Arī Kaimiņa partijai izdevies savākt minimāli nepieciešamo biedru skaitu
PIETIEK01.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā no pagājušā gada maija vidus līdz šā gada februāra beigām pašreizējā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vadītajai partijai KPV LV ir izdevies sameklēt 75 jaunus biedrus un par pieciem biedriem pārsniegt minimālo – 500 biedru robežu, kas bija jāsasniedz, lai varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās. Turpinot Latvijas interesantāko partiju biedru sarakstu publicēšanu, šodien Pietiek publicē gan jauno, gan pagājušā gada pavasarī iesniegto KPV LV biedru sarakstu.
KPV LV biedru skaits pēdējos divos gados ir te audzis, te sarucis. Partija tika dibināta 2016. gada 3.maijā Rīgā, un tad kongresā par tās dibināšanu balsoja 385 cilvēki.
Ja ticēt Kaimiņam, pēc dibināšanas partijā it kā bija vērojams straujš biedru pieplūdums. Kaimiņš „pastāstīja, ka politiskā spēka biedru skaits nemitīgi pieaugot un pagājušās nedēļas beigās partijai bijuši jau vairāk nekā 700 biedri”, – tā 2016. gada 6. jūlijā vēstīja ziņu aģentūra BNS.
Taču, kad pagājušā gada 12. maijā KPV LV ar krietnu kavēšanos iesniedza oficiālo pārskatu par saviem biedriem, izrādījās, ka partijā ir tikai 430 biedru. Salīdzinot šo oficiālo dokumentu ar datiem, kurus Kaimiņš sniedza nepilnu gadu iepriekš, sanāca, ka šajā laikā viņa vadītās partijas biedru skaits ir samazinājies par vismaz 270 biedriem.
Savukārt tagad Kaimiņam ir izdevies sameklēt 75 jaunus biedrus, lai varētu startēt Saeimas vēlēšanās. Kādi tieši ļaudis ir nākuši klāt un partiju pametuši, - to iespējams konstatēt, salīdzinot Pietiek šodien publicētos partijas biedru sarakstus pērn un šogad.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
