Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģenerālprokuratūras ieceltā, Satversmes aizsardzības biroja piesegtā un Rīgas Apgabaltiesas atbalstītā Ventspils „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētā AS Ventbunkers maksā 43 tūkstošus eiro mēnesī R. Meroni firmai Austrijā, izmantojot paša R. Meroni ofšora dibinātu starpnieku - parazītu.

Runa ir par „Vadības un Konsultatīvo Pakalpojumu Līgumu”, kurš 2013. gada 14. novembrī noslēgts Ventbunkera uzdevumā starp Vīnes firmu MSK Beteiligungsberatung GesmbH un Rīgas SIA Airtech. Šajā līgumā nostiprināts, ka Airtech saņem „vadības un konsultatīvos pakalpojumus no Pakalpojumu Sniedzēja […] saistībā ar klienta sadarbību ar A/S Ventbunkers, reģ. nr. 50003179321 (turpmāk tekstā - Kapitālsabiedrība), un Pakalpojumu Sniedzējs piekrīt sniegt Klientam šādus pakalpojumus kā neatkarīgs piesaistīts konsultants, Kapitālsabiedrības [Ventbunkera] valdes un padomes labā”.

Kā pakalpojumu maksa līguma 4.1. punktā norādīti 40 tūkstoši eiro mēnesī, kam jāpieskaita vēl 3000 eiro „ceļojumu izdevumiem”. Protams, klāt jārēķina PVN, turklāt šīs summas jāuzskata par ikmēneša „pakalpojumu maksu”.

MSK Beteiligungsberatung GesmbH direktors uz līguma parakstījies pats Rūdolfs Meroni, kurš vienlaikus ir arī Ventbunkera padomes priekšsēdētājs, savukārt parazītiskā starpniekfirma Airtech dibināta ar Britu Virdžīnu ofšora Eurocom International LLC lēmumu, pie kam šis ofšors visus gadus bijis Airtech īpašnieks, turot Airtech savā kontrolē - un arī ofšora Eurocom International nominālais direktors ir tas pats R. Meroni. Vienīgi Airtech valdē R. Meroni vajadzīgo papīru parakstīšanai iecelts kāds Mārtiņš Bunka.

Tātad shēmas būtība ir šāda: Ventbunkera padomei, kuru vada tās priekšsēdētājs R. Meroni, un valdei (kuru tāpat kontrolē R. Meroni, jo padome ieceļ valdi) R. Meroni vadībā esot tik vāji ar zināšanām, ka esot jāpērk padomi un konsultācijas no malas - un ne no viena cita kā R. Meroni uzņēmuma Austrijā.

Citiem vārdiem sakot, R. Meroni sniedz padomus pats sev, par to noslēdzot līgumu par naudas saņemšanu no arestētās mantas 43 tūkstošu eiro apmērā mēnesī jeb 516 tūkstošiem eiro gadā.

Ja līgums nav ticis izbeigts pēdējo mēnešu laikā, tad MSK Beteiligungsberatung GesmbH tas kopš noslēgšanas kopumā var būt ienesis līdz pat 2,3 miljoniem eiro.

Aplūkojot Airtech veiktos maksājumus, piemēram, 2015. gada pirmajā pusgadā, mēs redzam, ka „RM Padomes konsultācijas” janvārī izmaksājušas 53 070 eiro un 60 centus - tā rāda 30. janvārī izrakstītais rēķins Nr. 15-008.

Tomēr ar to izrādījies par maz, un ar to pašu datumu izrakstīts vēl arī papildrēķins Nr. 15-008/1 - par vēl 20 981 eiro un 40 centiem. Toties 27. februāra rēķins Nr. 15-041 pieaudzis jau līdz 74 tūkstošiem un 52 eiro! Šāda summa tālāk saglabājusies arī 31. marta, 30. aprīļa, 29. maija un 30. jūnija rēķinos, 2015. gada pirmajā pusgadā veidojot kopsummu 444 312 eiro.

Savukārt R. Meroni ofšora Eurocom dibinātās SIA Airtech funkcija šajā naudas izpludināšanas shēmā ir ļoti labi saprotama: lai izshēmoto naudu varētu pārlikt no mantas arestu ietekmētā Ventbunkera kontiem savās privātajās kabatās, to nepieciešams pa ceļam atmazgāt.

Jāpiezīmē, ka tas nav vienīgais veids, kā R. Meroni aplūkotajā pusgadā izņēmis naudu no Ventbunkera kontiem. Jau rakstīts, ka „arestētās mantas glabātāja” privāto tēriņu apmaksai Ventbunkers atvēris speciālu kontu LV43RIKO0001080019156, kuram izdota bankas karte ar numuru 4921 7699 3012 0355. Uz to R. Meroni „sīkajiem privātajiem izdevumiem” (pārsvarā viesnīcu, restorānu, biznesa klases lidojumu un dzertuvju apmaksai vismaz 9 valstīs) šeit apskatītajā sešu mēnešu periodā - t.i., 2015. gada pirmajā pusgadā - Ventbunkers pārskaitījis vēl 110 tūkstošus eiro.

R. Meroni uz žurnālistu jautājumiem pārstāja atbildēt 2017. gada pavasarī, kopš tā laika neatrodot ne iespēju atzvanīt, ne atbildēt rakstiski. Bet, tikko tas notiks, mēs publicēsim viņa atbildes līdz ar analīzi, kas veikta saskaņā ar dokumentiem.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...