Arī Kampara uzņēmums saņēmis „dāvanu” – bezprocentu kredītu krīzes kulminācijā

Iesaki rakstu:

Faktu, ka Kamparam piederošā SIA Ronis 2009. gadā kā bezprocentu aizdevumu no nezināmas personas uz trim gadiem saņēmusi 22 tūkstošus eiro, apliecina uzņēmuma gada pārskats, kurā šī summa minēta kā „bezprocentu aizņēmums sabiedrības apgrozāmo līdzekļu palielināšanai”, kura atmaksas termiņš ir 2012. gada novembris.

Pats Kampars svētdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo aizdevumu. „Esmu visu paskaidrojis savā blogā un ieinteresētajiem žurnālistiem,” skanēja ministra atbilde.

Arī pēc atkārtotiem jautājumiem Kampars tikai paziņoja, ka "man nav ko slēpt!!!", taču  nevēlējās pat pieminēt viņa uzņēmuma saņemto bezprocentu kredītu, tā vietā runājot par publiski joprojām neatklāto personu, ar kuru noslēdzis līgumu par zaudējumos un parādos grimstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanu, un norādot, ka pats ar Roņa "operatīvo pārvaldību" nenodarbojoties jau kopš 2002. gada.

Kampara blogā gan jaunatklātie fakti par 22 tūkstošu eiro bezprocentu aizdevumu viņa uzņēmumam uz trim gadiem vispār nav pieminēti, tāpat tajā arī nav sniegts skaidrojums par to, kā ministram pērn izdevies parādos nomaksāt par vismaz 20 tūkstošiem latu vairāk, nekā viņš oficiāli nopelnījis.

Tikmēr ne tikai korupcijas pētnieki, bet arī pazīstami uzņēmēji šādu nezināma aizdevēja labvēlību pret ekonomikas ministra uzņēmumu (Ronis aizdevumu, pēc visa spriežot, saņēmis 2009. gada rudenī, savukārt Kampars ekonomikas ministra postenī ir kopš 2009. gada marta) dēvē par vismaz dīvainu un aizdomīgu.

„Tur jāskatās, cik tas uzņēmums liels. Lielam uzņēmumam jau tā nav liela summa, bet tas, ka bezprocentu aizdevums, - tas ir ļoti dīvaini. Tam noteikti ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību,” saka korupcijas pētnieks Valts Kalniņš, piebilstot: „Ir jau daudz smalku veidu, kā kaut ko uzdāvināt amatpersonai vai politiķim un iegūt viņa labvēlību.”

Savukārt uzņēmējiem Pietiek uzdeva kopēju jautājumu – par ko, pēc viņu domām, liecina fakts, ka augstai valsts amatpersonai piederošs uzņēmums 2009.gadā saņēmis bezprocentu aizdevumu uz trīs gadiem 22 tūkstošu eiro apmērā.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio īpašnieks Edgars Šīns norādīja, ka „šāds darījums īsti ne par ko neliecina”, taču piemin šādu darījumu veicēju nevēlēšanos „ieslīgt nodokļu maksājumos”: „Tādus bieži izmanto biznesā savstarpējo attiecību kārtošanai. Uzņēmēji bieži mēģina neieslīgt nodokļu maksājumos un aizdevums ir viens veids, kā pārvirzīt naudu no viena uzņēmuma uz otru, kad neiestājas nodokļu sekas.”

„Tas gan ir ļoti aizdomīgi,” – tā darījumu vērtēja uzņēmuma New Rosme valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers. „Pat jebkuram auditoram tas radītu aizdomas. Ja aizdod naudu bez procentiem, tad ir jautājums, ko tad par to grib pretī. Nauda maksā naudu. Neko par velti nedod. Tātad, ja netiek prasīti procenti, tad ir kaut kāda cita interese.”

Kā „kaut ko dīvainu” šo darījumu raksturoja Lāču maizes ceptuves saimnieks Normunds Skauģis: „Bezprocentu aizdevumu jau banka nevar iedot, to var tikai kāda privātpersona. Nu, par tiem interešu konfliktiem, priekš tam mums ir KNAB. Lāču maize noteikti nevarētu dabūt bezprocentu aizdevumu. Kas man tā vienkārši naudu dos?! 2009.gadā jau vispār kredītus neņēma, jo tad bija jādomā, kā izdzīvot, bet kredītus ņem attīstībai...”

Savukārt Amatciema projekta īstenotājs Aivars Zvirbulis (plašāk pazīstams kā Čiris) bija vēl kategoriskāks: „Jautājums naivs un bērnišķīgs. Skaidrs, ka tas ir koruptīvs darījums. Tur nav jautājumu. Bet problēma ir citā apstāklī. Labāk būtu paņēmis divus miljonus bez procentiem, jo ar tik mazu summu nevar neko lielu iesākt. Tas tikai liecina, ka viņš ir absolūti bez vēriena. Un nožēlojami, ka mums ir ekonomikas ministrs, kuram nav vēriena. Tā ir visas valsts problēma. Bezcerīgs gadījums. Labāk lai ir liels zaglis ar vērienu, nevis mazs, dumjš blēdis.”

Seko mums