Iesaki rakstu: 
Iespējams, ka es nebūtu apsēdies uzrakstīt šo rakstu, ja ne pēdējo nedēļu notikumi, kuri saviļņoja visu Latvijas sabiedrību. Esmu jau uzrakstījis iepriekšējās piecas “Ārprāta anatomijas”, un rakstīt sesto nebūt nebiju plānojis. Bet... dzīve kā parasti neņem vērā manus plānus un neņēma vērā arī šoreiz. Bet man ir, ko teikt...
Latvijas masu informācijas telpā pēkšņi uzmirdzēja jauna “zvaigzne” - Aizkraukles rajona tiesas tiesnese Iveta Silicka. Pieteica sevi spoži un pārliecinoši – šis sievišķis atļāvās to, ko mūsdienās atļaujas vien retais – sēsties pie automašīnas stūres un doties satiksmē ap 3(!) promiļu stiprā alkohola reibumā. Lai tādas promiles sasniegtu, ir jāizdzer apmēram puslitrs degvīna vai tam pielīdzināma cita alkoholiska dzēriena.
Saskaņā ar LR likumdošanu par šādu rupju pārkāpumu paredzēts sods – naudas sods, autovadīšanas tiesību atņemšana uz vairākiem gadiem un administratīvais arests. Bet... te ir Latvija. Izrādās, mūsu likumdevēji tālredzīgi iestrādājuši “likumā” izņēmumus sevišķai dzērājšoferu kategorijai – šinī gadījumā – tiesnešiem. To sauc par “tiesnešu imunitāti”.
Tā nu I.Silickai sods gāja secen, arī sabiedrības sašutums un reakcija viņai bija kā “pīlei ūdens”, un jau pēc divām nedēļām viņa, pēc publiskajā telpā uz liecinieku teiktā balstītās izskanējušās informācijas, lietoja alkoholu atkal un brauca pie stūres atkal, šoreiz izraisot avāriju. Šķiet, šoreiz izdevās atpirkties, par ko nav jābrīnās – Latvijas tiesnešiem naudas daudz. Ja viņu godaprāts būtu proporcionāls materiālajai situētībai, Latvija būtu pavisam citādāka...
Bet kādēļ gan es par viņu rakstu? Šie notikumi jau tāpat, pateicoties raidījuma “Bez tabu” žurnālistiem, ir zināmi turpat visai Latvijai. Iemesli ir vairāki. Galvenais iemesls - esmu sastapies ar šo sievieti – žūpu jau agrāk. Tiesas zālē.
Plašākai publikai tagad ir kļuvusi redzama “aisberga redzamā daļa”. Bet neredzamā ir daudz lielāka un bīstamāka. Un proti – neadekvātiem cilvēkiem ir dota vara lemt pār cilvēku likteņiem un pārstāvēt Latvijas valsti. Jūs taču esiet dzirdējuši, kā tiesneši pasludina savus spriedumus un lēmumus “Latvijas Republikas vārdā”!? Bet, ja šādu spriedumu pasludina alkoholiķis, tas norāda uz nopietnām problēmām visā valstī.
Kādēļ es saku - “alkoholiķis”. Tādēļ, ka tas ir tāpat skaidrs – neviens “iesācējs” līdz šādām promilēm nenokļūs, bet, ja nokļūs, tad gulēs kā beigts. Tāpat ir acīmredzams, ka I.Silickai ir zudušas spējas adekvāti novērtēt savu stāvokli. Es pazīstu daudzus cilvēkus, kuri lieto alkoholu un dažreiz pat visai ievērojamā daudzumā. Bet es nepazīstu NEVIENU, kurš mūsdienās uzdrīkstētos reibumā sēsties pie automašīnas stūres, kur nu vēl atkārtoti, ar pāris nedēļu intervālu. Neesmu mediķis vai narkologs, bet visi zina, ka par alkoholiķi nekļūst vienā dienā. Tātad I.Silickas nonākšana zaļā pūķa varā līdz ar tai neizbēgami sekojošo personības degradāciju ir sākusies jau krietni agrāk. Un es to redzēju agrāk, tikai nesapratu, kas par lietu.
Viņas pieņemtie lēmumi un spriedumi bija tik neizskaidrojami un absurdi, ka pārsteidza pat daudz pieredzējušus cilvēkus, juristus ieskaitot. Kā var uz viena cilvēka (manas bijušās sievas) iesnieguma pamata aizmuguriski (un vienpersoniski) pieņemt lēmumu, kurš aizliedz cilvēkam (šoreiz tas biju es) tuvoties personīgajai mājai tuvāk par 500 metriem trīs (!) gadus? Un ne tikai mājai, arī fermai un lielajai saimniecībai, kura no mājas pat nav saskatāma? Kā varēja neņemt vērā manus iesniegumus un brīdinājumus par “nošķiršanas lēmuma” lielo bīstamību, atstājot četrus dēlus bez tēva klātbūtnes un audzināšanas, pilnīgi nododot viņus savas garīgi nelīdzsvarotās, nepārtraukti apkārtskrienošās mātes varā?
Kad mēģināju apelēt pie veselā saprāta un norādīju uz lietas acīmredzamo absurdumu, lielo kaitējumu ģimenei un lēmumu netaisnīgumu, I.Silicka vienkārši ņirdza sejā. Jau toreiz, pirms trijiem gadiem tiesas sēdes laikā es viņai atklāti un tieši teicu:
”Man personīgi un visai sabiedrībai kopumā būtu liels ieguvums, ja Jūs mājās vārītu vīram zupu, nevis šeit spriestu tiesu!”
Toreiz nezināju, cik šie vārdi izrādīsies pravietiski... Diemžēl – I.Silicka nepaklausīja. Varbūt, ja būtu paklausījusi, mani divi dēli vēl būtu dzīvi. Mana saimniecība nebūtu iztirgota un izputināta. Varbūt...
Kopā ar D.Saulīti I.Silicka realizēja trulu un primitīvu shēmu – izmantojot savu amatu, dabūja mani prom no mājām, lai manā piespiedu prombūtnē “darījuma” pasūtītāja (bijusī sieva) varētu netraucēti tirgot gan manus, gan kopīpašumus, bet iegūto naudiņu... nu, jūs jau saprotat... Kad mēģināju pieteikt tiesnesei noraidījumu, viņa, blakus kabinetā pati ar sevi apspriedusies, manu noraidījumu tiesas sastāvam noraidīja un turpināja “tiesāt”. Beigās pat bez mājokļa atstāja. Protams, manu divu dēlu nāve neietilpa tiesneses plānos. Vienkārši nodzertās smadzenes acīmredzot nespēja adekvāti novērtēt un prognozēt savu idiotisko lēmumu un spriedumu iespaidu uz manas ģimenes un manu bērnu dzīvi...
Tādēļ lasītājs sapratīs, ka par Ivetas Silickas kļūšanu par mediju melno zvaigzni es tikai priecājos. Un nebūt ne tādēļ, ka es būtu kļuvis ļauns vai vēlētu kādam ļaunu. Tieši otrādi – es vēlu visiem Latvijas iedzīvotājiem garīgu un materiālu labklājību, stabilitāti, ilgu mūžu un drošību. Bet vēlējums neīstenosies, kamēr tādas silickas apdzērušās varēs nesodīti braukāt pa ielām, apdraudot līdzcilvēkus, bet pēc tam lemt cilvēku likteņus un pārstāvēt Latvijas valsti tiesā...
Šeit vairs nav runa tikai par dzērājtiesnesi. Uz kārts ir ne tikai Latvijas tiesu un tiesnešu reputācija, bet pat Latvijas nākotne. Visa sabiedrība vēro, ar ko tas beigsies. Jo valstij, kur valda amatpersonu noziegumu visatļautība un viņu nesodāmība, nav nākotnes.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
