Artusa Kaimiņa Teikas mājas darījumi – īpaša stulbuma piemērs vai prasta „sapelnītās” melnās naudas atmazgāšanas afēra?
Pietiek lasītājs28.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iedomājieties – jūs esat apsūdzētais kriminālprocesā, kurā jums par valsts krāpšanu var piespriest iespaidīgu naudassodu; jums ir pilnīgi skaidrs, ka rudenī jūs zaudēsiet darbu, kurā varējāt par nekā nedarīšanu saņemt aptuveni 5000 eiro mēnesī, un būsiet spiests atkal mācīties strādāt, kas nozīmē, ka nekādu vērā ņemamu regulāru ienākumu jums nebūs; vēl pret jums ir cilvprasība par desmitiem tūkstošu eiro. Un šādos apstākļos jūs ne tikai oficiāli pieņemat dāvinājumā no savas mātes viņas māju Teikā, ko iepriekš neveiksmīgi mēģināts pārdot par 218 000 eiro, bet arī aizņematies bankā 150 tūkstošus eiro, lai sāktu mājas remontu…
Šķiet, ka šāda līmeņa stulbums pasaulē nav sastopams – paliekot bez pastāvīgiem ienākumiem, pieņemt dāvinājumā savas mātes māju, lai tiesu izpildītājiem būtu, uz ko vērst piedziņu, un tad vēl aizņemties no bankas iespaidīgu summu, labi saprotot, ka no oficiālajiem ienākumiem to atdot nebūs iespējams. Taču bijušā aktiera un bijušā deputāta Artusa Kaimiņa raudulīgā runa valsts apkrāpšanas prāvas noslēgumā, lūdzoties neuzlikt viņam naudas sodu, nebija bez pamata, - viņš ir rīkojies tieši tā, kā šeit aprakstīts.
Tātad – Artusa Kaimiņa mātei Lienei Kaimiņai līdz pat pagājušā gada jūnijam piederēja māja ar nelielu zemesgabalu Rīgā, Teikā, Ausmas ielā – oficiāli gan ne māja, bet „nepabeigtas celtniecības objekts saistīts ar zemes gabalu”. Kā rāda sludinājumi, šo māju vēl pagājušā gada vasarā tika mēģināts pārdot par 218 tūkstošiem eiro.
Kad tas neizdevās, Liene Kaimiņa, kurai īpašumu piecarpus gadus iepriekš bija uzdāvinājusi 1937. gadā dzimusī Baiba Kaimiņa, ņēma un 2022. gada 10. jūnijā uzdāvināja savam dēlam Artusam Kaimiņam.
Savukārt jau dienu iepriekš ir ticis noslēgts ieķīlājuma līgums, kam sekojusi 13. jūnija vienošanās, ar ko Teikas māja tiek ieķīlāta „Citadele bankā”, īpašumam uzliekot 225 tūkstošu eiro hipotēku. Protams, izsniegtais kredīts ir bijis krietni mazāks – tikai 150 tūkstoši eiro, un šo summu Artuss Kaimiņš arī ir nekavējoties sācis enerģiski tērēt.
Viņa izbijušas amatpersonas deklarācija rāda, ka no saņemtajiem 150 tūkstošiem eiro viņš 40 000 eiro pārskaitījis mātei „remontdarbu uzsākšanai”, 46 000 eiro vēl bijuši bankas kontā, bet pārējie 64 000 eiro laikā no jūnija līdz oktobra beigām kaut kur vienkārši izčibējuši.
Tad kas šis te aprakstītais process īsti ir – tiešām vienkārši stulbums? Vai varbūt tomēr mēģinājums „izgriezt” diezgan prastu deputātēšanas laikā „sapelnītās” melnās naudas atmazgāšanas afēru? Turpinājums sekos.
Seko mums 
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.