Arhibīskapa vēstījums 2018. gada Lieldienās
Jānis Vanags, Rīgas arhibīskaps01.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Bībeles lappusēs par to uzzinām no aculiecinieku liecībām. Pirmā no tām ir Marijas Magdalēnas liecība. Marija tika uzskatīta par līdzzinātāju, tomēr devās apmeklēt ar nāvi sodīta valsts noziedznieka kapenes.
Viņa zināja, ka tur jāsastop bruņota sardze un jāpārvar akmens, ko viņa nespēja ne pakustināt. Cik gan lielai bija jābūt šīs lieliskās sievietes mīlestībai uz Jēzu, kas deva tādu apņēmību! Marija nemeklēja sev labumu. Viņas nolūks bija atnest pēdējo godu mirušajam Jēzum. Viss, uz ko viņa cerēja, bija redzēt Jēzu kaut mirušu.
Augšāmcelšanās rīts Marijai bija pārsteigumu pilns, un viņas necerētais ieguvums bija nevis tas, ko viņa atrada, bet tas, ko viņa neatrada. Viņa neatrada sargus, no kuriem baidījās, viņa neatrada akmeni, par kuru raizējās, un viņa neatrada Jēzus mirušās miesas, ko meklēja. Kaps, uz kuru viņa devās, pārvarot baismas un raizes, kļuva par dzīvības aku viņai un cilvēcei. Viņa meklēja līķi, bet saņēma dzīvo Kristu. Kurš agri mostas, lai steigtos pie Jēzus, tas bieži atrod akmeņus noveltus no dzīvības avotiem. Kas nesavtīgi mīl Kristu, tas bieži saņem pārsteidzošas žēlastības.
Marijas Magdalēnas ceļš Lieldienu rītā atgādina mūsu dzīves ceļu. Tēlaini, taču godīgi runājot, mēs katrs ejam uz kapu. Varbūt mēs tāpat ar raizēm baiļojamies par to, kas var notikt ceļā, un par to, kas sagaida galā. Varbūt kāds tuvs cilvēks ir nesen aizsaukts mūžībā un šobrīd uzzina to, kas notiek pēc nāves. Vai tas neliek “īstenības izteiksmē” apdomāt, ka agrāk vai vēlāk to nāksies uzzināt arī pašiem? Kā tas būs? Ja šī doma iztrūcina un zaudējums pilda ar bēdām, paraudzīsimies uz Mariju, kura gāja pirms mums.
Ja tikai viņa būtu iedomājusies, ka Kristus ir augšāmcēlies! Ja tikai viņa būtu atcerējusies, ka viņš solīja trešajā dienā piecelties no kapa! Rīta gājums viņai būtu bijis līksms un priecīgu gaidu pilns. Viņa būtu tecējusi vēja spārniem nepacietībā redzēt visu ar savām acīm. Taču Jēzus teiktais viņai bija pagaisis no atmiņas, un Marija gāja asaras liedama, līdz nāvei raizēdamās. Nepieļausim to pašu kļūdu! Ieslēgsim visus Kristus vārdus sirdī, rūpīgi apdomādami. Viņš ir augšāmcēlies! Eņģeļu sardze nomainīja ienaidnieka sargus pie Kristus kapa un arī pie mūsējā. Dzīvojot ar dzīvo Kristu un pieminot viņa solījumus, kaps ir pa ceļam uz debesīm un gājums ir ne vairs tumsībā, bet dzīvības gaismā.
Līksmi sveicinu Lieldienās jūs, augšāmceltā Kristus mīļotie! Lai mūsu Kunga uzvara pār nāvi kliedē raizes, aizdzen bailes un piešķir mūžības jēgu katrai dzīves dienai!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
