Iesaki rakstu: 
2011. gada 24. maijā, tieši tajā dienā, kad mēs ar sievu atradāmies Rīgas dzemdību namā, jo tikko bija piedzimis mūsu ceturtais dēls, KNAB realizēja vērienīgāko šovu Latvijas vēsturē. Pa visu Latviju vairāk kā 40 vietās vienlaicīgi notika kratīšanas, kuru mērķis bija atklāt kaut kādus lielus noziegumus, tika sūtīti pieprasījumi uz dažādām pasaules valstīm.
Tā sākās tā saucamā “oligarhu lieta”, kā to uzreiz nodēvēja sorosītu propagandisti Latvijā.
Šis laiks netika izvēlēts nejauši. Tuvojās Latvijas Prezidenta vēlēšanas, kurām bija jānotiek jūnija vidū. Es jau iepriekš biju atklāti biju pateicis Valdim Zatleram, ka neatbalstīšu viņa pārvēlēšanu.
Ņemot vērā, ka Zatlera komandā strādāja arī viņa kā prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, kuram bija labas attiecības ar tā laika KNAB reālo vadību, kā man teikuši, viņš laikā, kad Zatlers atradās Polijā, sagatavoja Zatleram runu, kuras mērķis bija rosināt Saeimas atlaišanu.
Kad Zatlers atgriezās no Polijas, viņš bezierunu kārtā piekrita realizēt šo plānu. Valdis Zatlers zināja, ka viņu nepārvēlēs, tāpēc sadarbībā ar KNAB dzima jauns plāns – atlaižot Saeimu, dibināt Zatlera Reformu partiju. KNAB rosījās ar pilnu jaudu! LTV un citu mēdiju ēteri tika pārpludināti ar Jutas Strīķes paziņojumiem, ka KNAB kratīšanu rezultātā ir ieguvis tik daudz pierādījumu, ka vainīgie sēdēs cietumā!
Šova plānos bija veikt arī kratīšanu manā dzīvesvietā un lielā steigā tika sagatavots pieprasījums Saeimai, atļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Šim iesniegumam nonākot Saeimas Cilvēktiesību komisijā, tās deputāti konstatēja, ka Prokuratūras sagatavotais pieprasījums ir sagatavots kļūdains, tāpēc nav izskatāms pēc būtības. Tāpēc Saeimas komisija lūdza Prokuratūrai sagatavot pieprasījumu pareizi.
Jau pēc pāris stundām Saeimas Cilvēktiesību komisija saņēma jaunu Prokuratūras iesniegumu. Tas tikai parādīja to, cik lielā steigā šis šovs tika organizēts.
Man par lielu izbrīnu Saeimas Cilvēktiesību komisijas vairākums iedziļinājās lietas būtībā un nolēma neatbalstīt kratīšanas veikšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Tajā pašā dienā arī Saeimas sēdē izskatīja Prokuratūras lūgumu par kratīšanas veikšanu manā dzīves vietā. Arī Saeimas deputātu vairākums, iedziļinoties lietas būtībā, acīmredzot, jau tad saprata, ka tas viss ir liels politisks šovs.
Tāpēc Saeimas deputātu vairākums uzskatīja, ka balsot par kratīšanas veikšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā ir bezjēdzīgi, jo arī Juta Strīķe jau visos mēdijos ar lielu pārliecību bija paziņojusi, ka pierādījumu ir savākts tik daudz, ka vainīgie pavisam noteikti sēdēs cietumā. Rezultātā Saeimas deputātu vairākums nobalsoja pret bezjēdzēgās un demonstratīvās kratīšanas veikšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā.
Tomēr izrādījās, ka tika realizēts scenārijs, kas bija saistīts ar cīņu par politisko varu Latvijā, un notikumi tālāk virzījās pēc Zatlera/Rinkēviča un Strīķes/Juraša plāna. Prezidents Zatlers LTV uzstājās ar uzrunu, kurā aicināja Tautu atlaist Saeimu, kas arī drīzumā notika. Par šo milzīgo sasniegumu Zatlers no sorosītu apsaukātā “zoodārza Prezidenta” uzreiz kļuva par sorosītu “Tautas varoni”. Pēc neilga laika notika sasauktās Saeimas vēlēšanas, kurās uz balta zirga iejāja Zatlers ar savu ātri nodibināto politisko partiju – Zatlera Reformu partiju. Zatlera triumfs nebija ilgs. Par veiktajām reformām nekas nav zināms – Zatlera partija ātri kļuva nepopulāra un izjuka jau līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Tomēr Strīķe turpināja nākt ar aizvien jauniem paziņojumiem, ka tūlīt, tūlīt …. viss notiks un “Šlesers sēdēs cietumā”, bet gadi gāja un gāja. Tā pagāja 5 gadi un 2016. gada rudenī KNAB izmeklētāja Agita Znotiņa – tā pati, kura bija viena no tiem, kura arī uzsāka šo KNAB izmeklēšanu – pati ar savu lēmumu un parakstu izbeidza visas izmeklēšanas, kuras bija veiktas pret mani. Līdz ar to Strīķes un Juraša apgalvojumi, ka lietu izbeidza kaut kādi “KNAB nelojālie spēki”, vienmēr ir bijuši absolūti nepatiesi un pilnīgi meli. Arī Sevišķu svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Māris Leja pēc 5 gadiem atzina, ka nav pamata saukt Aināru Šleseru pie kriminālatbildības.
Skaļais šovs beidzās ar to, ka man, Aināram Šleseram, netika uzrādīta neviena apsūdzība! Jo viss tas, kādēļ sākās 2011. gada maijā veiktās kratīšanas, bija safabricēts politisks pasākums, teātrāla “maijpuķīšu revolūcija”, kuras galvenais mērķis bija poliskās ietekmes pārdalīšana Latvijā!
Bet ar to viss vēl nebeidzās. 2016. gada nogalē Saeimā tika izveidota Parlamentārā izmeklēšanas komisija, kuras mērķis bija noskaidrot, kāpēc šī “oligarhu lieta” izgāzās. Uz šo komisiju tika saukti dažādi cilvēki gan no KNAB, gan no prokuratūras. Protams, uzaicināja arī mani. Man tika dota iespēja atbildēt uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas deputātu jautājumiem. Rezultātā, arī Saeimas Parlamentārā Izmeklēšanas komisija beidza savu darbu, nekonstatējot nelikumības kriminālprocesa izbeigšanā. Tas bija vēl viens apliecinājums, ka politiskajā cīņā par varu Latvijā bija tikuši iesaistīti specdienesti, kuri ar visiem viņu rīcībā pieejamajiem ieročiem tika pavērsti pret politiskajiem oponentiem, kas demokrātiskā valstī nav pieņemams.
Strīķe/Jurašs ieraudzīja, ka viņi sāk pazaudēt ietekmi specdienestos, un partija Vienotība vairs nespēj nodrošināt Strīķes/Juraša interešu aizstāvēšanu. Tāpēc viņi nolēma, ka ir īstais laiks iet pašiem politikā. Tā, apvienojot spēkus ar Bordāna partiju, Strīķe/Jurašs no specdienestu darbiniekiem kļuva par politiķiem. Jau 2018. gadā ar skaļiem lozungiem “apkarot oligarhus” šis politiskais spēks iekļuva Saeimā. Tika aktīvi uzturēta politiskā pasaka, ka Latvijā pie visām nelaimēm ir vainīgi tikai daži cilvēki, tā saucamie “oligarhi”. Tas ir stāsts, kuru, apvienojot spēkus ar Sorosa ietekmētiem medijiem savās interesēs, radījuši šie specdienestu topošie politiķi, un kuriem pašiem no šī stāsta ir vislielākais politiskais labums,.
Jāuzsver, ka es Ainārs Šlesers, 10 gadus vairs neesmu Latvijas politikā. Kopš 2011.gada, kad atlaida Saeimu, es neesmu ieņēmis nevienu amatu valsts pārvaldē! Esmu nodarbojies tikai ar uzņēmējdarbību un manos uzņēmumos strādāja vairāk nekā 1000 cilvēku, kuru vidējā alga ir bijusi vairāk nekā 1500 eiro mēnesī. Daudz vairāk nekā vidējā alga valstī.
Manā dzīvē viss jau būtu labi, bet ir tikai ir viena liela problēma – šobrīd Pasauli un arī Latviju ir pārņēmis liels HAOSS!
Kā Latvijas valdība ar to cīnās? Kā risina šo situāciju? Ir pilnīgi skaidrs, ka esošā valdība netiek galā ar saviem uzdevumiem!
Koalīcijā valda bardaks, kur katra partija dara, ko grib. Tiek pieņemti nesaprotami un pretrunīgi lēmumi. “Cīņā ar Covid” cilvēkiem ziemā tiek aizliegts iegādāties pat visnepieciešamākās preces, tādas kā bērnu zābaciņi, siltās drēbes, sniega lāpstas un citas parastas lietas! “Cīņa ar Covid” ir parādījusi, cik absurdi un nemākulīgi darbojas valdība!
Valdība pa labi un pa kreisi mētājas ar aizņemto naudu!
Pasūta neskaitāmus dārgus un nevajadzīgus pētījumjus, dibina nesaprotamu vakcinācijas biroju, kuru jau pēc neilga laika ar lielu pompu slēdz ciet, pasakot, ka pie visa ir vainīgi kaut kādi ierēdņi. Paši politiķi un valdība vainu par šo haosu valstī uzņemties negrib!
Es ticu, ka Latvijas Tauta nav akla! Tauta redz, ka tā turpināties vairs nedrīkst! Arī pēdējie aptauju rezultāti parāda, ka lielākā daļa valdību veidojošo partiju vairs nepārvarētu pat 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, ja vēlēšanas notiktu šodien.
Patreizējā valdība realizē tādu politiku, kura ir vērsta pret vietējiem iedzīvotājiem, un ir pret Latvijas interesēm. Tūkstošiem cilvēku un neskaitāmiem uzņēmumiem bez jebkāda paskaidrojuma tiek aizvērti banku konti. Viss notiek ar saukli, ka tā ir “cīņa pret naudas atmazgāšanu”, bet realitāte ir tāda, ka no tā cieš nevainīgi vietējie iedzīvotāji, un uzņēmēji, kuriem ar naudas atmazgāšanu nav vispār nekāda sakara.
Latvijas ministri darbojas pret Latvijas interesēm. Bordāns, būdams Latvijas tieslietu ministrs, cīņā ar Lembergu izlūdzas ASV sankcijas pret Latviju. Taču sankcijām tiek pakļauts ne tikai viens Lembergs, bet gan visa Ventspils osta! Rezultātā Latvijas tranzīta kravu plūsmu pārņem citas Baltijas reģiona ostas! Šīs Bordāna iniciētās sankcijas ir nodarījušas milzīgus zaudējumus ne tikai visām Latvijas ostām, bet arī Latvijas valstij piederošajam Latvijas dzelzceļam! Pirmo reizi tā pastāvēšanas vesturē “Latvijas dzezlceļš”, kas vienmēr ir bijis mūsu Latvijas budžeta donors, ir tuvu bankrotam, kuru 2020. gadā nācās glābt nodokļu maksātājiem, no valsts naidas piešķirot 45 miljonu eiro dotācijās. Uzņēmuma vadība jau ir paziņojusi, ka dotācijas “Latvijas dzelzceļam” būs vajadzīgas “vismaz” līdz 2025. gadam.
Tātad “Latvijas dzelzceļš” no peļņu nesoša uzņēmuma ir kļuvis par dotējamu uzņēmumu “vismaz” vairākus gadus uz priekšu!
Satiksmes ministrs Linkaitis runā par kaut kādu mistisku “ostu reformu”, lai gan acīmredzami viss mērķtiecīgi tiek virzīts uz mūsu ostu privatizāciju, par ko ir vienojusies mūsu valdība! Tiks pieaicināti kaut kādi ārvalstu eksperti, lai veiksmīgi noprivatizētu Ventspils un Rīgas ostas!
Vienīgi Liepāja vēl cenšas turēties tam pretī. Bet Linkaitis jau saka, ka pienāks arī Liepājas kārta!
Laikā, kad būtu jādomā, kā piesaistīt kravas no Krievijas un Baltkrievijas, Linkaitis jau vairākus gadus runā par viņa kā Satiksmes ministra galveno prioritāti – palaist pasažieru vilciena kustību starp Bolderāju un Siguldu. Tas ir nožēlojams absurds. Žēl, tiešām žēl, ka tāda ir ministra Linkaiša izpratne par Tranzīta biznesu! Un šī izpratne ir nulle. Latvijas tranzīta bizness nodrošina desmitiem tūkstošu labi apmaksātas darbavietas ne tikai Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās, bet arī Rēzeknē un Daugavpilī, kuri ir nozīmīgi transporta mezgli Latvijā! Pateicoties Latvijas ostām tūkstošiem cilvēku nodarbojas ar autopārvadājumiem.
Tāpēc visvairāk nesen mani šokēja Premjers Kariņš! Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem, Kariņš atklāti paziņoja, ka tranzīta nozare ir nevajadzīga Latvijas pagātne, no kā neesot nekāda labuma. To viņš saka par nozari ar desmitiem tūkstošu strādājošo! Tagad esot jākoncetrējas uz “gudro ražošanu”. Vai tās nav tikai tukšas atrunas, jo tālāk par “gudro runāšanu” valdībā neviens nekur nav ticis!
Ja tāda ir Latvijas valdības izpratne par Tranzīta biznesu, tad esiet tik drosmīgi un paziņojiet, ka šāds bizness Latvijai nav vajadzīgs, un oficiāli likvidējiet Latvijas ostas un Latvijas dzelzceļu!? Pārdodiet dzelzceļa sliedes un uzņēmumus metālūžņos un lieta ir darīta!?
Patiesība ir tāda, ka tranzīta nozare sastāda lielu daļu no Latvijas IKP, un tās likvidēšana patiesībā ir sāpīga problēma Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.
Aizverot pilnībā šo lielo nozari, tie daudzi tūkstoši cilvēki, kuri vienmēr ir bijuši lielu nodokļu maksātāji, kļūs par bezdarbnieku pabalstu saņēmējiem un gala rezultātā papildinās no Latvijas aizbraukušo cilvēku rindas.
Latvijas valstij jau ir milzīgs ārējais parāds – 14 miljardi eiro! Rodas jautājums – kā to var atdod? Izskatās, ka esošai varai ir tikai viens plāns – dzīvot uz parāda! Aizņemties vēl un vēl! Lai būtu “ļoti daudz naudas”, kuru nesaimnieciski iztērēt. Diemžēl, “ļoti daudz naudas” pārvēršas par ļoti lieliem parādiem, kurus spiesti būs atdod mūsu bērni un mazbērni!
Arī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle nesen izteica ļoti asu kritiku valdībai par tās neprofesionālo darbu. Zīle sabiedrībai atklāja, ka Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā krīzes pārvarēšainai paredzēto Eiropas fondu piesaistīšanā! Zīle atklāti pateica, ka Latvija nemaz nemāk normāli sagatavot biznesa projektus fondu saņemšanai!
Latvijas sabiedrība gaida no valdības redzējumu par valsts attīstību! Cilvēki grib saprast – kāda ir Latvijas nākotne? Diemžēl Covid laikā Latvijas valdības rīcība ir tik gļēva, ka tā baidās no visa! Valdība aizvērusi visu, ko varēja aizvērt!
Patiesībā frizētavu un SPA centru aizvēršana tikai noveda pie tā, ka sāka strauji vairoties nelegālais bizness. Lai izdzīvotu un uzturētu savas ģimenes, meistari bieži bija spiesti sniegt pakalpojumus vietās, kuras bija mazāk drošas, nekā ja tās būtu sniegtas normālās frizētavās un SPA centros!
Visnesaprotamākais ir tas, ka valdība ir piešķīrusi 250 miljonus eiro AirBaltic glābšanai, bet vienlaicīgi bija aizvērusi praktiski visu lidostu! Līdz ar to Rīgas lidosta ir pazaudējusi lielākās Baltijas lidostas statusu, kas bija lielākais aviopasažieru pārvadājuma centrs!
Un tikai tad, kad sabiedrība bija ļoti sašutusi un sāka skaļi izteikt protest par to, ka Latvijas iedzīvotāji ir spiesti braukt ar automašīnām uz Viļņas un Tallinas lidostām, valdība nolēma nedaudz atvērt arī mūsu lidostu. Starp citu, tāpat kā dzelzceļš arī lidosta Rīga šīs valdības laikā ir kļuvusi par dotējamu uzņēmumu!
Es varētu par to visu rakstīt vēl un vēl…, bet būtība visiem ir skaidra – tā turpināties vairs nevar!
Ir kaut kas jādara! Jādara, lai atjaunotu normālu dzīvi un labklājību Latvijā!
Diemžēl maniem politiskajiem pretiniekiem ir citas prioritātes. Es redzu, ka arī Bordāns un Jurašs ir sapratuši, ka darbi nesokas, tauta ir neapmierināta, tāpēc ir jāatgriežas pie “pārbaudītām vērtībām” viņu izpratnē un tā, ko viņi prot darīt. Ja nevar nodrošināt Tautai maizi, tad ir jānodrošina izrādes – jāsarīko jauns šovs!
Es neesmu Aivara Lemberga advokāts, neaizstāvu viņu, neesmu viņu saticis jau daudzus gadus, bet tas, kas patreiz sāk notikt Latvijā, atgādina to, kam ar tiesiskumu ir maz sakara.
Nespriežu, ir Lembergs vainīgs vai nav vainīgs viņam izvirzītajās apsūdzībās, bet tas, ka Lembergu apcietināja tūlīt uz karstām pēdām jau pēc pirmās instances tiesas, man liekas, tikai parāda, ka tiesu vara tiek politizēta un lēmumi tiek pieņemti valdošo politiķu vēlamajā virzienā.
Politiskais mērķis ir skaidrs – aizvākt Lembergu no Ventspils, lai netraucē ar savām politiskām darbībām privatizēt Ventspils ostu!
Lembergs pēdējos vairāk kā desmit gadus bija regulāri apmeklējis tiesu sēdes, viņš nekur nebēga visus šos gadus, bet tagad pēkšņi – tiesnešiem ir radušās bažas, ka viņš aizmuks!? Kur ir palikusi nevainīguma prezumpcija? Vai tad to kāds ir atcēlis? Vai tad likums vairs neparedz, ka cilvēks tiek atzīts par vainīgu tikai tad, kad viņa vaina ir pierādīta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu?
Izskatās, ka Latvijā tiesiskums ir palicis tikai uz papīra, jo visu tagad nosaka Bordāna/Juraša politiskā pārliecība un centieni saglabāt un palielināt politisko ietekmi. Tāpat kā 2011.gadā safabricēja lietu pret mani, tāpat tas viss turpinās arī tagad.
Tad, kad mani pratināja KNAB darbinieki pirms desmit gadiem, es sapratu, ka nevainīguma prezumpcija mūsu valstī vairs nestrādā! Kopā ar sorosītu propogandistiem KNAB jau bez tiesas skaļi medijos paziņoja, ka Šlesers ir vainīgs! Tika pat sarīkoti tā sauktie “oligarhu kapusvētki” Daugavas krastmalā. Tas bija pārdomāts un inscenēts šovs, kura galvenais uzdevums bija bez tiesas iedvest sabiedrībai, kas ir vainīgs, un jau iepriekš pateikt, kādam ir jābūt tiesas spriedumam.
Tika radīts iespaids, ka visi, kas nepiekritīs šim viedoklim, būs “tautas ienaidnieki”. Lai tikai kāds uzdrošinās domāt savādāk un nepiekrist! Staļina laikā visiem bija labi zināms, ko nozīmē vārdi ”ВРАГ НАРОДА”, jeb Tautas ienaidnieks! Cilvēki zināja terminu ”БЕЗ СУДА И СЛЕДСТВИЯ” jeb Bez Tiesas un Izmeklēšanas! Tas viss bija labi atstrādāts PSRS laikos, kur КГБ (VDK) bija absolūtā vara pār cilvēkiem! Tagad šī parādība izpaužas citā formā un to sauc arī par “cancel culture” pret ko uzstājās režisors Alvis Hermanis un arhibīskaps Jānis Vanags. Bet “oligarhu kapusvētki” bija uzskatāms “cancel culture” paraugs jau tad, kad par to neviens skaļi nerunāja. Tādēļ pat neskatoties uz to, ka 2016. gadā pret mani tika izbeigts uzsāktais kriminālprocess, jo netika atrasta neviena nelikumība, par kuru mani būtu jātiesā, es patiesībā jau biju notiesāts 2011. gadā – “tautas tiesā” – oligarhu kapusvētkos, kur mani mēģināja “kancelēt” no Latvijas politikas.
Tas, ka lieta iesākās ar lielu pompu un MILZĪGU ŠOVU, bet tika izbeigta ļoti KLUSI tikai pierrāda to, ka tā saucamie Latvijas Sabiedriskie mediji nemaz vairs nav tik neatkarīgi mediji. Sabiedriskos medijus finansē no visu nodokļu maksātāju naudas, tātad tiem vajadzētu būt neatkarīgiem un atspoguļot visas sabiedrības viedokļus. Bet diemžēl tā vairs nav! Ziņu pārraižu atspoguļojums ir ar noteiktu tendenci, kas tiek politiski ietekmēta. Nav noslēpums, ka ļoti bieži LTV un Latvijas Radio dod vārdu tikai tiem, kuru viedoklis sakrīt ar tautā tā dēvēto “sorosītu idealoģiju”. Visi redz, ka vienam politiķim tiek uzdoti uzbrūkoši jautājumi, bet citam ceļoši un slavinoši. Tieši tā ar sabiedrisko mediju rokām tiek veidota politika, nosakot, kurš ir “labais” un kurš “sliktais”. Negribu vainot visus, jo starp žurnālistiem ir daudzi godprātīgi cilvēki! Bet diemžēl vairākums arī šodien pūš “sorosītu stabulē”!
Ziniet, gan man, gan manai ģimenei šis nav bijis viegls laiks. Es apzināti centos nesniegt intervijas, nekomentēt politikā notiekošo. Domāju, lai viss vecais paliek pagātnē, nodarbošos ar uzņēmējdarbību. Gribēju, lai mani jaunākie bērni izaug mierīgākā vidē. Gribēju vairāk laika pavadīt ar ģimeni. Cerēju, ka varēšu norobežoties no Latvijas poliskās dzīves.
Diemžēl izskatās, ka Latvijas politika bez Aināra Šlesera nevar iztikt! Jo visiem šiem “jurašiem” un “bordāniem”, lai paskaidrotu savu atrašanos politikā, ir nepieciešams ienaidnieka tēls pret kuru cīnīties! Viņiem citādi nav, ko parādīt vēlētājiem! Pēdējā laikā, kad Latvijas valdības darbību neatbalsta jau 85% valsts iedzīvotāju, varas partijās valda liels izmisums. Mēģinājumi nomainīt Kariņu pret “kaut ko, nezin ko”, tikai parāda, ka valdošās partijas saprot, ka nākamajās vēlèšanās tās ievēlētas vairs netiks.
Ja partijām vairs nav ko piedāvāt saviem vēlētājiem, tām ir jāatrod kāds ienaidnieks, pret kuru var mobilizēt savus elektorātu. Vēsture atkārtojas. Cilvēki labi atceras tādu saukli, kā “Latvieti nepadodies, Krievi nāk”! Šis sauklis galēji radikālām partijām ir palīdzējis konsolidēt vēlētājus nevienu reizi vien. Rezultātā Latvijas sabiedrība tika sašķelta, bet partijas bija priecīgas, jo viegli ieguva vairāk balsis kārtējās vēlēšanās!
Atakal izskatās, ka Jurašam un Bordānam nav citu darbu, ko par sevi parādīt, kā vienīgais, kas ir palicis – plivināt veco karogu ar cīņu pret oligarhiem! “Lembergs jau sēž! Vajag iesēdināt arī pārējos!”
Godājamais Tieslietu Ministr,
Es uzskatu, ka tas ir zemiski un prettiesiski, ka viens politiķis, izmantojot savu varu un ietekmi pār tiesībsargājošām iestādēm, mēģina iesēdināt cietumā savu politisko oponentu. Ja jūs uzskatat, ka jūsu sūtība uz šīs zemes ir nevis radīt kaut ko jaunu, labu un nozīmīgu, kas ir svarīgs visai sabiedrībai, bet gan mitoloģiska cīņa PRET “ļaunajiem spēkiem”, kur es, Ainārs Šlesers, esmu viens no viņiem, kurš traucē Jums dzīvot, elpot un būt patiesi laimīgam, tad es esmu gatavs šodien atbildēt uz jūsu izaicinājumu!
Es negribu vairs klusēt un stāvēt malā!
Negribu, lai tieku izmantots kā “boksa maiss”, kurš uzņem sitienus, bet neatbild!
Negribu, lai manai ģimenei būtu jācieš tikai tāpēc, ka esmu kādreiz 28 gadu vecumā iemaldījies Latvijas politikā! Pēdējos daudzus gadus dzīvoju ar domu, ka politikā nekad neatgriezīšos, bet jūs jau nevarat bez manis iztikt!
2011. gadā mani pratināja KNAB darbinieki, kuri uzskatīja, ka attīstot Rīgas lidostu, piesaistot Ryanair, ieviešot zemo cenu politiku, palielinot lidostas Rīga pasažieru apgrozījumu par 700% manā kā Satiksmes ministra laikā, un tādā veidā nodrošinot iespēju lidot gan vienkāršiem studentiem, daudzbērnu ģimenēm un pensionāriem, es esmu rīkojies pretlikumīgi, jo atlaižu ieviešana VISĀM aviokompānijām esot noziegums!
Un par šo “noziegumu”, kas par 700% palielināja pasažieru skaitu Rīgas lidostā, mani gribēja iesēdināt cietumā, jo tāda bija KNAB darbinieku izpratne! Ir dīvaini iedomāties, ka veikalniekus liktu cietumā tikai par to, ka uz Ziemassvētkiem pārdod preces ar atlaidi.
KNAB mani pratināja arī par to, vai es pazīstu Donaldu Trampu, un vai es esmu ar viņu ticies? Saņemot no manis atbildi, ka esmu ticies ar viņu, KNAB darbinieki gribēja noskaidrot šo sarunu saturu. Vai tiešām tas bija tas, ar ko bija jānodarbojas KNAB, un, vai tāpēc tika atlaista Saeima?
Tagad esmu uzzinājis, ka 2008. gadā Latvijas Ministru kabineta vienbalsīgi apstiprinātais konkursa nolikums par Ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam Ministru Kabineta apstiprinātais konkursa rezultāts par Lattelecom kā labākā pretendenta atzīšanu, esot bijis noziedzīgs! Un, ka par to, man kā tā laika Satiksmes ministram būs jāstājas tiesas priekšā! Tas tiešām man ir radījis lielu izbrīnu.
Vai tiešām bija jāgaida 13 gadi, lai izvērtētu to, vai konkursa rezultāts, kurā uzvarēja valstij 51% un zviedru uzņēmumam Telis Sonera 49 % piederošais Lattelecom, ir bijis noziedzīgs? Vai tiešām Zviedrijas līdzīpašnieks kā kārtīgs un gādīgs saimnieks neuzraudzīja savu uzņēmumu un pieļāva tā darbībā kādas nelikumības?! Starp citu, Lattelecom nekad nav bijis Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Lattelecom līdz pat šodienai uzrauga Ekonomikas ministrija un tās ministrs!
Izrādās tomēr, ka bija jāgaida kāds sevišķis brīdis, kas pienāca pēc 13 gadiem! Ja iepriekšējā Prokuratūras vadība nesaskatīja noziegumus tajā, ka Lattelecom kļuva par uzvarētāju Ministru Kabineta apstiprinātajā konkursā, tad, diemžēl, sāk izskatīties, ka patreizējā Prokuratūras vadība ir ieklausījusies Bordāna/Juraša “draudzīgajā uzstādījumā” – “cīņa ar oligarhiem” ir jāturpina!
Es nevaru komentēt nesenos notikumus, kas ir saistīti tieši ar Lattelecom vadības maiņu un par izvirzītajām apsūdzībām Lattelecom vadībai. Varu komentēt tikai to, par ko esmu bijis atbildīgs kā Satiksmes ministrs 2008. gadā. Lai gan ir jāsaka, ka ir maz tādu cilvēku, kuri visās niansēs spēj labi atcerēties 13 gadus senus notikumus.
Satiksmes ministrijā strādājošie darbinieki vienmēr rūpīgi un atbildīgi darīja savu darbu, atbilstoši Ministru kabineta iepriekš pieņemtiem lēmumiem! Atgādinu, ka konkursā Lattelecom par uzvarētāju ar lēmumu apstiprināja Ministru kabinets.
Ņemot vērā, ka politikā neesmu jau kopš 2011. gada, no masu mediju saņemtās informācijas esmu informēts, ka Lattelecom ir veiksmīgs uzņēmums, kurš strādā ar lielu apgrozījumu un peļņu. Esmu dzirdējis, ka tieši pateicoties Lattelecom TV ieviešanai, par kuru lēma valdība 2008.gadā, Lattelecom uzņēmums ir veiksmīgi attīstījies un nodrošinājis peļņu saviem akcionāriem, tātad arī Latvijas valstij!
Laikā, kad daudzi Saeimas deputāti ir apsūdzēti dažādos noziegumos:
Saeimas Juridisko komisiju vada apsūdzētais Juris Jurašs,
Budžeta komisiju vada notiesātais Mārtiņš Bondars,
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju vada apsūdzētais Artuss Kaimiņš,
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs ir apsūdzētais Atis Zakatistovs,
Un laikā, kad Tieslietu ministrs ir Juraša partijas biedrs Jānis Bordāns, es nevaru stāvēt malā.
Negribu pieļaut, ka uz mana rēķina politiskos punktus vēlas gūt tādi politiķi, kuri redzēdami, ka viņu iekļūšana nākamajā Saeimā ir apšaubāma, izmanto cīņu pret mani, Aināru Šleseru, bez manis. Negribu pieļaut, lai cenšoties izmantot mani kā boksa maisu, viņi tādā veidā iekļūs Saeimā un turpinās darīt visu, lai tiesiskuma vietā Latvijā valdītu “TROIKA”, kuras galvenais princips nāk no PSRS VDK ideoloģijas – BEZ TIESAS UN IZMEKLĒŠANAS!
Man kā Latvijas pilsonim un patriotam ir patiešām grūti noskatīties uz to, kas notiek mūsu Latvijā.
Es tagad ļoti nopietni domāju – vai tiešām MAN JĀATGRIEŽAS LATVIJAS POLITIKĀ, lai aicinātu uz sadarbību visus tos LATVIJAS CILVĒKUS:
Kuri ir Latvijas Patrioti!
Kuri vēlas, lai Latvija paliek neatkarīga un demokrātiska republika!
Kuri negrib būt par kalpiem savā zemē!
Kuri tic kristīgām un ģimenes vērtībām!!
Kuri nevēlas, lai valsti pārvalda caurkritušie izbijušie drošībnieki!
Kuri grib, lai Latvija būtu bagāta un attīstīta valsts!
Kuri grib, lai mūsu bērni un mazbērni neaizbrauc prom no Latvijas, un tie, kuri ir aizbraukuši, lai atgrieztos ar jaunām zināšanām un prasmēm, kas palīdzētu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei!
Kuri grib, lai viņu bērni runā daudzās svešvalodās!
Kuri grib, lai uz Latviju mācīties brauktu ārvalstu studenti, tādā veidā veicinot izglītības eksportu!
Kuri grib, lai uz Latviju ārstēties brauc ārzemju pacienti, tādā veidā veicinot medicīnas eksportu!
Kuri grib, lai uz Latviju brauc dzīvot bagāti ārzemju cilvēki, kuri veicinās labklājību mūsu valstī!
Kuri tic, ka Latvijas ostas un tranzītnozare var atdzimt un veiksmīgi attīstīties!
Kuri grib, lai rūpniecība attīstītos visā Latvijā!
Kuri grib, lai pateicoties IT nozarei Latvija kļūtu par jauno Eiropas Silīcijas ieleju, kā to vēlas realizēt Latvijas zinātnieki un uzņēmēji!
Kuri grib, lai aviācijas nozare kļūtu atkal par Latvijas veiksmes stāstu; lai Rīgas lidosta kļūtu par lielāko pasažieru un kravu Tranzīta lidostu visā Ziemeļeiropā!
Kuri grib, lai Latvijā strādājošās bankas bez pamata neaizver iedzīvotāju un uzņēmumu kontus!
Kuri grib, lai Latvijas valdība izveido spēcīgu NACIONĀLO ATTĪSTĪBAS BANKU, kura palīdzētu attīstīt nacionālo biznesu!
Kuri grib, lai Latvija, būdama ES un NATO dalībvalsts, izveido labas un pragmatiskas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, līdzīgi kā to dara Somija!
Kuri grib, lai visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no dzimtās valodas būtu kā vienota Latvijas Tauta!
Kuri tic, ka tikai visiem kopā strādājot mēs spēsim sasniegt labklājību Latvijā!
DIEVS SVĒTĪ LATVIJU!
* Red.piez.: rakstā saglabāta oriģinālrakstība – to visu izlabot mēs nespējām.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
