Iesaki rakstu: 
Attīstībai/Par ar Saskaņas un KPV LV atbalstu šodien panāca, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pret mani ierosina lietu par konservatīva viedokļa retvītošanu Twitterī. Arī mums tātad ir "pareizie" un "nepareizie" viedokļi.
Mana argumentācija komisijas sēdē:
Pirmkārt. Tie, kas aktīvi izmanto sociālos tīklus, zina, ka retvītošana vai dalīšanās ar ierakstiem automātiski nenozīmē 100% piekrišanu tiem. Atšķirībā no daudziem politiķiem, kas sociālos tīklus izmanto formālu, deklaratīvu frāžu publicēšanai, man tie ir biežāk izmantotais divpusējās komunikācijas kanāls ar saviem vēlētājiem un Latvijas iedzīvotājiem. Es rakstu, diskutēju un dalos ar citu ierakstiem ļoti daudz. Twitter tīklā katru dienu retvītoju desmitiem ierakstu, kas, manuprāt, varētu interesēt cilvēkus, kas seko manam profilam.
Otrkārt, par ierakstu, ko retvītoju un par kuru ir šis iesniegums. Minēto emblēmu (skat. Attēlu) pirmais publicēja Polijas lielākais konservatīvais laikraksts “Gazeta Polska”, un tā tiek plaši izmantota aptuveni 100 Polijas pašvaldībās, kas sevi pasludinājušas kā zonas, kas brīvas no LGBT ideoloģijas. Tas nenozīmē biedējošās fantāzijas, ko savā iesniegumā izklāstījusi Attīstībai/Par, bet gan to, ka šajās pašvaldībās netiek saskaņoti tā sauktie praida gājieni, pašvaldības nedotē biedrības, kas izplata LGBT propagandu, šī propaganda netiek ielaista skolās un līdzīgus pasākumus.
Pirms nedēļas kāds Twitter lietotājs publicēja minētās emblēmas tulkojumu latviešu valodā. Atbildē viņam es norādīju, ka, ņemot vērā kontekstu Polijā, precīzāks tās tulkojums būtu “no LGBT ideoloģijas brīva zona”. Pretējā gadījumā tā var tikt pārprasta. Jo runa ir par LGBT ideoloģiju, ne cilvēkiem, kas sevi asociē ar šo burtu virknējumu. Par šīm manām norādēm katrs var pārliecināties, aizejot uz diskusijas sadaļu pie minētā ieraksta.
Bet Attīstībai/Par neinteresēja patiesības noskaidrošana; tās mērķis acīmredzot ir konservatīvi domājošo iebiedēšana un apklusināšana, kā to praktizē daudzas līdzīgas kreisi liberālās organizācijas Rietumeiropā un ASV. Tur cilvēki, kas nepakļaujas kreisi liberālajām dogmām, publiskajā telpā tiek izsmieti, izmesti no darba vietām, tiek draudēts viņu ģimenēm, tiek publiskotas viņu māju adreses, lai kreisie radikāļi varētu tās izdemolēt. Ja ir grupa, kas monopolizē to, ko drīkst teikt un ko ne, vairs nav runa pat par vārda brīvību, bet gan ceļu uz totalitārismu.
Demokrātiskā valstī tas tā nedrīkst notikt. Manuprāt, ir nožēlojami, ka Attīstībai/Par ar safabricētu apsūdzību palīdzību cenšas ideoloģiskas nesaskaņas no publiskās diskusijas pārcelt uz Saeimas Ētikas komisiju.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.