Ārkārtas situācija kā sabiedrības spogulis: apkaunojuma sitiens trāpa sabiedrības daļai, kas nevar sevi aizstāvēt

Elza Rozenberga
12.10.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Ir vērts pieminēt, ka visā pasaulē ir sabiedrības daļa, kas nevar vakcinēties medicīnisku iemeslu dēl, tāpēc ārpus Latvijas Covid sertifikātā ir trešā iespēja - negatīvs tests. Iespējams, ka tikai Latvijā vienīgā veids, kā iegūt apstiprinājumu nespējai vakcinēties, ir ārstu konsīlijs vai anafilaktiskais šoks no Covid vakcīnas. Šoreiz nav runa par pamatotiem ierobežojumiem, bet par apkaunojošu attieksmi.

Kāpēc pazemot cilvēkus ar invaliditāti?

Ir nolemts, ka ārkārtas stāvokļa laikā cilvēki ar invaliditāti nesaņems transporta maksas atvieglojumus. Tos nesaņems visi pieaugušie, kuri izmanto transporta pakalpojumus, kurus dotē valsts vai pašvaldības. Nav runa par vīrusa ierobežošanu, jo, samaksājot par braucienu, cilvēki ar invaliditāti joprojām var veikt pašas nepieciešamākos braucienus ar sabiedrisko transportu, kas atsvērtu nesamērīgās neērtības.

Katram, kas ir redzējis lielāko daļu Latvijas dzelzceļa staciju, ir skaidrs, ka tajās nav augsto peronu un cilvēki ratiņkrēslos vilcienos vispār nevar iekļūt bez citu palīdzības. Lai saņemtu palīdzību no Latvijas dzelzceļa, tā jāpiesaka 72 stundas iepriekš. Vai idejas autori tiešām izjūt gandarījumu, ka ir “ieriebuši” cilvēkiem ar invaliditāti? Vai sabiedrībai tas ir pieņemami? Šogad Ziedot.lv un Radio 5 veidos labdarības akciju “Dod pieci!” kurā aktualizēs vides pieejamību. Varbūt arī tā turpmāk būs paredzēta tikai cilvēkiem, kas ir vakcinēti un izslimojuši?

Goda uz negoda ģimenes

Valsts ir izveidojusi “Goda ģimenes” (agrāk 3+) apliecības, ko var iegūt daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kas aprūpē bērnus ar invaliditāti, lai sniegtu vairāk morālu nekā materiālu gandarījumu dažādu atlaižu veidā. Apliecības paredz atlaides arī sabiedriskajā transportā. Diemžēl no 18.oktobra daļa šo ģimeņu acīmredzot kļūst par negoda ģimenēm, jo atvieglojumus nevarēs izmantot pieaugušie, kas nav vakcinēti. Bērnus Latvijai viņiem ir atļauts audzināt, taču atlaides sabiedriskajā transportā nebūs. Īpaši ciniski, ja, piemēram, bērniem un mammai atvieglojumi paliek, bet tētim, kas nevar vakcinēties, ne. Sanāks tāda goda-negoda ģimene. Samaksājot pilnu maksu, viņi joprojām var braukt, cik vēlas, tāpēc jautājums nav par drošību vai vīrusa ierobežošanu. Mērķis ir demonstrēt valsts un sabiedrības attieksmi.  

Trūcīgo pensionāru dalīšana

Ir izteikts ierosinājums veicināt senioru vakcinēšanos ar 20eur piecu mēnešu laikā kā elektrības cenu pieauguma kompensāciju. Medijos tiek izplatīta ziņa, ka tādējādi tiks sniegts arī atbalsts maznodrošinātām grupām. Taču atbalsts pēc būtības tas būtu tikai tad, ja visiem pensionāriem kompensētu 20Eur, bet vakcinētajiem, piemēram, 25Eur.

Šī brīža galvenais mērķis ir parādīt tiem, kas nav vakcinējušies, kur ir viņu īstā vieta valstī. Protams, ka tas sāpīgi skars tikai pašus trūcīgākos. 20Eur ietaupījums mēnesī varētu likties kārdinošs tikai kādam politiķim, kas tā dēļ gatavs krāpties ar stāvvietu kartēm, nevis pārtikušam cilvēkam, kādu diemžēl starp pensionāriem nav daudz. 

Studentu eksports

Gribētos pieminēt arī studentus, kuri, ja nav turīgu radu vai iespēja ņemt kredītus, studiju gadus dzīvo ar ierobežotiem ienākumiem. No 11.oktobra lielākajā daļā augstskolu nevarēs klātienē studēt ar negatīviem testiem. Vairākiem tas nozīmē studiju pārtraukšanu vai beigšanu.

Tikko ir stājušies spēkā jaunie tirdzniecības ierobežojumi. Sociālajos tīklos neskaitāmi veikali paziņo par to, ka nedalīs pircējus, vai informē, kādus risinājumus ir atraduši, lai apkalpotu visus. Vai līdzīgus publiskus paziņojumus varēja vērot kaut vai no vienas augstskolas? Diemžēl izrādās, ka cilvēks veikalu pasaulē ir lielāka vērtība nekā Latvijas augstākajā izglītībā. Vesela paaudze jauniešu dzīvē gūst mācību par to, kas var notikt, ja izvēlies studēt Latvijā.

Par laimi, šī ir viscerīgākā sabiedrības daļa. Daudzi var doties uz kaimiņvalstu, Ziemeļvalstu, Eiropas vai pasaules universitātēm, kur pieņem negatīvus testus vai tos vispār neprasa. Pieredze rāda, ka studijas citās valstīs paver arī nesalīdzināmi labākas karjeras iespējas. Iespējams, nākotnē Latvija viņus kā augsti kvalificētu darbaspēku centīsies pievilināt ar īpašām programmām, jo Latvijā darbaspēka jau tagad trūkst.

Drūmā realitāte

Ir paredzams, ka cilvēki, kurus skar apšaubāmie ierobežojumi, sevi neaizstāvēs. Tā ir sabiedrības daļa, kas palikusi ēnā jau 30 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Nav iespējams ilgstoši cīnīties ar trūkumu, veselības aprūpes nepieejamību, neiekļaujošu izglītību un vēl aizstāvēt sevi pret politiķu attieksmi. Citādāk mēs jau sen dzīvotu labākā sabiedrībā.

Kur šiem cilvēkiem vērsties pēc atbalsta? Vai pie Latvijas valsts prezidenta, kas publiski ir pateicis, ka kovids tagad viņus “ņems priekšā”? Pie Ministru prezidenta, kas uz jautājumu, kā nopirkt ziemas drēbes (arī bērniem), atbild: “Ejiet vakcinēties!”

Tiesībsargs ir atzinis, ka nesaskata cilvēktiesību pārkāpumu tajā, kas notiek augstākajā izglītībā. Augstskolas un redzamas sabiedriskas organizācijas saņem valsts finansējumu un nevērsīsies pret savu naudas devēju, pat ja tiks īstenotas acīmredzami amorālas idejas.

Daļa inteliģences atklāti apsaukā pusi valsts par muļķiem, ļaundariem, neizglītotiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nesaprotot, ka kļuvuši akli savā pārākuma sajūtā. Lūdzu, vakcinējieties, kas to varat, bet saglabājiet cilvēcību pret tiem, kas to nevar.

Zīmīgi, ka apkaunojuma sitiens trāpa sabiedrības daļai, kas nevar sevi aizstāvēt. Taču, pretēji gaidītajam, tas pazemina ideju autorus, lēmumu pieņēmējus un sabiedrību, kura to pieļauj.

Seko mums