, pie trešiem! b ** ģ (rupjš vārds), tu taču prātā sajuksi, nu! P *****c (rupjš vārds), es, es tevi nesaprotu.

[pers.M]- ...

[pers.A]:- Tev nav viss tas pieriebies?

[pers.M]:- Ir.

[pers.A]- Nu, a ko tad tu tur lien, nu! Lai viņi p***s (rupjš vārds) paši, b ** ģ (rupjš vārds)! Nu, paskaties, tagad

[pers.M]- [personai U], b ** ģ (rupjš vārds), [pers.S] ir apsolījusi, b ** ģ (rupjš vārds), apsolījusi naudu, b ** ģ (rupjš vārds). Un tagad līdz, atkal, b ** ģ (rupjš vārds), man bija jāiedod vienkārši [personai U] nauda, lai viņi nobalsotu [nosaukums], lai viņi atturētos. [Pers.S] b ** ģ (rupjš vārds), atskrēja pie manīm uz ofisu, b ** ģ (rupjš vārds)! Es saku: “Kas tad nu noticis, b ** ģ (rupjš vārds)?” un

[pers.M]:- Tā arī ir.

[pers.A]:- Lūk, kur arī ir tā nauda.

[pers.m]:- Viņš arī par lidostu ir atdevis, iedomājies, astoņsimts tūkstošu [uzvārds]. Es

saku: “[pers.A]] Es neko nesaprotu!” [pers.L] man saka, viņš parādīja ciparus. Astoņsimts tūkstošu. Es saku: “b ** ģ (rupjš vārds), un kas ir par to tur?” Viņš tak nav norēķinājies gan par Daugavpili, gan par. Par to viņš neteica. Par to es viņam neprasīju.

[pers.A]:- Par Koknesi? Jā?

[pers.M]:- Nu, ko es tur ...prasīt, nu!

[pers.A]:- ...

(runā vienlaicīgi)

[pers.M]:-:- Tur jau viņu a ****a (rupjš vārds) vienkārši. Jā. Tur jau viņu a ****a (rupjš vārds) vienos vārtos.

[pers.A]:- Nē, nu, tajā brīdi, kad viņu a ****a (rupjš vārds) , un tad, kad ... (“L”? vecis?) tev

to pateica, tad arī uzreiz viņam vajadzēja pateikt. Pirms viņu pasludināja, vajadzēja pateikt. Tad saki: “Okei, vecais, bet lai tad viņš ir, nu, tad ....”.

[pers.M]:-:- Es taču viņam ...(aizvakar?) prasīju. Es saku: “Klausies, ...(?), tev, nu, neliekas aizdomīgi. Un pēc tam parādās dēls vēl vienkārši ...vadītājs”. “Man tur ir savas attiecības gan par lidostu, gan...” Viņš man saka. Nu. “Tas mums visiem būs labāk ... Būs puika, tad vēl labāk”. Nu. Es saku...

(runā vienlaicīgi)

[pers.A]:- .... nopietni mēs varēsim runāt.

[pers.M]:-:- Jā, jā.

[pers.A]:- Bet tas, bet tas, ka viņiem bija jākārto tā, kā bija jākārto, tas ir cits stāsts. Bet

[pers.L] man tā arī Tāpēc es tev saku, ka ļoti bieži, [pers.M], man liekas, ka [pers.Z] ir

tik viltīgs un glums, jā, ka viņš ir tur tā saštepselējis visu. Jā?

[pers.M]:-: Nē, bet zini, ko [pers.Z] pateica? “Es jau neko nevienam neesmu solījis”. Tad, kad mēs uzbraucām viņam virsū. “Vai tad es jums solīju kaut ko? Ka es nesīšu partijai, vēl kaut ko?”

[pers.A]:- Iedomājies, kādu ... viņš ir savācis ..., johaidī!”

03.07.2016. atpūtas kompleksā [nosaukums] Babītes novadā notika tikšanās, kurā piedalījās: [pers.M un pers.G]. Sarunas laikā fiksēti sekojoši fragmenti:

[pers.G]:- Nu labi. Ko mēs darīsim tagad ar šito visu būvniecību?

[pers.M]:-:- B**ģ (rupjš vārds), nu, tur jādomā, b**ģ (rupjš vārds). Ir jādomā, b**ģ (rupjš vārds), es nezinu. Es, es nu, pieņemsim, es jebkurā gadījumā, es esmu gatavs izturēt to, ko mēs esam vienojušies. B**ģ (rupjš vārds), jo man visvairāk neērti pret [pers.O] un tādā ziņā. B**ģ (rupjš vārds), pret to [nosaukums] b**ģ (rupjš vārds). Nu, no tāda viedokļa. P****c (rupjš vārds), es saku, b**ģ (rupjš vārds). Es nezinu. Vienkārši, kas ko kā. Man tagad jādomā. Es nezinu, vai [pers.G] iet. Jo tas jau nav no zilā gaisa. Jo es tev varu pateikt atklāti, ka [pers.G] teica, lai [nosaukums] arī iet.

[pers.G]:-:-[pers.T]?

[pers.M]:-:- Jā.

[pers.G]:-:- Nu, bet viņi jau nezināja par mūsu vienošanos.

[pers.M]:-:- Nē.

[pers.G]:-:- Nu jā.

[pers.M]:-:- Tā kā n***j viņam arī teikt.

[pers.G]:-:- Nu protams. Nu tad.

[pers.M]:-:- Nē, bet [pers.G] bija vienojies ar [pes.T].

[pers.G]:-:- Aa.

[pers.M]:-:- Klausies, iepriekšējā dienā es personīgi iedevu divdesmit piecas štukas, un [pers.G] iedeva divdesmit piecas štukas [pers.T] par vienu štelli. Jā? Vienkārši, nu kā, b ** ģ (rupjš vārds)? Nu, vienkārši - jā, jā, viss, [pers.G], b ** ģ (rupjš vārds), v zasosu, viss z*****s (rupjš vārds). Tajā pašā laikā pasauc no [nosaukums] cilvēku, viņš saka: “b ** ģ (rupjš vārds), davai, jūs arī startējat, jo mēs [nosaukums] negribam. Mēs gribam, b ** ģ (rupjš vārds), vai nu jūs, vai nu [nosaukums] Un p****c (rupjš vārds), nu. [pers.A] pat neiestartēja, nu. Nu tāda bija vienošanās.

[pers.M]:-:- Nē, nu tas ir. Nu, nu Jūrmala ar visiem runā, [pers.M]. Tas jau ir sen.” un [pers.M]:-:- Viņš jau man to tagad arī pasaka. Un tad tikai [pers.S] pieslēdzas. Teica: “ Nu labi, labi”. Pēc laika. Jā? Kā viņa teica, ka viņa domāja, kad viņai sastāstīja, ka [pers.E], nu viņai tur, un es finansēju to. Jā? Tad viņai to sastāstīja, vēl atnāca stulbais [pers.A], kurš iedeva sešdesmit tū-, štukas, b ** ģ (rupjš vārds), izdiedelēja no [pers.B], kad it kā p***t (rupjš vārds) mēs viņam tirgu. Jā? Jo viņš jau neiedos pat nevienu santīmu no sevīm. Jā? Vienkārši un tādā veidā iedeva [pers.S] sešdesmit štukas, [pers.S] vīram. Un [pers.R] man saka, viņš saka: “Protams, ka tā visa nauda ar galiem tā arī pazuda, b ** ģ (rupjš vārds)”. To. Ā nu [pers.K] jau arī to ieminējas vienkārši, ka tā visa nauda, ko tu saņēmi par ostu, arī viss aizgāja, b ** ģ (rupjš vārds), palika vienkārši [pers.S] vīram to, ko [pers.R] atdeva. [pers.G]:-:- Mh.

[pers.M]:- - Nezinu, paskatīsimies. b ** ģ (rupjš vārds), būtu jau svētīgi, ja tas [pers.K] kaut ko varētu izdarīt ar to tribīni.

[pers.G]:-:- Nu, paskatīsimies. Jā. Bet kā mēs zinām, viņš arī runā, un neko neizdara.” un

[pers.M]: - - Labi, tas ir skaidrs. A par to, ē, par to Valmieru, kā tur izskatās? Tas [pers.B] kaut ko tur ar [pers.K] bija ticies vai nebija? b ** ģ (rupjš vārds), es arī vispār domāju...

[pers.G]:-:- Nu kā? Pagaidi, nē viņš nevarēja tikties. Viņš teica- ka viņš izies cauri visām ... un, un atsūtīs man.

[pers.M]:-:- Ko mēs darām ar to Valmieru? Kā tur ir, b ** ģ (rupjš vārds), tur kaut ko. Jo viņi man nāk visu laiku virsū, b ** ģ (rupjš vārds), un..

[pers.G]:-:- Kas ir viņi?

[pers.M]:-:- Nē, nu sākot ar [pers.B] un beidzot ar, b ** ģ (rupjš vārds), ar [pers.K] un visiem pārējiem.

[pers.G]:-:- A kāpēc tie tev nāk virsū?

[pers.M]:-:- A kāpēc lai viņi nenāktu man virsū? Tāpēc ka kaut kādas sarunas tur bija. Vienkārši par kaut ko tur varēja, es.

[pers.G]:-:- Nē, nu kā? Nu, es. Es, es tev toreiz teicu, ka es pieliku piecdesmit klāt. Piecdesmit es tev garantēju. Un ja palīdzēsi kaut ko vēl izdarīt, tad.

[pers.M]:-:- Tad ir piecdesmit vai ... procenti?

[pers.G]:-:- Piecdesmit. Piecdesmit štukas.

[pers.M] :- Točna?

[pers.G]:-:- Jā. Jā, jā.

[pers.M]:-:- Cik tur bija līguma summa?

[pers.G]:-:- Nu, huj viņu zina, es nezinu. Pieci. Četri. Kaut kas tāds. Tu man teici. Nē, tu, tu man, [pers.M], teici - ē, sūds, paredzi tikai, lūdzu, kaut ko [pers.B].

[pers.M]:-: - Nu jā, jā.

[pers.G]:-:- Vairāk nekas man neinteresē, man galvenais, lai tam džekam.

[pers.M]:-:- Tu man teici - jā, kad tu, nu to tu garantē.

[pers.G]:-:- Piecdesmit, jā. Piecdesmit es tev garantēju. Tā. (nopūšas) A tur, kur mums bija grunts apmaiņa. Jā? Tagad. Kur varēja kaut ko pielikt, piekabināt klāt. Jā?

[pers.M]:-: - Nu”

19.05.2017. Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza [nosaukums, adrese] notika tikšanās, kurā piedalījās:[uzvārdi]:

[pers.K]:- Es tev sacīju, ka tevi uzaicināja sarunu procedūrā, atceries?

[pers.G]:- Mums ir nolikums.

[pers.V]:-A, Ķekava?

[pers.G]:- Jā.

[pers.G]:- A kas tur bija?

[pers.V]:--Nu, es tev saku- Ķekava.

[pers.M]:- Nē, b** ģ (rupjš vārds), mums bija iesludināts(?), jūs viņu noņēmāt.

[pers.F]:- Hy BOT.

[pers.M] Un viņš ir apturēts. Vienkārši es domāju...

[pers.F]:- ... neTbipe. Ecnu.

[pers.G]:- Nekas jauns nav.

[pers.M]:- Nekas jauns nav. Ir jāizlabo un... tur.

[pers.F]:- ...

[pers.M]:- Es varētu otrdien atdot [pers.B]. Es otrdien atdošu [pers.B], viņš...

[pers.G]:- Pirmdien uztaisīs.

[pers.M]:- Bet tā doma bija tāda, ka mēs varētu iet kopā ar [nosaukums], b** ģ (rupjš vārds). [pers.V]:--Nu, mums tagad vajag pa pusēm ...

[pers.G]:- ...

[pers.V]:--Tālāk mēs paši.

[pers.G]:- A ko viņš ...

[pers.F]:- ^TH CTO flBa^aTb, H TaK noHiuviam, TaM ga? ...

[pers.G]:- Ko var palīdzēt tas, tas jocīgais džeks?

[pers.M]:- Tad neko.

[pers.F]- fflecTbgecHT...

[pers.G]:- ... elektrību.

[pers.F]:- Ha TpHg^aTKy Hago HaSpaTb.

[pers.G]:- .

[pers.V]:- Hy, MM y*e HaSupaeM. .

[pers.M]:- Kas tur Valmierā taisīs elektrību? Viņš taču nevar tur Valmierā elektrību taisīt. [pers.G]:- Es zinu.

[pers.M]:- Vot, nu, n***j (rupjš vārds), viņam tas vajadzīgs!

[pers.P]:-:- [pers.A] ir. Jā? Valmiera.

[pers.V]:-Nu, šitais, ē, Valmierā. Saraksts.

[pers.P]:-:- Bet tas ir [pers.A].?

[pers.M]:- b ** ģ (rupjš vārds), tad labāk ir atdot [nosaukums] am.” un

[pers.G] :- A tam [pers.B] nebūs problēmas, ja mēs tur būvēsim pie viņa?

[pers.M]:- - Kāpēc?

[pers.G]:- Nu, maz kas. Kaut kāds.

[pers.M]:- - Nē, nu, priecīgi viņi nebūs. Bet nu viņi.

[pers.G]:- Viņi arī nebija priecīgi par, par, par [nosaukums]

[pers.M]:- - Jā, jā. Bet, nu, priecīgi viņi nebūs, bet vienkārši, nu kas. .

[pers.G]:- Kāda starpība. Cik tur tas viss ir?

[pers.M]:- Kopējais? .

[pers.G]:- Šitāds?

[pers.M]:- - Jā, ja. Bet viņi to, visticamākais, gribēs, lai tu ziedo basketbolam lielākoties. [pers.G]:- Nu, ļoti labi.

[pers.M]:- Tev pat labāk. Jā?

[pers.G]:- Labi. Tā, man vajag tātad cilvēku.

[pers.M]:- Nē, es jau viņam to teicu, ka būsi tu.

[pers.G]:- Ā. Nu, tad viss .” un

[pers.G]:- Neiespējami. Tāpēc, ka neviens, visādi mīzēji. par vadītājiem. Nu, kas tu par premjeru? Nu! . Finanšu ministre, nu.

[pers.M]:- Nu, kā to var pieļaut, b ** ģ (rupjš vārds)?!

[pers.G]:- - Es viņam saku- b ** ģ (rupjš vārds), j*b t***u m*ķ (rupjš vārds). Es., šodien .. bija džeki. Jums drīz būs vēlēšanas, jūs atkal nāksiet pie manīm, prasīsiet -[pers.G], iedod naudu. Es jums, b ** ģ (rupjš vārds), iedevu divsimts štukas pagājušogad. Jā? [pers.R] atnāca, palūdza, es piekritu. Tad, kad vajadzēja, atnāca un tur... , tad viņš nomīza, atnāca... (?) viņa vietā.

[pers.M]:- - Aha. Jā. Jā.

[pers.G]:- - Beigās [pers.R] prasīja - kā? Es pateicu, kur, kā. Viņš saka - jā, viss pareizi. Es saku, b ** ģ (rupjš vārds), tagad man tīrais iepirkums, pieci miljoni attīstības programma, rūpnīcām nopirkt (nopirku?) tur visādas speciālas mašīnas.

[pers.M]:- Jā, jā.

[pers.G]:- - Ko man taisa speciāli, b ** ģ (rupjš vārds). Jūsu ministri, jūsu premjers, b ** ģ (rupjš vārds), mani n***j (rupjš vārds) pasūtīja!

[pers.M]: - Nu, un ko?

[pers.G]:- - “Nu, nav pareizi”. Es saku - nu kā tad, ka nav pareizi! Nu, kā! Nu bet es saku - man piecu miljonu investīcija, divus miljonus es gribēju dabūt no Vācijas naudas.

[pers.M]:- Jā.

[pers.G]:- - Jūs sakiet - n***j (rupjš vārds) [pers.G] Vācijas naudu, lai viņš liek savējo. Nu, es tagad esmu ielicis savējo. Jūs man uztaisījuši esiet par to, ka es jums esmu iedevu divsimts štukas, divu miljonu zaudējumu.

[pers.M]:- A man ir savādāk?

[pers.G]:- - Nu, bet es. Es saku - džeki, nu, bet kā jūs taisāties dzīvot tālāk, b ** ģ (rupjš vārds)? [pers.M]: - Es ...

[pers.G]:- - Kā?

[pers.M]:- Viņi.

[pers.G]:- - Mēs tad izdzīvosim! A jūs, b** ģ (rupjš vārds), kā?!

[pers.M]:- Nu, par ko jau iet runa. Es jau viņiem tieši to pašu saku. Es viņiem tieši to pašu. Es saku- pagājušo reizi iedevām, b** ģ (rupjš vārds), [pers.G] iedeva, es iedevu, b** ģ (rupjš vārds). [pers.G]:- Jā.

[pers.M]:- Un iedeva [pers.S], b** ģ (rupjš vārds).

[pers.G]:- - Jā.

[pers.M]:- Uz tā rēķina jūs vienkārši, b ** ģ (rupjš vārds), dabūjāt piķi, b ** ģ (rupjš vārds). [personas L vārds]:- mani p**a (rupjš vārds) priekšā, pakaļā. Vienkārši, nu, no sērijas, b ** ģ (rupjš vārds), [pers.D] kaut ko tur apdirš, b**ģ (rupjš vārds), pa stūriem vēl kaut ko. Es saku - a n****a (rupjš vārds), b ** ģ (rupjš vārds)? Es saku - n***j (rupjš vārds), man tas ir vajadzīgs, b ** ģ (rupjš vārds)! N***j (rupjš vārds), vispār jums dot naudu, b ** ģ (rupjš vārds)? Vienkārši, tad vismaz kaut kādu, b ** ģ (rupjš vārds), nu, klusējiet vai vēl kaut ko. “Dzelzceļš”, b ** ģ (rupjš vārds).

[pers.G]:- - Nē, nē. Nu, nu kaut kā, nu, kaut ko. Nu, kaut kā, kaut ko. Nu, b ** ģ (rupjš vārds), bet. Es taču viņam saku- es neprasu ne valsts pasūtījumus, es neprasu vispār neko. Es prasu no Eiropas, kura jums, b ** ģ (rupjš vārds), dāvina.

[pers.M]:- Jā. Jā.

[pers.G]:- Iedodiet man, kurš maksā visus sociālos nodokļus. Uz sešpadsmito gadu samaksāju sociālos nodokļos piecpadsmit miljoni. Eksporta prece, viss, tīrais iepirkums bez starpniekiem. Nu, b ** ģ (rupjš vārds), taču atļaujiet man kaut iekārtas nopirkt!

[pers.M]:- Jā.

[pers.G]:- - ... raustās - h*j (rupjš vārds), b ** ģ (rupjš vārds)!

[pers.M]:- Viņi nesaprot to, ka no tā, ka tu te kaut ko ražo, b ** ģ (rupjš vārds), tas ir tikai lielāks šitas.

[pers.G]:- - Nē, es taču viņiem saku- es esmu, es viņiem stāstu, ka cik mēs esam, kādi simts. Jums, b ** ģ (rupjš vārds), mums ir jāpalīdz, b ** ģ (rupjš vārds), nevis vienkārši - n***u H***U (rupjš vārds). Pēc tam - dodiet naudu.

[pers.M]:- Jā, jā.”

08.08.2016. Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza [nosaukums, adrese] notika tikšanās, kurā piedalījās: [uzvārdi].Sarunas laikā fiksēti sekojoši sarunu fragmenti :

[pers.G]:- Savu redzējumu. Jā? Kā mums neiet.

[pers.V] :- Stāsti gan. Jā.

[pers.G]:- Jā. (smejas)

[pers.V] :- Nē, nu, jau kļūst labāk, jo ar vienu kungu tomēr mierīgāku prātu (mierīgāk tagad?), ne?

[pers.G] Nē, es tā vispār. Par, par, par lielām lietām. Jā? Jo.

[pers.V] :- Jā.

[pers.G] Zini kā? Sākšu ar to, kad pirms iepriekšējām vēlēšanām. Un par cik es [pers.R] pazīstu sen un, un .... Jā?

[pers.V] :- Jā.

[pers.G] Es viņam saku: “Atnāc ciemos”. Viņš atnāca pie manīm ciemos. Nu, es saku: “Klausies, es tagad skatos, kas te notiek. Nu, es skatos, ka jūs tādi normāli džeki esiet un viss. [nosaukums] un viss tā! Nu, satiekamies. Davai, es atbalstīšu”. Saka(?): “Labi. Der”. Es saku: “... Divsimt štukas...”.

[pers.V]:- ...

[pers.G]:- Khm. Nu, vot, tagad ko un kā. Mēs sarunājām, vēl bija tā kafejnīca tur. Mēs sarunājām tur. Viņš saka: “ Tu zini, ka viņš vēl . un nebrīnies, būs mazais”. Es saku: “Nu, kaut vai lielais vai mazais, man der”. Un mēs satiekamies. Nu, atnāk Mazais, a [pers.R] nav. Viņš saka: “A [pers.R] ir jābūt?” Es saku: “Jā”. Es zvanu, zvanu, neviens neatbild. Tā mēs pasēdējām, pasēdējām, tā viņš neatnāca. (smejas) Nu, b ** ģ (rupjš vārds), tos papīrus tur sazīmējām, kur un kā. Kaut ko vienai avīzei, kaut ko otrai. Kaut ko, kaut kādam sporta klubam. Kaut ko tā, kaut ko šitā. Beigās man [pers.R] pāris reizes paprasīja, kā tas izlietojums ir. Es viņam parādīju, kur, kas. Viņš saka: “Nu”. “Ir okei?” Viņš saka: “Jā, viss kārtībā”. Nu, tā arī tas viss beidzās. Pēc tam es dzirdu, kur un kā, nevar saprast, kāpēc, kam, ko, kur. Nu, bļin! Jā?

[pers.V] :- Mh.

[pers.G]:- Nu, tā. Es pēc tam viņam saku: “A ko tu nebiji? “A man tur kaut kas, a kaut ko tur.” Nu, nu, nu, kaut kā. Nu, nu. Nu, tā. Nu, tā. Droši vien, ka kaut kas tur nebija riktīgi, es tā saprotu, līdz galam. Jā? Kaut kas varbūt.

[pers.V] :- Nē, nu, beigās tur nebija riktīgi. Bet tā nebija tava vaina.

[pers.G]:- Jā. Jā. Bet nu, sanāca, kā ir, tā ir.

[pers.V]:- Jā. Jā.

[pers.G]:- Nu, vot. Tas ir viens. Klausies, respektīvi, es sevi uzskatu par “zaļo” atbalstītāju. Kur tas viss aizgāja, to es nezinu. (smejas) Tas man, tas jau jums ir jāzina. Tā nav mana darīšana.

[pers.V] :- (smejas)

[pers.G]:- Tagad, ko. [pers.R] man saka, bija, bija, bija vēl ministrs, viņš saka: “Tūlīt nāks armijā lielās naudas. [pers.G] mēs tevi neaizmirsīsim”. Es saku: “[pers.R], protams, būtu patīkami kaut kur piedalīties un tā”. Tā arī mūs aizmirsa. Visu, visu, visu to budžetu, kas tur tagad nāk iekšā ar lielām straumēm, sadala [nosaukums] atbalstītāji, [uzvārdi]. Uz trijiem. Pārējos nevienu vispār nelaiž(?) cauri. Mūs tajā skaitā. Solīts bija. Makā nekrita.

[pers.V] :- Mh.

[pers.G]:- ... nav.

[pers.V]:- Jā.

[pers.G]:- A tas vispār ir nesmuki, es domāju, kad. Nu kā? Mēs būvējam NATO, man ir visas pielaides. Es būvēju NATO samita ēku un nezin, ko tur vēl. Jā, viņi uztaisījuši tur kaut ko, tur ... kaut ko tur būvē, tur tu nevari vispār piedalīties. Nu, tā tāda, nu, atrunāšanās un tā. Viņi uztaisījuši sev tur tādu mazu KopMymKy. [.]

[pers.V] :- Mh. ... es.noskaidrošu.”

Ņemot vērā iegūto sarunu saturu, lai iegūtu papildu informāciju, kas apstiprinātu, vai noliegtu ziņas saistībā ar sarunās minētajiem iespējamajiem noziedzīgiem nodarījumiem, nopratinātas vairākas personas.

[pers.M] liecināja, ka vairāk kā desmit gadus atpakaļ viņš strādāja uzņēmumā [nosaukums], kurā ieņēma dažādus amatus, t.s. arī kādu laiku bija valdes priekšsēdētājs. [nosaukums] iegādājās uzņēmumu [nosaukums] [pers.M] strādāja [nosaukums], kurai pieder [nosaukums] nodarbojās ar būvniecību.

Personīgi [pers.G] nepazīst, zina par [pers.G] no masu medijiem, ar minēto personu nav ticies zvanījis un runājis, kā arī nav piedāvājis un nodevis [pers.G] kukuļus.

Pazīst politiskās partijas [nosaukums] politiķi [pers.Dz], ir pāris reizes ticies. Ar [pers.Dz] tikās, jo [pers.Dz] prasīja, lai [pers.M] atbalsta partiju [nosaukums], bet viņš nav to darījis. Nav nodevis kukuli [pers.Dz], iespējams, ka pat pa telefonu ar viņu nav runājis, telefona numuru nezina.

[pers.S] nav piedāvājis un nodevis kukuli. Tāpat ar [pers.S] nav pārrunājis [nosaukums] papildus investīcijas kapitālā jautājumu, tāpat nav pārrunājis ar [pers.S] to, ka [nosaukums] un tieši [pers.J] nāksies samaksāt pretlikumīgus naudas līdzekļus, lai [nosaukums] atturētos no balsojuma/nebalsotu jautājumos, kas skar [nosaukums] pamatkapitāla palielināšanu.

[pers.J] pazīst, ir ticies basketbola spēlēs, tajās, kurās piedalījās un spēlēja [nosaukums]. Ar [pers.J] ir runājuši par basketbolu, par dzīvokļa programmu, [pers.J] piedāvāja investēt Valmieras dzīvokļu programmā, bet neizveidojās kopīgi projekti par būvniecību Valmieras pilsētā. Ir komunicējis arī ar [pers.J] pa telefonu.

[pers.Z] pazīst, neatceras kur un pie kādiem apstākļiem iepazinās ar [pers.Z], bet tas varētu būt pieci vai seši gadi atpakaļ [pers.M un pers.Z] tika stādīts priekšā kā viens no [nosaukums] īpašniekiem, tas bija basketbola spēlē starp Valmieru un VEF Rīga. [pers.M] bija basketbola kluba VEF Rīga prezidents. [pers.Z] ir labs paziņa, vieno draudzīgas attiecības, sazinās bieži. Ir bijušas sarunas, ka [pers.Z] ir vēlējies iesaistīt [pers.M] savos biznesa projektos, bet līdz šim nekas nav sanācis, iespējams, ka atšķirīgo biznesa interešu dēļ, jo [pers.Z] nodarbojas ar meža projektiem, kas nav [pers.M] profils.

[pers.J] pazīst, iepazinās aptuveni vairāk kā desmit gadus atpakaļ un zina viņu kā Basketbola savienības padomes locekli. Ar [pers.J] attiecības ir tik, cik tiekoties Basketbola savienības padomes sēdēs, kurās [pers.J] piedalās diezgan reti, varbūt vienu, vai divas reizes gadā. Ar [pers.J] telefoniski nekomunicē. Liecināja, ka nav nodevis kukuli vai piedāvājis finansiāli atbalstīt [uzvārdi].

[pers.A] pazīst. [pers.A] nodarbojās ar būvniecību, bija SIA [nosaukums] valdes priekšsēdētājs pāris gadus atpakaļ, cik zina no [pers.A] teiktā, tad viņš ir pagājis nost no minētā biznesa. [pers.A un pers.M] draugs ar kuru ir labas attiecības. Ar [pers.A] draudzējas ģimenēm, kopā svin svētkus un atpūšas. [pers.A] bija saistīts [nosaukums], bet pēdējā laikā arī no šī uzņēmuma darbības ir pagājis nost un šobrīd atpūšas un rūpējas par ģimeni.

Vēlāk [pers.M], izmantoja savas tiesības neliecināt.

[pers.G], nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess liecināja, ka, cik atceras, Jūrmalas pilsētā [nosaukums] nekad un neko nav būvējusi, bet [nosaukums] ir piedalījusies Jūrmalas pilsētas iepirkumā 2018.gadā par ūdens kanalizācijas rekonstrukciju, bet iepirkums beidzās bez rezultāta. [nosaukums] ir piedalījusies Jūrmalas pilsētas iepirkumā, iespējams, 2017.gadā, saistībā ar skolas rekonstrukciju, bet arī šis iepirkums beidzās bez rezultāta. Par Aizsardzības ministrijas iepirkumiem liecināja, ka 2018.gada beigās vai 2019.gada sākumā [nosaukums] piedalījās Aizsardzības ministrijas iepirkumā, bet iepirkumā neuzvarēja. Cik atcerējās, tad 2017. vai 2018. gadā, [nosaukums] piedalījās konkursā, pasūtītājs bija saistīts ar amerikāņu armiju, kur [nosaukums] izbūvēja mācību klasi/dušas telpas Ādažu poligonā. Kopš 2019.gada vasaras [pers.G] nav nekādu amatu [nosaukums] un nekādus pienākumus šajā uzņēmumā vairs neveic, pašlaik [nosaukums] nekādus amatus neieņem. [pers.M] pazīst apmēram desmit gadus, varbūt pat vairāk. [pers.G] bija kopējs īpašums Jūrmalā ar [pers.M] ģimeni saistītu kompāniju. Tā bija daudzdzīvokļu māja, biznesa objekts. Ar [pers.M] satiekas pāris reizes gadā, kur pārsvarā tiek apspriests iepriekš minētais kopējais īpašums, tā apsaimniekošana un citi ar īpašumu saistītie jautājumi. [pers.G] pazīst kopš tā laika, kad viņš ir pilsētas mērs. Ar[pers.G] nav nekādu attiecību, ar viņu tikai sasveicinās. Ar [pers.G] ir bijušas nejaušas tikšanās, piemēram, koncertos, taču ar [pers.G] nav bijušas lietišķas sarunas vai tikšanās. [pers.V] pazīst no tiem laikiem, kad viņš strādāja Ostas pārvaldē, kā arī [pers.V] strādāja Aizsardzības ministrijā. Ar [pers.V], iespējams, 2017. vai 2018.gadā ir runājis, minūtes piecpadsmit par politiku, bet nekādu lietišķu sarunu vai tikšanos ar [pers.V] nav bijis, kā arī ar minēto personu nekad nav pārrunājis amatpersonu kukuļošanu. [pers.I] bija klāt pie [pers.G] un [pers.V] sarunas par politiku. Saruna ar [per.V un pers.I] notika Rīgā, [adrese]. Ar [pers.I] nav pārrunājis amatpersonu kukuļošanu. [pers.R] nav piedāvājis vai nodevis kukuli. Ar [pers.A] nav nekādu attiecību. Ar [pers.A] nav piedāvājis/ nodevis kukuli, kā arī nav pārrunājis iespējamo amatpersonu, tajā skaitā, [pers.R], kukuļošanu. Laikā kad [pers.R] bija aizsardzības ministrs ar viņu nav pārrunājis iepirkumus un uzvaru Aizsardzības ministrijas rīkotajos iepirkumos. Paziņu lokā personas ar apzīmējumu “Mazais” nav.

Apliecināja, ka Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza [nosaukums, adrese] ir notikušas tikšanās ar [uzvārdi], taču neatcerējās, ka visas minētās personas būtu bijušas vienlaicīgi šajā adresē. Tikšanās mērķis pārsvarā bija piedāvāt nopirkt zemesgabalu(runa ir par teritoriju [adrese]), vai jebkāda sadarbība saistībā ar šo zemes gabalu. Vasarā minētajā adresē notika dažādas uzņēmumu sanāksmes. Tā kā satiekas vienas nozares uzņēmēji, tad sarunas bija par to, kā kuram uzņēmējam sokas, viens no otra pērk pakalpojumus, produktus. Tika pārspriestas nozares problēmas, attīstība. Iespējams, ka būvnieku starpā, bija arī sarunas par izsludinātajiem vai neizsludinātajiem iepirkumiem. Noliedza, ka šajās tikšanās reizēs būtu runājis par amatpersonu kukuļošanu. Nav bijušas tādas sarunas, ka kāds kādam ļauj uzvarēt, visi būvnieki piedalās visur. Objektu dalīšana nav iespējama, jo tie ir atklāti konkursi, tajos var piedalīties ikviens Eiropas Savienības uzņēmums.

Nopratināts par kriminālprocesā fiksētajām sarunām, kurās tiek runāts par amatpersonu kukuļošanu, [pers.G] liecināja, ka sarunas neatceras un nav pārliecināts par sarunas dalībniekiem. Par cik sarunas neatcerējās, neatpazina ne sevi, ne citus dalībniekus, līdz ar to spriest par sarunas saturu nevarēja.

[pers.G], nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess liecināja, ka [pers.M] pazīst ļoti labi, vieno draudzīgas attiecības, ir tikušies “T” pirtī vairāku gadu garumā aptuveni divas reizes nedēļā. Pirtī pārrunāja sadzīviskus jautājumus, par kukuļošanu nerunāja. [pers.A] ar [pers.M] nav mantisku darījumu. [pers.A] pazīst sen, jo strādā vienā nozarē, sazinās reti, tad, kad nepieciešams darba jautājumu risināšanai [pers.J] pazīst kā sadarbības partneri, jo [nosaukums] Valmierā būvēja peldbaseinu. Attiecības ar [pers.J] lietišķas. Kategoriski noliedza iespējamo amatpersonu kukuļošanu. Noliedza, ka [pers.M] būtu kādreiz stāstījis par amatpersonu kukuļošanu. Nenoliedza, ka ir bijis Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza [nosaukums, adrese], lai pārrunātu aktuālos jautājumus būvniecībā, kas bija tikšanās iniciators, neatcerējās, bet, iespējams, ka tikšanās piedalījās arī [uzvārdi]. Tikšanās laikā tika runāts par būvniecības objektiem valstī, lai saprastu būvniecības tirgus attīstību, kategoriski noraidīja iespēju, ka šajās tikšanās reizēs tika runāts par iespējamo amatpersonu kukuļošanu.

Nopratināts par sarunām, kurās tiek runāts par amatpersonu kukuļošanu, [pers.A] noliedza iespējamo amatpersonu kukuļošanu.

Nopratināts kā liecinieks, [pers.G] liecināja, ka, laikā no 2015.gada beigām līdz 2016.gada beigām strādāja Jūrmalas pilsētas domē gan kā deputāts, gan kā domes priekšsēdētājs. Minētajā laika posmā pārstāvēja [nosaukums], kurā bija ierindas biedrs. [pers.M] nepazīst, no masu medijiem zina par šo cilvēku. Ar šo personu nav komunicējis. Neatceras tādu gadījumu, ka kāds pastarpināti, [pers.M] uzdevumā, būtu lūdzis palīdzību saistībā ar kādu būvniecības projektu nodrošināšanu Jūrmalā. Nav pieprasījis vai pieņēmis pretlikumīgus maksājumus sev, vai savai (vai citai) partijai laika posmā no 2015.gada beigām līdz 2016. gada sākumam, tajā skaitā, no viņam nepazīstamā [pers.M].

[pers.G] rādīt Lielupes bijušā zvejnieku kolhoza teritoriju, un [pers.G] stāstīja, kur viņš ko būvēs un kādas ir ieceres. Uz jautājumu, kāpēc [pers.G] brauca apskatīt šo teritoriju, ja tai nebija nekāda sakara ar pašvaldības zemi, liecinieks atbildēt nevarēja, jo neatcerējās. Ar [pers.G] nav nekādu attiecību un nav mantisku darījumu, kategoriski noliedza, ka būtu pieprasījis vai pieņēmis pretlikumīgus maksājumus sev vai partijai, laika posmā no 2015.gada beigām līdz 2016. gada sākumam. Attiecībā uz projektu “Kado Karim“ Jūrmalā, liecināja, ka zina, ka tas atrodas netālu no Dzintaru koncertzāles. Iespējams, [pers.G] projektā bija būvnieks. Jūrmalas pašvaldībai ar “Kado Karim” nav nekādas saistības.

Saeimas deputāts [pers.U] kā liecinieks liecināja, ka Saeimā strādā kā deputāts no 1993.gada. [pers.M] pazīst, iepazinās Latvijas Basketbola savienības padomē, kur piedalās abi. Nav lietišķu attiecību, nav komunicējuši saistībā ar [nosaukums] pamatkapitāla palielināšanu un jautājumiem par atturēšanos balsot šī jautājuma izlemšanā. Nav pieprasījis vai saņēmis pretlikumīgus maksājumus, lai atturētos vai nebalsotu jautājumā, kas skar [nosaukums] pamatkapitāla palielināšanu. Neatcerējās vai un kā balsoja saistībā ar minētā jautājuma izlemšanu Saeimā.

No liecinieka [pers.A] liecībām izriet, ka viņš [pers.M] pazīst, ir ar šo personu ticies. Laikā, kad sāka savus darba pienākumus partijā -[nosaukums] 2011.gadā, atsevišķos jautājumos, lai pārrunātu tēmas, kas saistās ar uzņēmējdarbības noteikumiem, likumdošanas jautājumiem, tikās ar [pers.M]. Tajā laikā [pers.M] partijai naudu neziedoja, bet līdz 2011.gadam [pers.M] tika stādīts priekšā kā partijas atbalstītājs. [pers.A] nav pārbaudījis vai [pers.M] ir veicis kādus ziedojumus partijai. Tad, kad tikās ar [pers.M], runāja par dažādām tēmām: ekonomiku, likumdošanu. Pēdējo reizi [pers.M] satika pirms vairākiem gadiem. Nekādi mantiski darījumi [pers.A] ar šo personu nav bijuši, nekad un nekādus naudas līdzekļus partijas finansēšanai no [pers.M] nav saņēmis. [pers.G] pazīst ļoti līdzīgā veidā kā [pers.M]. [pers.G] nekad nav ziedojis naudu partijai, tajā skaitā, nav veicis partijas nelikumīgu finansēšanu. [pers.A] nav zināma pirts [nosaukums], jo nav to apmeklējis.

Nopratināts kā liecinieks bijušais aizsardzības ministrs [pers.R] liecināja, ka [pers.G] pazīst, ir tikušies pieņemšanās, bet kategoriski noliedza iespējamu pretlikumīgu maksājumu pieņemšanu, lai nodrošinātu [pers.G] uzņēmumu intereses, kā arī kategoriski noliedz to, ka būtu ar [pers.A] pārrunājis [pers.G] iespējamos ziedojumus partijai -[nosaukums]. Noliedza, ka [pers.G] būtu interesējies par Aizsardzības ministrijas rīkoto iepirkumu un [pers.G] pārstāvēto uzņēmumu iespēju uzvarēt šajos iepirkumos.

[pers.G] izvēlējās izmantot savas likumā paredzētās tiesības nesniegt liecības.

[pers.J], nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, liecināja, ka [pers.M] pazīst, ir tikušies saistībā ar pašvaldības objekta - dienesta viesnīcas Valmierā, [adrese]. [pers.M] pārstāvēja [nosaukums]. Noliedza, ka būtu ar kādu pārrunājis Valmieras pašvaldības rīkotos iepirkumus un to, kā tos iegūt, tajā skaitā, ar [pers.M]. Ar [pers.Z] iepazinās saistībā ar [nosaukums], bet noliedza, ka būtu izmantojis [pers.Z] kā starpnieku, lai pieņemtu kukuļus no [pers.M]. Liecināja, ka [pers.A] pazina, minētā persona ir bijusi Valmierā saistībā ar baseina būvniecību pilsētā, ir tikušies. [pers.A] pārstāvētais uzņēmums [nosaukums] būvēja baseinu Valmierā. [pers.A] saistībā ar baseina būvniecību ne pats, ne ar starpnieku, nav ne piedāvājis ne devis kukuli. Tāpat [pers.A] nav piedāvājis ziedot naudu [nosaukums], lai panāktu kādu labvēlību, saistībā ar baseina būvniecību. [pers.J] liecināja, ka nekas nav zināms par [nosaukums] kluba piesaistītajiem ziedojumiem, finansēm, jo nav tur nekāda amatpersona. Liecinieka saistība ar [nosaukums] bija tāda, ka klubu atbalstīja kā pašvaldības pārstāvis, pie kam viņš kā pašvaldības vadītājs atbalsta vairākus sporta veidus, ne tikai basketbolu. [nosaukums] ir likvidējies, tam bija pieteikta maksātnespēja. Noliedza, ka būtu ar citiem būvniekiem runājis par ziedojumu piesaistīšanu [nosaukums], lai panāktu kādu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu. Liecināja, ka pēdējos gados pašvaldībā ir bijuši 12 lieli iepirkumi un katrā no šiem iepirkumiem ir uzvarējuši 11 dažādi uzņēmēji. Attiecībā uz tikšanos ar [uzvārdi] atcerējās tikai vienu reizi, kad ir tikušies trijatā - vienu reizi, tas bija basketbola spēles laikā, citas tikšanās neatcerējās. Kopējā tikšanas reizē skatījās basketbola spēli, nekādus iepirkumus nepārrunāja. Ar [pers.Z] arī pašvaldības iepirkumus nepārrunāja.

No liecinieka [pers.A] liecībām izriet, ka laikā no 2015.gada beigām līdz 2016.gada beigām viņš bija Saeimas deputāts. Šajā laikā pārstāvēja partiju [nosaukums], bet no šīs partijas izstājās 2017.gadā, jo liecinieku neapmierināja partijas neargumentēts lēmumu pieņemšanas process un vadības stils. Personīgi nepazīst [pers.M]. Par šo personu ir dzirdējis masu saziņas līdzekļos, publiskajā telpā. Ir dzirdējis, ka šai personai nav laba reputācija un viņš ir iesaistīts vairākos publiskos skandālos. [pers.A] pazīst kopš laika, kad strādāja Satiksmes ministrijā kā valsts sekretārs un vēlāk satiksmes ministra amatā. Iepazinās Latvijas ceļu būvētāju asociācijā, aptuveni 2012.gadā. Cik atceras, tad [pers.A] piedalījās sanāksmēs par ceļu būvniecības jautājumiem. Iepazinās šajās publiskajās sanāksmēs, kas notika Satiksmes ministrijas telpās, kur katrs sanāksmes dalībnieks izteica savu viedokli par konkrētiem ceļu nozares interesējošiem jautājumiem. Ar [pers.A] tikās tikai oficiālajās sanāksmēs, un tikai līdz brīdim, kad [pers.A] strādāja Satiksmes ministrijā, t.i. līdz 2015.gada rudenim. [pers.A] uztvēra kā vienu no ceļu būves nozares pārstāvjiem, viņš bija no [nosaukums]. Lieciniekam ar [pers.A] nav bijuši mantiski darījumi, tajā skaitā, ar trešo personu starpniecību. Nekad nav pārrunājis ar [pers.A] kādus būvniecības objektus un viņš nav lūdzis [pers.A] palīdzību saistībā ar kādu būvniecības projektu nodrošināšanu. [pers.V] nepazīst. Nekad nav pieprasījis vai pieņēmis pretlikumīgus maksājumus, kas paredzēti viņam, vai citai personai, vai arī kādai partijai, tajā skaitā, laika posmā no 2015.gada beigām līdz 2016.gada sākumam.

[pers.Dz], nopratināts kā liecinieks kategoriski noliedza iespējamo kukuļņemšanu, kā arī liecināja, ka ar [pers.M] nav ticies aptuveni 10 gadus, kategoriski noliedza, ka būtu pārrunājis ar minēto personu jautājumus, kas skar lidostu “Rīga”.

Lieciniece [pers.S] liecināja, ka [pers.M] pazīst, bet ar minēto personu viņai nav nekādu regulāru attiecību vai kontaktu, ar minēto personu nav mantiskie darījumi, kategoriski noliedza iespējamo kukuļņemšanu. [pers.J] nepazīst, bet [pers.U] ir satikusi vienu reizi 2001.gadā. [pers.J] pazīst kā kolēģi Saeimā, liecināja, ka nav pārrunājuši jautājumus, kas skar [nosaukums].

Liecinieks [pers.J] liecināja, ka [pers.M], [pers.J] nepazīst, nekad nav nodevis naudas līdzekļus [pers.J], un nekad, ne ar vienu nav pārrunājis iespējamo naudas saņemšanu no [pers.M], lai to tālāk nodotu kādai amatpersonai.

Nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, [pers.F] liecināja, ka vairākus gadus pazīst [uzvārdi], tāpat ir pazīstams ar [uzvārdi], jo šie cilvēki ir dažādu būvniecības uzņēmumu pārstāvji. Tikšanās, [adrese], ar minētajām personām, bija saistīta ar aktuālo jautājumu apspriešanu nozarē, apsprieda zemes gabalu iegādi, kas laikam pieder [pers.G]. Liecināja, ka tur atrodas maza mājiņa, kura visdrīzāk pieder [pers.G]. Šajā adresē bija reizes trīs. Tur notika tikšanās, kurās piedalījās katru reizi citi cilvēki. Pirmā tikšanās reize bija aptuveni 2015.gadā, tajā laikā būvniecības nozare bija sagrauta - sākot no aplokšņu algu jautājumiem, problēmām ar tipveida līgumu neesamību, problēmām ar elektronisko stundu uzskaiti, problēmām ar būvuzņēmēju klasifikatoru trūkumu. Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, tika nolemts satikties un apspriest tās. Atbildot uz jautājumiem par to, vai piedalījās jautājumu apspriešanā, kas skar būvniecības tirgus sadali, iespējamo vienošanos par cenām, norādīja, ka šajos jautājumos izmantos savas tiesības neliecināt. Noklausoties 27.08.2015. Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza [nosaukums], tikšanās laikā ierakstīto sarunu un iepazīstoties ar atšifrējumu, liecināja, ka nepieciešama konsultācija ar advokātu konkurences tiesībās, tādēļ izmantos tiesības neliecināt.

Analizējot sarunās minētos iespējamos kukuļošanas gadījumus, izmeklēšanas sākotnējā stadijā saskatītas vairāku noziedzīgu nodarījumu pazīmes, kuri izmeklēšanas gaitā nav apstiprinājušies un arī nav iespējams savākt papildu pietiekamus pierādījumus. Personas, kuras minētas kā potenciālie kukuļdevēji un pretlikumīgo maksājumu veicēji: [uzvārdi] kā arī personas ar kuru starpniecību vai atbalstu iespējamā kukuļošana veikta: [uzvārdi], kategoriski noraidīja iespējamo kukuļošanas faktu. Turklāt izmeklēšanā iegūtajās sarunās kukuļa iespējamie adresāti nav ņēmuši dalību.

Lai kriminālprocesā iegūtu apstiprinājumu naudas nodošanai/saņemšanai pieprasīta un saņemta informācija no kredītiestādēm par šādām fiziskām un juridiskām personām: [uzvārdi] [nosaukums]. Kriminālprocesam nozīmīga informācija netika iegūta, izņemot to, ka gūts apstiprinājums tam, ka [nosaukums] laikā no 06.01.2017. līdz 21.12.2017. saņēmis ziedojumus no [nosaukums]- 166 800 EUR apmērā un 09.06.2017. no [nosaukums]- 50 000 EUR apmērā.

Tāpat izmeklēšanas gaitā tika apskatīti vairāki datu nesēji, tai skaitā, [uzvārdi] mobilo telefonu saturi, tomēr izmeklēšanai nozīmīga informācija iegūta netika.

Turpinājumā detalizētāks pierādījumu vērtējums par katru no izmeklējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Kriminālprocesa izmeklēšanas laikā vērtēta iespējamā kukuļa nodošana [pers.J], ko izdarīja [pers.M] kā starpnieku izmantojot [pers.Z], slēpjot kukuļus kā ziedojumu [nosaukums].

Izvērtējot attiecīgās sarunas, kas saistītas ar iespējamo kukuļošanu, secināms, ka tās lielākoties notiek starp [uzvārdi], kurās šīs personas atstāsta gadījumus, kad kādai amatpersonai/politiķim esot nodoti naudas līdzekļi. Kriminālprocesa materiāliem nav pievienota/iegūta neviena saruna, kurā šī iespējamā kukuļošana būtu apspriesta klātesot personai, kura saistīta ar iespējamo pretlikumīgās naudas pieņemšanu.

Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, kas skar Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja [pers.J] iespējamo kukuļošanu, secināms, ka, salīdzinot ar citiem gadījumiem, kad iespējamā naudas maksāšana apspriesta vienu reizi, vai neskaidri, kriminālprocesā fiksētas divas sarunas, no kuru konteksta var izsecināt, ka [pers.M] runā par iespējamiem maksājumiem [pers.J]:

^ 03.07.2016. sarunā ar [uzvārdi] jautā, kā ar Valmieru izskatās un vai [vārdi] ir ticies. [pers.A] atbild, ka viņš nevarēja tikties. [pers.M] saka, ka viņi nāk viņam virsū. [pers.A]: “Kas viņi?” [pers.M]: “Sākot ar [pers.B]un beidzot ar [pers.K] un visiem pārējiem.”[pers.A]: “Es tev toreiz teicu, ka es pielikšu 50 klāt. 50 es tev garantēju.” [pers.M] pārprasa: “Tas ir 50 vai procenti”. [pers.A] atbild: “50 tūkstošus”. [pers.M]: “Cik tur līguma summa bija?”.[pers.A]: “5, 4, kaut kas tāds. Tu man teici [pers.M], paredzi lūdzu kaut ko [pers.B]”.[pers.M]: “Nu jā, tu man teici, ka tu man to garantē”. [pers.A]: “50 es tev garantēju”.

^ 19.05.2017. sarunā, kura cita starpā tiek runāts par Valmierā plānotajiem būvniecības projektiem, [pers.R] jautā [pers.M], vai [pers.B] nebūs problēmas, ka būvēs pie viņa. [pers.M] atbild, ka priecīgi viņi nebūs.[pers.G]: “Cik tur tas viss ir”. [pers.M]: “Kopējais”? [pers.G]: “Šitāds”? [pers.M]: “Jā, bet viņi to, visticamāk, gribēs, lai tu ziedo basketbolam lielākoties”. [pers.G]: “Ļoti labi, kad tev vajag jau? Tev vajag otrdien”? [pers.M] skaidro, ka nolikums ir standarta un vienkārši tur vajag ielikt iekšā kaut kādu sporta būvi, ka tas ir stadions, lai tur nesanāk divdesmit kompānijas.

Par 03.07.2016. sarunā minētajiem “50 tūkstoši [pers.B]”, [pers.A] liecināja, ka tā bija par atbalstu sportam, nevis [pers.J] personīgi, proti, bija doma, ka [pers.A], vai viņa uzņēmums, iespējams, varētu atbalstīt [nosaukums] sporta klubu materiāli, tam nebija nekāds sakars ar kādu konkrētu objektu, tas ir pilnīgi izslēgts. Šī iecere neīstenojās, iemeslus neatcerējās, jo pagājis ilgs laiks. [pers.J] asociēja ar [nosaukums] sporta klubu, jo viņš bija saistīts ar sporta dzīvi, iespējams, viņš pat bija saistīts ar konkrēto sporta klubu.

Lietā iegūtās sarunas nav pietiekošas, lai izdarītu secinājumu, ka ziedojumu veikšana bijusi tiešā veidā sasaistīta ar konkrētu priekšrocību garantēšanu no [pers.J] puses kādam no uzņēmumiem iepirkumos. Sarunas, kurās būtu piedalījies [pers.J], lietā vispār nav. 03.07.2016. sarunas konteksts, kādā tiek minēta summa “50”, nav jebkādā veidā saistīts ar kādu priekšrocību piešķiršanu kādam no iepirkumu pretendentiem.

Savukārt, izvērtējot 19.05.2017. notikušo sarunu, noskaidrots, ka 2017.gadā 9.jūnijā [nosaukums] veica ziedojumu biedrībai [nosaukums] 50 000 EUR apmērā. Noskaidrots, ka 09.08.2017. IUB publicēts konkursa sludinājums “Vieglatlētikas manēžas un stadiona izbūve[adrese]”, kur viens no pretendentiem ir [nosaukumi]. Kriminālprocesā konstatēts, ka [pers.M] regulāri tērzēšanas vietnē sazinājies ar [pers.Z], kurš bijis [nosaukums] prezidents, sarakstoties par minēto iepirkumu un apspriežot [nosaukums] nonākšanu naudas grūtībās, kā arī sarunājot tikšanās starp [uzvārdi]. Taču iegūtās ziņas nedod pietiekamu pamatu apgalvot, ka konkrētais ziedojumus un sarunā minētais ir sasaistīts ar konkrētu priekšrocību garantēšanu no [pers.J] puses kādam no pretendentiem. Lai gan 19.05.2017. sarunā nosauktas vairākas summas, no konteksta nav precīzi identificējamas, vai tās ir iespējamās uzņēmēju piedāvājumu summas, tāmes summas, vai kas cits.

Papildus minētajam, vērtējot iespējamo [pers.J] kukuļošanu, slēpjot kukuļus kā ziedojumu [nosaukums] vērtēta 27.07.2016. saruna, kurā piedalījās vairāki būvnieki un kurā piedalījās vairāki būvnieki un kuras laikā [pers.G] interesējās, kas vēlas būvēt [nosaukums]. Savukārt [pers.M] papildināja, ka [nosaukums] rakstīja nolikumu. Sarunas laikā [pers.M] atstāstīja sarunu ar [pers.B], kurš teicis, ka grib [nosaukums] nevis [nosaukums].

Kriminālprocesā fiksēts, ka 10.02.2016. [nosaukums] izsludinājis iepirkumu, kurā 05.09.2016. par uzvarētāju pasludināts [nosaukums] un sākot ar 2017.gada janvāri [nosaukums] veicis vairākus ziedojumus biedrībai [nosaukums] kopā 166 800 EUR.

Neskatoties uz to, ka kriminālprocesā ir konstatēts, ka [nosaukums] ir saņēmis ziedojumus no uzņēmumiem, kas saistīti ar būvniecības projektiem Valmiera pašvaldībā un kuri ir minēti sarunās, kas pievienotas kriminālprocesam, iegūtās ziņas nav pietiekamas, lai varētu pārliecinoši apgalvot, ka ziedojumi [nosaukums] ir vērtējami kā kukuļi [pers.J]. Turklāt no 27.07.2016. sarunas izriet, ka [pers.J] nemaz nav vēlējies, lai [nosaukums] sociālās mājas būvētu [nosaukums], kas vēlāk bija viens no ziedotājiem.

Turklāt, kā lēmumā norādīts iepriekš, lietā nav nevienas sarunas, kurā būtu piedalījies pats [pers.J]. Arī no datu nesējiem nav iegūta informācija, kas apstiprinātu izmeklēšanā sākotnēji izteikto pieņēmumu par kukuļošanu. Līdz ar to, neiegūstot papildu apstiprinājumu sākotnēji izmeklēšanā izteiktajam pieņēmumam, nav iespējams konstatēt visas nepieciešamās noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Ievērojot minēto, lietā esošās sarunas nav pietiekamas, lai gūtu apstiprinājumu tam, ka būvuzņēmēju sarunās minētie iepirkumu projekti un pēc tam veiktie ziedojumi basketbola klubam vērtējami kā kukulis [pers.J].

Izvērtējot 16.01.2015. sarunu, kurā [pers.M] saka, ka “..vienkārši vienojās par to, ka divi simti vienkārši politiķiem par to, ka viņu izvirzīs”, secināms, ka tā ir nekonkrēta un pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav izdevies iegūt kaut mazākos pieturas punktus tam, kas, kam un kad, iespējams, maksāts. Sarunā minētais apzīmējums “politiķi” ir absolūti neidentificējams ar konkrētām personām. Arī izmeklēšanas gaitā precīzāka naudas saņēmēju loka identificēšana nebija iespējama. Turklāt nav skaidrs, kura iepirkuma kontekstā minēts šis maksājums sarunā, jo tajā norādītās detaļas atbilst vairākiem iepirkumiem. Turklāt ar terminu “politiķi” parasti neapzīmē personas, kas lemj par iepirkuma rezultātiem.

Par 08.08.2016. sarunu, kurā [pers.G] saka, ka var “atbalstīt ar 200 tūkstošiem [nosaukums] un 19.05.2017. sarunu, kurā [pers.G] atstāsta to, ka ir iedevis 200 tūkstošus, noskaidrots, ka [uzvārdi] laikā, par kuru notiek izmeklēšana, nav norādīti nevienas politiskās partijas ziņojumā par saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem) un ziņojumā par saņemtajām biedru un iestāšanās naudām. Bez tam juridiskās personas atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajam nevar ziedot politiskajām partijām. Savukārt, kuras fiziskas personas varētu būt izmantotas finansēšanā, pat ja sarunas atspoguļo reālus notikumus, nedz no sarunām, nedz citiem lietas materiāliem neizriet.

Vienlaikus jānorāda, ka Birojs ir veicis pārskatu, saņemto dāvinājumu (ziedojumu), iestāšanās un biedru naudu likumības un patiesuma pārbaudes, tajā skaitā, par 2016. un 2017. gadiem un saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto kārtību ir sniedzis pārskatus par atklātajiem politisko partiju finansēšanas pārkāpumiem un veiktajiem pasākumiem to novēršanai. Jāatzīmē, ka izvērtējot minēto pārbaužu rezultātus secināms, ka kriminālprocesam nozīmīga informācija netika konstatēta un konstatētie pārkāpumi nav saistāmi ar informāciju, kas ir iegūta kriminālprocesā.

Neskatoties uz to, ka kriminālprocesā gūts apstiprinājums tam, ka Latvijas Republikas Saeimā [nosaukums] 03.12.2015. notika balsojums - “Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, kur partija “[nosaukums]” (24 balsis) nebalsoja, nav iegūti un nav iespējams iegūt citus apstiprinājumus [pers.M] sarunā minētajam apgalvojumam par iespējamo [pers.J] kukuļošanu. Jāatzīmē, ka šim sarunā izskanējušam faktam ir epizodisks raksturs, jo tajā tūlīt tiek pāriets uz citu tematu saistībā ar Ceļu pārvaldi, kas nerada nepieciešamo pierādījumu kopumu, lai pierādītu kādas personas vainu. No iegūtajām sarunām nav pat identificējama iespējamā maksājuma summa, jo tā netiek nosaukta. Visbeidzot, frāzes burtiskais teksts “man bija jāiedod vienkārši [personai U] nauda”, neizslēdz tādu interpretāciju, ka runātājs vienīgi atzinis par “pienākumu” maksāt naudu, taču, vai šis “pienākums” izpildīts, no frāzes burtiskā formulējuma nemaz neizriet.

Turklāt, kā lēmumā norādīts iepriekš, lietā nav nevienas sarunas, kurā būtu piedalījies pats [pers.J]. Arī no datu nesējiem nav iegūta informācija, kas apstiprinātu izmeklēšanā sākotnēji izteikto pieņēmumu par kukuļošanu. Līdz ar to, neiegūstot papildu apstiprinājumu sākotnēji izmeklēšanā izteiktajam pieņēmumam, nav iespējams konstatēt noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Izvērtējot 27.07.2016. sarunu, kurā [pers.M] saka, ka, esot iedoti “[pers.S] sešdesmit štukas, [pers.S] vīram.” nav skaidrs, kurš varētu būt devis naudu [pers.S] un saistībā ar ko. Sarunai ir epizodisks raksturs, kā arī nav skaidrs, kad iespējamā naudas nodošana ir notikusi, kā arī vai nauda tika dota [pers.S] vai viņas vīram. Turklāt arī šajā gadījumā nav skaidru norāžu tam, ka maksājumu veikšana bijusi tiešā veidā sasaistīta ar konkrētu priekšrocību garantēšanu no valsts amatpersonu puses kādam no maksātājiem. Līdz ar to netiek izslēgts, ka šeit runāts par ziedojumiem politiskai partijai.

Turklāt, kā lēmumā norādīts iepriekš, lietā nav nevienas sarunas, kurā būtu piedalījusies [pers.S] vai viņas vīrs. Arī no datu nesējiem nav iegūta informācija, kas apstiprinātu izmeklēšanā sākotnēji izteikto pieņēmumu par kukuļošanu. Līdz ar to, neiegūstot papildu apstiprinājumu sākotnēji izmeklēšanā izteiktajam pieņēmumam, nav iespējams konstatēt noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Vērtējot iespējamo [pers.G] kukuļošanu konstatējams, ka lietā iegūta tikai viena saruna, kurā [pers.M] norāda uz iespējamo [pers.G] kukuļošanu. No sarunas konteksta izriet, ka [uzvārdi]“katrs esot devis divdesmit piecas “štukas [pers.T] par vienu štelli”, taču izmeklēšanas laikā nav izdevies noskaidrot un iegūt papildu pierādījumus iespējamai kukuļošanai.

Iespējamais maksājums jau sarunas laikā noticis pagātnē. Operatīvo pasākumu ietvaros nav konstatētas papildu ziņas, kas varētu apstiprināt sarunā minēto vai sniegt sīkākas maksājuma detaļas (kādā veidā, kur maksāts u.tml.), tādā veidā nostiprinot ticamību sarunā minētajam. Nav nosakāms arī precīzs laiks, kad maksājums varēja būt izdarīts. Lai gan sarunā minēts “iepriekšējā dienā”, tomēr attiecībā uz kādu notikumu domāta iepriekšējā diena, nav identificējams. Tādējādi šajā sarunā izteiktā frāze neapstiprinās ne ar vienu citu pierādījumu.

Turklāt, kā lēmumā norādīts iepriekš, lietā nav nevienas sarunas, kurā būtu piedalījies [pers.G]. Arī no datu nesējiem nav iegūta informācija, kas apstiprinātu izmeklēšanā sākotnēji izteikto pieņēmumu par kukuļošanu. Līdz ar to, neiegūstot papildu apstiprinājumu sākotnēji izmeklēšanā izteiktajam pieņēmumam, nav iespējams konstatēt noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Attiecībā uz iespējamo [pers.Dz] kukuļošanu, kas minēta tikai vienā sarunā, kas notika starp [uzvārdi], jānorāda, ka sarunas fragmentā par lidostu gan ir pieminēta summa “800”, taču šeit kā iespējamais maksātājs nav [pers.M], bet gan kāda cita persona, kas apzīmēta ar vietniekvārdu “viņš”. No sarunas konteksta un citiem pierādījumiem nav iespējams identificēt, kura persona domāta ar šo vietniekvārdu. No sarunas konteksta izriet, ka, iespējams, runa ir par lidostu “Rīga”, taču nav skaidrs, vai gadījumā, ja maksājums veikts, vai tas maksāts konkrētai fiziskai personai vai kādai politiskajai partijai, un vai šim maksājumam bijusi kāda saistība ar valsts amatpersonas solītājām priekšrocībām, kādam no maksātājiem.

[adrese], notikušajām sarunām ir zināma ticamības pakāpe, taču izmeklēšanā nav izdevies iegūt pārliecinošus pierādījumus kādas personas vainai, jo kukuļošana ir latents noziedzīgs nodarījums, kā arī izmeklēšanu apgrūtināja tas, ka pagājis ilgs laiks, tādēļ papildu pierādījumus nav izdevies iegūt.

Izvērtējot otrās daļas notikumus, [uzvārdi] darbībās vērtētas iespējamās Krimināllikuma 315.pantā paredzētā noziedzīga nodarījumu pazīmes, kuras tomēr izmeklēšanas gaitā nav apstiprinājušās.

No kriminālprocesā iegūtajām sarunām, kas notika 06.12.2015., 03.07.2016., starp [uzvārdi], kurā [pers.M] atstāsta [pers.G] faktus, kas saistīti ar vairāku amatpersonu iespējamo kukuļošanu, [pers.A] liecināja, ka 06.12.2015. notikušajā sarunā [pers.M] teiktajā neiedziļinājās, teikto neuztvēra nopietni, bet kā tukšas frāzes, vairāk kā [pers.M] lielīšanos, līdz ar to neuzskatīja, ka viņam kādam būtu jāziņo par šo tukšo runāšanu. No sarunas arī redzams, ka tā ir nekonkrēta un [pers.M] visu laiku runā haotiski, bez konkrēta mērķa, un kā redzams no sarunas, [pers.A] viņam pat neatbildēja. Attiecībā uz sarunā minēto [pers.Z], liecināja, ka [pers.M] stāstīja par [vārdi]”, bet sīkāk šajā sarunā viņš neiedziļinājās, jo uzskatīja, ka tā ir tukša pļāpāšana. Par sarunā minētajiem 350 tūkstošiem liecināja, ka sarunā nav runa par prettiesiskiem labumiem, bet varētu būt runa par iespējamiem darba apjomiem un iespējamiem apakšuzņēmumiem. Savukārt, par 03.07.2016. notikušo sarunu liecināja, ka ar [pers.G] jāsaprot [pers.G], jo tas izriet no sarunu satura. Nevarēja komentēt, ko [pers.M] domāja stāstot, ka viņš un [pers.G] ir iedevuši [pers.G] 25 tūkstošus par “vienu štelli”, [pers.A] tam pat nepievērsa uzmanību, jo kā liecināja iepriekš, [pers.M] daudz runāja un bieži vien pārspīlēja, sakot to kā nav. Par sarunā minēto [pers.S] liecināja, ka nevar komentēt [pers.M] izteikumus, jo šos tekstus uzvēra kā kārtējos pārspīlējumus, un [pers.A] reakcija uz sarunu liecina, ka viņš nesaprot ko [pers.M] stāsta, tādēļ [pers.A] to visu neuztvēra nopietni. Liecināja, ka saruna bija nesakarīga.

[pers.I], saistībā ar 08.08.2016. Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza [nosaukums, adrese] notikušo sarunu, kurā piedalījās: [uzvārdi] un, kurā [pers.G] stāstīja par iespējamo [pers.R] kukuļošanu, liecināja, ka šādas tikšanās pie konjaka glāzes neuztver nopietni, jo labi situētām personām bieži piemīt vēlme dižoties un pasniegt sevi kā visur esošu un visu varošiem, no tās arī izriet turpmākā liecinieka rīcība, neinformējot nevienu par saunā dzirdēto.

[pers.V], saistībā ar minēto sarunu, kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, liecināja, ka [pers.G] sūkstījās par to, ka Finanšu ministrija nevirza uz priekšu Eiropas fondu naudu apguvi. Tika pārrunātas problēmas par toreizējām problēmām būvniecībā. Nevar komentēt šo sarunu, jo nesadzirdēja [pers.G] teiktās frāzes par “200 tūkstošiem” un šo sarunu neuztvēra nopietni, neuztvēra frāzes nozīmi un vēstījumu. [pers.G], noklausoties minēto sarunu liecināja, ka šo sarunu neatceras, pēc saruna dalībniekiem nevar pateikt, kas tie ir, un arī pēc balsīm to pateikt nevar. [pers.V] ir saticis dažas reizes un ar [pers.I] tā ir pirmā tikšanās reize, ja tā ir notikusi. Par cik neatceras pašu tikšanos, tad nevar liecināt, kurš bija sarunas iniciators. Spriežot pēc ieraksta, tajā fiksētās sarunas mērķis bija parunāt par dzīvi un iedzert konjaku. Tās bija brīvas sarunas starp trim cilvēkiem, kuri, spriežot pēc ieraksta, iedzēra un pļāpāja blēņas. Nevarēj a pateikt, kas ir [pers.R], nevarēja pateikt, kas ir sarunā minētie 200 000, sarunu un tikšanos neatcerējās. Attiecībā uz frāzi - “esmu zaļo atbalstītājs” liecināja, ka ir zaļās idejas atbalstītājs. Attiecībā uz frāzi - “sazīmējām papīrus” liecināja, ka sarunu neatceras un kas ar šo frāzi domāts, pateikt nevar. Frāzi - “[pers.R] bija vēl ministrs, viņš saka: “Tūlīt nāks armijai lielas naudas, [pers.G], mēs tevi neaizmirsīsim” neatcerējās, un komentēt nevarēja. Nevarēja apstiprināt, ka saruna dalībnieki ir [uzvārdi]. Nevarēja apstiprināt sarunas dalībnieku identitāti, tomēr spriežot pēc konteksta, kas fiksēts atšifrējumā, notika vispārīga saruna par dzīvi, tostarp, izskanēja žēlabas par grūtībām sakarā ar dažiem objektiem un tas aizņem tikai 1 % no visas sarunas. Šajā atšifrējumā nesaskatīja nekādus Veselības ministrei [pers.A] adresētus lūgumus vai citus lūgumus ietekmēt kādus lēmumus vai amatpersonas.

Attiecībā uz sarunā minēto apakškomisiju liecināja, ka par apakškomisijām-neko nesaprot, nezina, kas tas ir par vārdu. Neko citu paskaidrot nevarēja.

Vērtējot iegūtos pierādījumus, saistībā iespējamo neziņošanu par izdarītu noziedzīgu nodarījumu, tika ņemti vērā vairāki apstākļi, tajā skaitā, tas, ka sarunu ieraksti satur iesaistīto personu atstāstījumu par to, ka viņas ir kukuļojušas amatpersonas/ politiķus, bez tam viena no sarunām notikusi, personām lietojot alkoholisko dzērienus, kā arī tika ņemtas vērā iesaistīto personu liecības par sarunās minēto, kur, personas, kas klausījās notikumu atstāstījumu, liecināja, ka neuztvēra šīs sarunas nopietni.

Ievērojot minēto un to, ka vainīgā subjektīvā attieksme pret nodarījumu izpaužas tieša nodoma veidā, kas šajos gadījumos izpaliek [uzvārdi] darbībās nav saskatāmās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kas paredzētas Krimināllikuma 315.pantā.

Turklāt, kā konstatēts šai lēmumā iepriekš, nav iegūti pietiekoši pierādījumi attiecīgiem kukuļošanas gadījumiem. Ja nav pietiekošu pierādījumu tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem iepriekš izmeklēšanā izteikts pieņēmumus, ka personas nav ziņojušas, nevar iestāties atbildība par neziņošanu par šiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Izvērtējot trešās daļas notikumus, kas saitīti ar iespējamo cenu saskaņošanu valsts un pašvaldības uzņēmumu rīkotajās iepirkuma procedūrās, ko izdarīja iepirkuma procedūru pretendenti, secināms, ka nav iespējams savākt papildu pietiekamus pierādījumus, lai kādu personu sauktu pie atbildības. Prettiesiskās vienošanās par cenu dalību ņēmušo personu atbildība vērtējama Krimināllikuma 196.panta kontekstā, t.i., par pilnvaru ļaunprātīgu pārsniegšanu, ko izdarījis uzņēmuma atbildīgais darbinieks, t.i., persona, kurai uzņēmumā ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai tiesības rīkoties ar uzņēmuma mantu vai finanšu līdzekļiem vai organizācijas pilnvarota persona.

Kriminālprocesā fiksēta 27.08.2015. saruna, kurā piedalījās [uzvārdi] un kuras laikā klātesošās personas vienojās par kopīgu taktiku gadījumā, ja tiek uzdoti jautājumi par šīs tikšanās apstākļiem, Uzsākot sarunu, [pers.G] piedāvāja, ja kāds sauks un prasīs, ko darījāt, tad jāsaka, ka [pers.R] centās iesmērēt apbūves gabalus, sāka ar 10, bet beigās nomet pa 5.[pers.R], turpinot atzīmēja, ka ļoti pozitīvi ir tas, ka lielākie nozares spēlētāji var sanākt kopā. Savukārt [pers.A], atsaucoties uz iepriekšējās sarunās panāktām vienošanām, norādīja, ka jārunā ar tiem, kas šobrīd ir spēcīgākie un lielākie, lai varētu runāt un domāt, lai nebūtu jāstrādā par dempingiem. Sarunas laikā atgādināts par problēmām, ar kurām saskārušies tāpēc, ka nosolījuši tik zemas cenas, jo, lai kaut kā to objektu uzbūvētu, tiek spiesti nost apakšnieki, jāmokās ar materiālu nomaiņām un beigās visi ir nomocījušies un neko nav nopelnījuši. Turpinot [pers.A] skaidroja, ka doma ir tāda, lai katrs var mazāk strādāt, bet kaut ko nopelnīt, lai paliek nodokļos un attīstībai daudz maz. [pers.A] ierosināja neplēsties:“ Viens vienā objektā var nosolīt zemāko cenu, otrs otrā, trešais to pašu izdarīs. Finālā visi strādā par grašiem”. [pers.A] norādīja, ka viņa mērķis ir kaut ko darīt un beigās nopelnīt kaut kādu naudu, jo apgrozījums 60-70 miljoni neko nedod, ja beigās ir pusmiljons nopelnīts, labāk 70 miljonus būvē trīs un katrs nopelna miljonu. [pers.J] jautāja, vai [pers.F] par šādiem jautājumiem ir gatavs sēdēt pie galda, runāt, vienoties, uz ko [pers.F] atbildēja, ka nezina kā tas dzīvē realizēsies reāli, bet apstiprināja gatavību piedalīties sarunās. [pers.G] sarunā norādīja, ka, ja sāktu ar mazumiņu, arī tas nebūtu slikti. [pers.A] piekrita teiktajam. [pers.A] piedāvāja latiņu uzlikt augstāk, skaidrojot, ka ar skolām ir apsveicami, bet lēmumi par Eiropas līdzfrnansējuma projektiem tiks pieņemti šogad. precizēja, [pers.M], ka tas sāksies nākošā gada beigās. Sarunas turpinājumā [pers.G] skaidroja, ka var sisties līdz pēdējam, ka jāiet pie pasūtītāja, ka jau viens ir izsities, un jāpasaka, ka 5 procentus atlaidīs un tad atnāk nākošais un saka: “ Es tev vēl piecus, pasūtītājs ņem tagad mūsu trakos izcenojumus un liek savos nākotnes attīstības plāna budžetos”. [pers.G] informēja, ka visas pasūtītāju vēlmes kopā var ierobežot, kam [pers.M] piekrita. [pers.G] aicināja pasūtītājus nolikt pie vietas, lai nopelnītu savu mazumiņu un skaidroja, ka [pers.M] ir Liepāja, informējot, ka otrā kārta būs Liepāja. [pers.G] informēja, ka viņam interesanta ir Ogre. Sarunas laikā [pers.F] piedāvāja visas vecās vienošanās nolikt malā, izveidot grupu, kas izpētītu nākošos projektus, izveidojot sarakstu, kā arī vienoties par to, kā rīkoties, kad pēc saraksta neiet gludi. [pers.R] skaidroja, kā saraksts tika taisīts, un norāda, ka katrs uzrakstīja uz lapas, kas viņu interesē, un tad tās lapas lika kopā un skatījās, kas krustojas.

Minētā saruna, kā arī turpmāk iegūtās vairākas sarunas (06.12.2015., 02.06.2016., 27.06.2016., 19.05.2017., 30.06.2017., 17.08.2017., 07.06.2018.), dod pietiekamu pamatu apgalvot, ka atsevišķu būvniecības uzņēmumu pārstāvji, ilgākā laika posmā, tikās Jūrmalā, [adrese un nosaukums], kur piedalījās saunās, kurās apspriesti iespējamie valsts/pašvaldības un privātie būvniecības projekti, to iespējamie realizētāji. Turpmākā notikumu gaita saistībā ar atsevišķiem projektiem un to iespējamiem realizētājiem apliecina, ka daļa no norunām, kas panāktas šajās sarunās, tika realizētas, tajā skaitā, attiecībā uz atsevišķu būvniecības projektu sadali, taču izmeklēšanas laikā netika iegūti pierādījumi iespējamai cenu saskaņošanai starp konkrētām fiziskām personām tādā detalizācijas pakāpē, lai pie atbildības par konkrētām noziedzīgām darbībām būtu iespējams saukt šīs personas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 1.pantu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse ir obligāta un neatņemama noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme. Tā ir personas uzvedības ārējā izpausme, kas rada vai var radīt kaitīgas izmaiņas apkārtējā vidē. Krimināllikuma Sevišķās daļas normās likumdevējs, konstruējot materiāla sastāva noziedzīgus nodarījumus, kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīmi ietvēris ne vien darbību vai bezdarbību, bet arī kaitīgās sekas, kas iestājušās darbības vai bezdarbības rezultātā. Kaitīgu seku kā obligātas pazīmes ietveršana noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvajā pusē liecina par darbības vai bezdarbības kaitīgumu. Materiālos noziedzīga nodarījuma sastāvos neatņemama objektīvās puses pazīme ir arī cēloņsakarība, kas krimināltiesībās tiek saprasta kā objektīvā saikne starp prettiesisko darbību vai bezdarbību un to radītajām kaitīgajām sekām.

Krimināllikuma 196.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma obligāta pazīme ir būtiska kaitējuma konstatēšana. Ievērojama tiesību un likumīgo interešu apdraudējuma kā būtiska kaitējuma konstatēšana ir saistīta ar radītā apdraudējuma rakstura un intensitātes vērtējumu. Ne katrs abstrakts tiesību apdraudējums vai aizskārums automātiski vērtējams kā būtisks kaitējums.

Materiāla sastāva noziedzīga nodarījuma obligāta objektīvās puses pazīme ir arī cēloņsakarība. Cēloņsakarība ir tāda objektīvā saikne starp prettiesisko darbību vai bezdarbību un to radītajām laika ziņā sekojošajām kaitīgajām sekām, kurā darbība vai bezdarbība ir galvenais noteicošais faktors, kas neizbēgami radījis kaitīgās sekas

Ievērojot minēto, pamatot, ka konkrētu personu vienošanās par iespējamo būvniecības objektu sadali un cenu saskaņošanu ir radījusi būtisku kaitējumu Krimināllikuma izpratnē, nav iespējams, jo nav nosakāms kaitējums un tā apmērs, kas radies šīs rīcības rezultātā. Turklāt lietā nav iegūti jebkādi pierādījumi (un tas neizriet arī no sarunām, kas pievienotas lietas materiāliem) tam, kuras personas faktiski piedalījušās cenu saskaņošanas procesā. Turklāt sarunās dažkārt runāts par iespējamu cenu saskaņošanu kā par nākotnes plāniem. Vai šie plāni realizēti, ņemot vērā sarunu konkrētības zemo pakāpi un to, ka nav iegūstami papildu pierādījumi, nav iespējams noteikt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta pirmo daļu pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti, bet panta otrajā daļā noteikts, ka, atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem un attiecīgā Krimināllikuma panta dispozīcijā paredzētajām pazīmēm kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva, ko veido četri obligāti elementi - objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse, esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzēti apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi ir saistīti ar noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju. Savukārt noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp noziedzīgā nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2000, 26.lapa). Šāda atbilstībā konkrētajā gadījumā nav konstatēta.

Ievērojot minēto secināms, ka kriminālprocesā nav iespējams iegūt papildus pierādījumus, kas apstiprinātu iepriekš izvirzīto pieņēmumu, ka šajā lēmumā minētās personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess, izdarīja Krimināllikuma 196.pantā otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Par tāda rakstura pārkāpumu, kas nav radījis būtiskas sekas, ir paredzēta atbildība speciālajā normatīvajā aktā, proti, Konkurences likumā. Šā likuma 11.panta pirmās daļas punkts nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus. Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Šis sods ir paredzēts par formālu pārkāpumu, tāpēc konkrētu seku konstatēšana nav nepieciešama.

Ievērojot minēto, Konkurences padomei, jau iepriekš nosūtīti lietas materiāli minētajā daļā ar lūgumu kompetences ietvaros veikt pārbaudi par iespējamo tirgus sadali/ piedalīšanos kartelī. Līdz ar to, pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jautājuma izlemšana par materiālu nodošanu kompetentai institūcijai pārbaudes veikšanai nav nepieciešama.

Kriminālprocesa likuma 402.pants paredz, ka personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 392.panta otro daļu, ja konkrētā aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pierādīt pirmstiesas procesā nav izdevies un nav iespējams savākt papildus pierādījumus, izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret šo personu.

Arī Kriminālprocesa likuma 392.  panta pirmā daļa paredz, ka, ja pirmstiesas procesā nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina un nav iespējams savākt papildus pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.panta otro daļu un 392'.pantu,

NOLĒMU:

1. Kriminālprocesu Nr.16870002618 izbeigt:

1) pret [pers.M] par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 323.panta otrajā daļā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.panta otro daļu,

2) pret [pers.G] par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 323.panta otrajā daļā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.panta otro daļu,

3) pret [pers.J] par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.panta otro daļu,

4) pret [pers.Z] par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 322.panta otrajā daļā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.panta otro daļu,

5) pret [pers.I] par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 315.pantā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta otro punktu,

6) pret [pers.V] par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 315.pantā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377 .panta otro punktu,

7) pret [pers.A] par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 315.pantā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta otro punktu,

8) pret [pers.A] par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.panta otro daļu,

9) pret [pers.F] par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.panta otro daļu.

2. Par pieņemto lēmumu paziņot personām, kurām bija tiesības uz aizstāvību, izskaidrojot tiesības saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 392. panta piekto daļu 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas iepazīties ar krimināllietas materiāliem.

3. Izņemtie priekšmeti atdodami atpakaļ īpašniekiem, pārējie priekšmeti, kuri nav atgriežami, glabājami pie krimināllietas materiāliem.

4. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtos materiālus, kuriem nav pierādījumu nozīmes, pēc pārsūdzības termiņa izbeigšanās, iznīcināt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta otrās daļas 3.punktu personas, kuru tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas, lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas vai paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas dienas, iesniedzot sūdzību Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroram, Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801.

Procesa virzītāja Anda Rumjanceva

„PIEKRĪTU”

Ģenerālprokuratūra Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Māris Leja.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...