Iesaki rakstu: 
Morālā panika ir masu mediju radīta pārspīlēta sociālā reakcija uz iespējamu, bet faktos neapstiprinātu apdraudējumu sabiedrības vērtībām. Masu mediji izmanto savu varu, lai radītu uztraukumu par kādu jēdzienu, kas dramatiski pārspīlē tā patieso un pierādāmo ietekmi uz sabiedrību. Lai izveidotu morālo spriedzi, masu mediji izmanto retoriku, kur sabiedrība tiek dalīta “mūsējos” apdraudējuma upuros un “tajos tur” morālajos neliešos.
Tā ir samērā vienkārša shēma, kas raksturīga dažāda kaluma propagandistiem un morāles jēdzienu mahinatoriem.
Ar nožēlu jāsaka, ka šobrīd Latvijas sabiedriskajos medijos ir parādījušies morālās panikas cēlāji par preses brīvības apdraudējumu Latvijā. Publiski izskan paziņojumi no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu (NEPL) padomes un Latvijas Žurnālistu asociācijas, kuros tiek izteiktas bažas par politiķu spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem un apgalvojums, ka ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai.
Iemesls šādam uztraukumam ir prozaisks – Valsts kontrole ir sagatavojusi revīzijas ziņojumu, kurā atklāts, ka neefektīvi iztērēti 1,8 miljoni eiro no valsts pasūtījuma sabiedriskajiem medijiem. Politiķi pieprasa skaidrojumu, bet tā vietā, lai uzņemtos atbildību par Valsts kontroles atklātajiem faktiem, atbildīgās personas no NEPL padomes ceļ morālo paniku par uzbrukumu mediju neatkarībai.
Morālās panikas cēlāju bauslis - nerunā par faktiem, runā par principiem.
Princips, ka mediju neatkarība ir demokrātijas pamats, ir neapstrīdams. Jautājums vien par to, kā tas tiek apdraudēts Latvijā?
Pavisam nesenā pagātnē atceramies Pētera Grestes un viņa kolēģu tiesas prāvu, kur mediju neatkarība tika apdraudēta ar 7 līdz 10 gadu cietumsodiem Ēģiptē. Lūk, demokrātijai svarīgs princips tiek apdraudēts ar īstu ciešanu radīšanu gan žurnālistiem, gan viņu ģimenēm.
Pavisam nesenā pagātnē atceramies Charlie Hebdo slaktiņu, kur tika nogalināti 8 žurnālisti, 2 policisti un vēl 2 pilnīgi nevainīgi cilvēki. Lūk, faktos balstīts preses brīvības apdraudējums.
Kādus faktus izmanto Latvijas Žurnālistu asociācija, lai pierādītu apdraudējumu mediju neatkarībai Latvijā?
Citēju 14. jūnija paziņojumu: “Arī nākamās nedēļas komisijas sēdē paredzēta kārtējā diskusija par sabiedrisko mediju saturu. Šāda rīcība var vājināt sabiedrisko mediju neatkarību, veicinot pašcenzūru un politiķu ietekmi uz satura veidotājiem."
Latvijas morālās panikas cēlāju vienīgais pamatojums par uzbrukumu mediju neatkarībai ir apgalvojums, ka diskusijas var “veicināt pašcenzūru”.
Tiešām?! Apdraudējums ir iespējama pašcenzūra?! Zvaniet zvanus! Sensācija! Latvijā ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai! Mūsu demokrātijas pamatvērtības ir apdraudētas!
Es ceru, ka Latvijas žurnālistu kolēģi valstīs, kur ir īsts apdraudējums mediju neatkarībai, dabūs gardi pasmieties.
Bet Latvijas Žurnālistu asociācija pieprasa vēl citas privilēģijas. Paziņojumā tiek teikts arī sekojošais par nodokļu maksātāju naudas izmantojuma kontroli: “Kaut arī Latvijas Saeimas komisijām un darba grupām ir tiesības aicināt uz savām sēdēm ministriju, iestāžu un institūciju pārstāvjus, vēršam uzmanību, ka sabiedriskie mediji nav jebkurš valsts uzņēmums, sabiedriskajiem medijiem ir īpašs statuss un unikālas funkcijas, kā arī piemērojama īpaša attieksme un aizsardzība, lai nodrošinātu to neatkarību."
Kāds “īpašs statuss” ir sabiedriskajiem medijiem, ka Valsts kontroles ziņojums nav apspriežams?
Morālās panikas cēlāji ceļ trauksmi, lai paturētu privilēģijas bezatbildīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu.
Būtu labāk, ja NEPL padome nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma 22 000 000 eiro apmērā lietderīga un efektīva izlietojuma kontroli.
Jau miljono reizi es Jums saku, beidziet pārspīlēt un muldēt!
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
