Ārlietu ministrija izvairīgi atzīst – vietu vienā VIP ložā ar Magoni Rinkēvičs saņēmis kā dāvanu, ministrija par to nav maksājusi
PIETIEK08.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība), paša pārstāvētas valdības noteikto ierobežojumu laikā apmeklējot Pasaules hokeja čempionāta spēli un sēžot vienā ložā kopā ar kukuļņemšanā apsūdzēto bijušo Latvijas dzelzceļa prezidentu Uģi Magoni, vietu VIP ložā, visticamākais, saņēmis kā dāvanu, - vismaz ministrija par to nav maksājusi. Tas izriet no Ārlietu ministrijas izvairīgajām atbildēm uz informācijas pieprasījumu, ko šodien publicējam pilnā apmērā.
Informācijas pieprasījums
Šā gada 22. maijā pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sociālajā tīklā Twitter ir publicējis šādu informāciju:
„Vakar piedalījos Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē kopā ar Kanādas vēstnieku un militārā kontingenta komandieri, protokolāri pārstāvot valsti un pēc Ministru prezidenta biroja lūguma.”
Kā Latvijas Žurnālistu savienības biedrs gatavojot mediju publikāciju, lai informētu sabiedrību par augstas valsts amatpersonas rīcību, graujot valsts varas reputāciju, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes uz šādiem jautājumiem.
1) kura tieši Ministru prezidenta biroja amatpersona, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu, kādā tieši formā lūdza ārlietu ministram „piedalīties Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē”?
2) kādi tieši normatīvie akti un to normas nosaka nepieciešamību ārlietu ministram piedalīties konkrētas sporta spēles pasaules čempionāta atklāšanā un konkrētu komandu spēlē?
3) kādu vēl sporta spēļu čempionātu atklāšanā un konkrētu komandu spēlēs pēdējos trīs gados ir piedalījies ārlietu ministrs?
4) kā tieši ārlietu ministrs „piedalījās Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē” – vai viņš teica kādas uzrunas, veica kādas darbības, sagaidīja kādas personas vai tikās ar tām? Ja jā, miniet visas attiecīgās darbības un personas.
5) kā tieši ārlietu ministrs iekļuva Arēnā Rīga, lai veiktu attiecīgās darbības? Kādas Ārlietu ministrijas amatpersonas bija veikušas attiecīgas pārrunas, ar ko šīs pārrunas bija veiktas, kādas vienošanās panāktas?
6) kas ir juridiskā vai fiziskā persona, kas no Arēna Rīga nomā ložu, kurā ārlietu ministrs „piedalījās Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē”? Kāda bija vienošanās, saskaņā ar kuru ārlietu ministrs varēja „piedalīties Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē” tieši šajā ložā?
7) vai par vietu, kuru, lai „piedalītos Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē”, šajā ložā ieņēma ārlietu ministrs, tika veikta samaksa? Ja jā, kāda bija šī samaksa, kam tā tika veikta? Ja nē, kas panāca vienošanos, ka ārlietu ministram šī vieta tiek piešķirta bez maksas, un kāda bija šīs vienošanās būtība?
Atbildes uz informācijas pieprasījumu
Ārlietu ministrijā 2021.gada 24.maijā saņemts Jūsu iesniegums, kurā lūdzat sniegt informāciju par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalību Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē 2021.gada 21.maijā.
Atbildot uz Jūsu pieprasījumu, informējam, ka 2021.gada 18.maijā Ministru prezidenta biroja vadītājs J.Patmalnieks sazinājās ar ārlietu ministra biroja vadītāju A.Karpoviču, lūdzot nodrošināt ārlietu ministra kā Latvijas valsts oficiālā pārstāvja klātbūtni Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē. Tas ir īpaši būtiski, jo Latvijas valdība Baltkrievijā notiekošo represiju dēļ iestājās pret hokeja čempionāta norisi Minskā. Latvijas valdības pārstāvja dalība, atklājot pasākumu, apliecināja Latvijas konsekvento nostāju šajā jautājumā.
Lūgums nodrošināt Latvijas valdības pārstāvja ārlietu ministra personā dalību šajā starptautiskajā sporta pasākumā tika pamatots ar to, ka pirmā čempionāta spēle notiks starp Latviju un Kanādu, kas ir ciešs Latvijas sabiedrotais. Tieši Kanāda kā ietvarnācija vada NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā. Lai apliecinātu Latvijas valsts cieņu un pateicību Kanādai par ievērojamu ieguldījumu Latvijas un Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, organizatori pieņēmuši lēmumu uz čempionāta atklāšanu un Latvijas – Kanādas spēli uzaicināt Kanādas vēstnieku Latvijā Kevinu Reksu (Kevin Rex) un Kanādas bruņoto spēku pārstāvniecības Latvijā komandieri pulkvedi Ēriku Laforē (Éric Laforest). Ārlietu ministra dalība dažādos pasākumos, kuros piedalās Latvijā akreditētā ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji, ir ieraksta prakse, kas atbilst vispārpieņemtajām protokolārās kārtības normām.
Tāpat, atbildot uz Jūsu pieprasījumu, informējam, ka Ārlietu ministrija neveic uzskaiti par ārlietu ministra dalību sporta pasākumu atklāšanā.
Papildus informējam, ka ārlietu ministra klātbūtne paredzēja dalību spēlē skatītāja kapacitātē viesu ložā kopā ar Kanādas pārstāvjiem un Latvijas Hokeja federācijas (LHF) amatpersonām un to uzaicinātajiem viesiem. Ierodoties Arēnā Rīgā, ārlietu ministrs sasveicinājies ar ārvalstu hokeja federāciju pārstāvjiem.
Saistībā ar Jūsu iesniegumā minēto jautājumu par ārlietu ministra iekļūšanu Arēnā Rīgā norādām, ka informācija par ministra plānoto klātbūtni spēlē tika nodota LHF pārstāvjiem, kuri nodrošināja ministra sagaidīšanu un pavadīšanu līdz organizatoru atvēlētai vietai viesu ložā blakus Kanādas pārstāvjiem. Saistībā ar Jūsu jautājumu par ložu nomu aicinām Jūs vērsties pie organizatoriem. Tāpat informējam, ka par ministra vietas izvēli viesu ložā atbildēja organizatori.
Informējam, ka Ārlietu ministrija par ministra vietu ložā samaksu nav veikusi.
Valsts sekretārs Andris Pelšs
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
