Iesaki rakstu: 
Kristus ir Augšāmcēlies! Vai tas nav pārāk liels brīnums, lai būtu iespējams? Kur gan redzēts, ka tas, kurš bija miris, būtu atkal parādījies dzīvs? Tomēr daudz vairāk jābrīnās, ka Dievs, pats dzīvības avots, vispār atradās kapā. Ko Viņš tur meklēja? Tavu sabiedrību.
Īstais, neaptveramais brīnums ir Dieva mīlestība uz mums. Viņš nevis vienkārši panes mūsu klātbūtni 70 vai 80 gadus, kamēr dzīvojam. Viņš apmainīja Debesu godību pret kapa bedri, lai katru no mums varētu aicināt savā dievišķajā dzīvē uz visu mūžību. Cik lielai un drosmīgai jābūt, mīlestībai, lai to darītu! Cik brīnumaina ir apziņa, ka mēs taču neesam devuši nekādu iemeslu sevi tā mīlēt!
Mirstot pie krusta, Dieva Dēls izpirka grēkus, kas ir mūsu nāves cēlonis. Pieceļoties no kapa, viņš atņēma nāvei varu pār mums. Kas apliecina viņu par Kungu un sirdī tic, ka Dievs viņu uzmodinājis no mirušiem, tiek izglābts un nenāks tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.
Mēs dzīvojam salīdzinoši mierīgi. Dzīvības un nāves jautājumi nav mūsu ikdiena. Citādi ir kristiešiem, kas ticības tiek dēļ vajāti un nogalināti. Citādi ir cilvēkiem, kas zaudējuši ģimenes, grūstot namiem, zemestrīcēs un plūdos. Citādi ir tiem, kuru zemi pārņēmis karš un kas devušies bēgļu gaitās vai citādi cenšas izdzīvot. Viņiem bieži vien nav citas cerības kā augšāmcelšanās.
Lieldienu vēsts, ja to izģērbj līdz skeletam, ir tā, ka, turoties ticībā pie Kristus, gala iznākums būs uzvara. Kristu varmācīgi sagrāba, pazemoja un nogalināja, taču viņš augšāmcēlās un nāca pie Tēva godībā. Ja turamies pie Kristus, tad viņa ceļš ir mūsējais. Var nākties iziet cauri varmācībai, pazemojumiem, zaudējumiem un nāvei, taču neviens mums nevar atņemt beigu triumfu un mūžīgo dzīvību.
Mēs ceram uz mierīgu dzīvi arī turpmāk. Mēs lūdzam, lai nesākas karš, kas varētu sagraut visu, ko esam savā dzīvē centušies sasniegt. Tomēr ar tādu iespēju jārēķinās. Jau tagad jūtam, cik maz katrs personīgi varam to ietekmēt. Kad kataklizma sākas, tad vienīgais, par ko varam būt pārliecināti, ir Dieva mīlestība. Tad vienīgais, kas īsti paliek mūsu ziņā, ir pieķeršanās Kristum. It kā biedējoši maz, taču tas nozīmē, ka Debesu valstība ir mūsu.
Kristus ir uzvarējis! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Jo vairāk mums ar to pietiek, jo mazāk paliek baiļu. “Nebīstieties, es pasauli esmu uzvarējis. Es dzīvoju un jums būs dzīvot," saka augšāmceltais Pestītājs.
Kad mums dod tik lielu dāvanu, vienmēr rodas jautājums, kas jādod pretī? Ko es spēju viņam dot un ko Kristus varētu gribēt no manis? Lai atsaucamies viņa mīlestībai. Lai viņa augšāmcelšanās ir ass, ap ko griežas mūsu dzīve. Lai viņa līdzība pārņem mūsu iekšējo cilvēku un lai mēs cits citam pievēršamies ar to seju, kurā mūsos var redzēt augšāmcelto Kristu.
Tad spēsim cits citu saprast un atbalstīt. Tad spēsim kopā gan pastāvēt briesmu priekšā, gan mierā veidot, un aizstāvēt savu baznīcu, sabiedrību un valsti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
