Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

6. martā bija Piedošanas svētdiena. Tā ir diena, kad cilvēki gan Krievijā, gan Ukrainā lūdz piedošanu un piedod viens otram par visu, ko viņi gada laikā ir sastrādājuši.

Es izjūtu nāvīgu kaunu par to, ko Krievija dara ar Ukrainu. Es nejūtos tiesīgs lūgt vai sagaidīt piedošanu.

Es nekad nepiedošu Vladimiram Putinam un visiem pārējiem, kas pastrādā šo noziegumu pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, kā arī pret Krieviju un mani personīgi.

Es rakstu kā privātpersona un kā Krievijas pilsonis, taču ne Krievijas vai citu tās pilsoņu vārdā. Man ir sarežģītas attiecības ar šo valsti. Es neesmu patriots un nemīlu pašpasludinātus patriotus. Kā saka Krievijā: "Ja kāds kliedz par patriotismu, tas nozīmē, ka kaut kur kaut kas ir nozagts." Tāpēc arī Putins nebija mana izvēle – kopš brīža, kad šis cilvēks parādījās pie politiskā horizonta.

Es piedalījos 1991. gada demokrātiskajā revolūcijā, aizstāvot Balto namu Maskavā, taču pēc tam ilgstoši dzīvoju iekšējā emigrācijā un ļoti daudz ceļoju pa visu pasauli. Tikai pēdējā desmitgadē man ir attīstījusies spēcīga interese par postpadomju telpu un Krieviju.

Es sāku daudz braukāt pa reģioniem – uzzināt, brīnīties, sašust, priecāties, just līdzi tiem, kuri apstākļu rezultātā kļuvuši par Krievijas impērijas milzīgās lauskas un postimperiālistiskā padomju totalitārā projekta iedzīvotājiem. Tagad man ir bail par viņiem, taču es nedomāju, ka pastāv kāds veids – kur nu vēl morāli pieņemams veids –, kā izbēgt no tām šausmām un pazemojuma, kuru viņiem un arī man tagad nāksies pārdzīvot.

Kad februāra beigās sākās Kijivas un Harkivas bombardēšana, bet pret Krieviju tika ieviestas stingras sankcijas, es "Feisbukā" ierakstīju, ka Krievijā sākas šausmīgu katastrofu laikmets. Bet – es piebildu – mūs vispār nevajag žēlot, katrā ziņā, kamēr uz mierīgām Ukrainas pilsētām krīt bumbas, bet daudzstāvenes apšauda ar "Grad" raķešu sistēmām. "Un neviens mums nepalīdzēs, un nevajag palīdzēt," es nocitēju dzejnieku Georgiju Ivanovu.

Es daudz reflektēju un vainoju sevi par pārāk asiem izteikumiem. Tā bija arī pēc šī spontānā, emocionālā ieraksta. Vai man ir tiesības uz šo "mūs" ar manu Krievijai daļēji piederīgās dzīves vēsturi? Vai man ir tiesības uz šo nežēlastību pret saviem līdzpilsoņiem? Vēl jo vairāk tāpēc, ka patiesībā man ir neprātīgi žēl lielākās viņu daļas.

Es neuzskatu sevi par tik lielu domātāju, lai teoretizētu par tik nopietnu jautājumu kā kolektīvā vaina, taču kā žurnālistam man ir priekšstats par Krievijas sabiedrību un arī par to, kuru un par ko tajā var vainot.

Noziedzīgās pavēles bombardēt un apšaudīt mierīgos iedzīvotājus ir izteikuši un īstenojuši konkrēti cilvēki, kas ir daļa no Putina varas vertikāles, sākot no šā mazā, pēdējās cilvēcības paliekas zaudējušā noziedznieka pašā augšā.

Ceru, ka agri vai vēlu starptautiskās, Ukrainas un Krievijas tiesas izskatīs visu šo cilvēku lietas un piespriedīs viņiem taisnīgus sodus. No mana redzespunkta būtu taisnīgi, ja Putinu tiesātu ārpus Krievijas, jo Putins joprojām ir Krievijas pilsoņu relatīvā vairuma izvēle, un šajā nozīmē tiesāšanai Krievijā nav jēgas – vajag tiesāt pašiem sevi.

Bet tiesāt sevi – nevis ārišķīgai paššaustīšanai, ne ārvalstu auditorijai, bet pašiem sevis dēļ – tās ir iemaņas, kuras Krievijas sabiedrībai un valstij tagad ir ļoti ātri jāiemācās, ja tās mērķis ir valsts saglabāšana, nevis sadalīšanās daudzās Ukrainās, kas pretējā gadījumā ir neizbēgami.

Man šķiet, ka Krievijas iedzīvotāji, kas līdzīgi man pieder pie pirmās postpadomju paaudzes, pirmām kārtām ir vainīgi pie tā, ka viņi nav kļuvuši par savas valsts pilsoņiem, bet palikuši tās padotie. Lai gan viņiem bija iespēja ietekmēt savas valsts likteni deviņdesmitajos un daļēji arī nultajos, tie izvēlējās pilnībā fokusēties uz savas privātās dzīves būvēšanu, politiku atdodot oligarhu grupējumiem, bandītiem un silovikiem.

Rezultātā, kad nultajos gados Krievijā ienāca liela nauda, valstī parādījās attīstīta patērētājsabiedrība, taču neradās pietiekami daudz pilsoņu, kas spēj nest atbildību par valsts nākotni.

Apātija, atteikšanās no piedalīšanās politikā – tas ir mūsdienu Krievijas sabiedrības iedzimtais grēks, kas tagad kā bumerangs atgriežas katrā šīs milzīgās valsts dzīvoklī un mājā.

Ja tu nenodarbojies ar politiku, politika nodarbojas ar tevi. Diemžēl šī vienkāršā aksioma nav bijusi acīmredzama lielākajai Krievijas iedzīvotāju daļai. Domāju, ka pamatā tam par iemeslu ir kolektīvā trauma no padomju perioda, kura viena puse bija tīrs genocīds, bet otra puse – sāja eksistence no pārējās pasaules atrautā sociālistiskā laulībā.

Aizsargreakcija uz traumu ir atsacīšanās no realitātes, kas to var pasliktināt. Retraumatizācija jautrajos deviņdesmitajos ieslēdza cilvēkos padomju instinktu – koncentrēties uz savu izdzīvošanu un ignorēt baiso realitāti sev apkārt.

Tā sabiedrībai – ne uzreiz, bet pakāpeniski – pazuda interese par Krievijas armijas noziegumiem Čečenijā, cilvēktiesību pārkāpumiem, bezkaunīgu korupciju un galu galā – par pakāpenisku valsts sagrābšanu, ko īstenoja neliela un cieši saliedēta Pēterburgas siloviku grupa ar Putinu priekšgalā.

Sabiedrības daļa, saukta par Putina vairākumu, uzsēdās uz patērnieciskuma un valsts telekanālu kvalitatīvās informatīvās izklaides adatas, kas ļoti lēnām un nemanāmi divu gadu desmitu laikā pāraugusi bezkaunīgā, galēji labējā, daudzās nozīmēs fašistiskā propagandā.

Diemžēl patērētājsabiedrības atslēgšanos no realitātes pavada empātijas atslēgšanās. Šobrīd tā ir sasniegusi traģiskas groteskas apmērus. Izrādās, daudzi nespēj ieslēgt sapratni un līdzcietību arī tad, kad zem krievu bumbām nonāk tādi paši krievvalodīgi cilvēki, kas dzīvo krievu rakstnieku vārdos nosauktās ielās Harkivā vai Čerņihivā.

Taču Krievijas sabiedrība nav monolīta, un Krievijā vienmēr bijuši arī atbildīgi pilsoņi. Viņi ir relatīvā mazākumā, taču absolūtos skaitļos runa ir par desmitiem miljonu cilvēku. Tās ir daudzas Latvijas. Vairums no tiem ir tādi, kas nepiekrīt pasīvi – "Eho Moskvi" klausītāji, "Doždj" skatītāji, "Novaja Gazeta" lasītāji. Vai viņus var tiesāt par pasivitāti? Droši vien.

Bet ir arī citi. Šie cilvēki sākumā atteicās no izdevīgas karjeras dažādās valsts institūcijās. 2011. gadā desmitiem tūkstoši šādu cilvēku sāka iziet demonstrācijās, bāzt muguras zem policijas stekiem, nokļūt policijas iecirkņos, saņemt 15 aresta dienas, bet reizēm – arī gadus cietumā. Pateicoties Navaļnijam, protestu kustība izlauzās no galvaspilsētas un izplatījās pa visu valsti.

Šodien tūkstošiem jaunu cilvēku iziet demonstrācijās pret noziedzīgo karu, zinot, ka par vārda "karš" izteikšanu viņiem draud 15 gadi Krievijas cietumā, kas dzīves apstākļu un vardarbības līmeņa ziņā nav ticis īpaši tālāk par Staļina gulagu.

Nedomāju, ka viņi ir pie kaut kā vainīgi. Drīzāk vainīgi ir tie, kas vēro šo cīņu kā futbola maču no sava eirodīvāna, nedomājot par to, kā viņus atbalstīt un kā palīdzēt. Vai tie, kuri uzskata, ka visi krievi ir vienādi un bezcerīgi.

Pats pārsteidzošākais Krievijā ir tas, cik ļoti šī valsts dzīves stilā un globālās kultūras iesaistē bija tuva Rietumiem, pirms tā uzbruka mierīgajai kaimiņvalstij un ierāva sevi vissmagākajā morālajā un politiskajā katastrofā. Kā vēl nekad pēdējo simts gadu laikā. Un diemžēl es labi redzu man pazīstamus, bīstamus psiholoģiskus un politiskus mehānismus daudzās citās valstīs – gan Rietumos, gan Austrumeiropā.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadsimtā šī mana, bet ne manis izvēlētā valsts ir mācība pārējām Eiropas un pasaules valstīm, no kurām daudzas pašas atrodas pussoli no savas attīstītā putinisma versijas aizas. Un diez vai šīs valstis to labi apzinās.

Pārpublicēts no satori.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...