Iesaki rakstu: 
Jautāsiet, kā Artuss kļuva par populistu. Pavisam vienkārši – viņš aizmirsa izkāpt no savas lomas lugā „Arī gudrinieks pārskatās”. Tā bija viena no pēdējām lugām, kurā Artusam bija piešķirta „īpaša” loma. Loma, no kuras viņš vēl nav spējis izkāpt un turpina to spēlēt nevis uz skatuves, bet reālajā dzīvē.
„Kā jauneklim izsisties cilvēkos – pielīst priekšniekiem, glaimot bagātajiem, aplidot viņu sievas, sadarboties ar konkurentiem, apprecēt līgavu „ar pūru”. Glumovs izstrādā plānu, iegūst mātes akceptu un ķeras pie lietas. Viss izdodas līdz brīdim, kamēr viņš pazaudē dienasgrāmatu. Luga, kuras aktualitāte šķiet neticama un liek brīnīties par pasauli, kurā nemainās itin nekas.”
Laikam jāsāk ar hronoloģisku uzskaitījumu, ko tad tik „ļoti tautā mīlētais” Artuss ir sastrādājis:
Ja atmiņa neviļ, tad viens no „Suņa Būda” raidījumiem dienas gaismu bija skatāms 2013.gada nogalē vai 2014.gada pašā sākumā.
Faktiski savu „politisko kredītu” nopelnīja uz šī raidījumu rēķina, jo daudzi jaunieši un scitdāk domājošie akli ticēja, ka Artusam patiešām interesē, kuri ir atbildīgi ne tikai par Maximas traģēdiju, bet arī par valsts nozagšanu un arī par tiem, kuriem bija no valsts jāaizbrauc labākas dzīves meklējumos.
Pateicoties savai tā brīža popularitātei, Artuss, startējot no Latvijas Reģionu apvienības saraksta, tika ievēlēts 12.Saeimā. Jāatzīst, ka Artuss arī bija šīs apvienības galvenā lokomotīve, jo diez vai „smukulītis” Bondars būtu spējīgs pārvarēt 5% barjeru.
Visiem, kuri daudzmaz seko līdzi politikai, jau tolaik bija šaubas par Latvijas Reģionu apvienības tīrību, jo tur salīduši bija Tulpju Andra, Šlesera astoņkāja un citu „prominentu” personu pakalpiņi.
Ilgi Artuss šajā partijā neuzturējās, jo viņa mērķis bija ar skandālu aiziet prom no partijas un palikt par bezpartejisku deputātu, lai varētu turpināt savu izrādi tālāk.
Glumovs, pardon, Artuss atspoguļoja Saeimas dzīvi „no iekšām”, rokās turot mazo balto kameru; kādu laiku tas likās interesanti, taču vienā brīdī sāku saprast, ka deputāta darbs nav tikai filmēt citus deputātus un ņirgāties par viņiem, bet reāli veikt savu darbu.
Artuss solīja aizstāvēt mūsu brāļus un māsas Īrijā, Anglijā un citur Eiropā, taču realitātē viņš tā arī nebija piedalījies ne vienā nopietnā komisijā, kas tieši vai netieši veicinātu mūsu tautiešu atgriešanos no tālajām zemēm. Zināmākais no tiem laikam ir tā saucamais diasporas likums, uz kuru Artusam ir nospļauties, jo viņš un Kivičs tikai braukā apkārt pa UK un tupi sola debesmannu.
Atgādināšu, ka 2016.gada 3.maijā tika dibināta politiskā partija KPV LV, kuras valdē tika ievēlēti Kaimiņš, Ilmārs Poikāns, Liene Eglāja, Uldis Neilands, Matīss Kaļāns, Armands Kincs, Marita Eisaka, Miks Vizbulis un Atis Zakatistovs.
2016.gada oktobrī Artusa partijas valdi pameta Poikāns, Marita Eisaka, Uldis Neilands un Armands Kincs. Skaidrojums šai rīcībai bija pavisam vienkāršs - „partijas „līdera” Artusa Kaimiņa melošana, kā arī situācija ar neskaidro finansējumu. Atgādināšu, ka Neo jebšu Ilmārs Poikāns bija nacionālais varonis, kura viens no vadmotīviem ir ATKLĀTĪBA.
Vēlāk tika izplatīts video, kurā bija ierakstīta Upaciera, Zakatistova un Kaimiņa tikšanās partijas birojā, kur tika apspriesta partijas finansēšana un „tika dalīta vēl nenomedītā lāča āda, jebšu, amati”. Video redzams, ka puikas sanākuši, lai apspriestu partijas finansēšanas jautājumus. Pēc visa spriežot, Artuss nebūt nav galvenais aktieris šajā izrādē, jo būtiska loma tolaik jau bija Zakatistovam.
Runas par Aldi Gobzemu un viņa pievienošanos KPV LV izskanēja vienlaikus ar Poikānu un citu biedru aiziešanu no partijas, jo jau tolaik esot bijušas neoficiālas sarunas par to, ka Gobzems varētu būt KPV LV Rīgas mēra amata kandidāts.
Puikas savā starpā sakašķējās, un Ufo aizlidoja līdz „Latvijas Gāzes” birojam, kur ar sava klasesbiedra Aigara Kalvīša gādību kļuva par uzņēmuma runas vīru.
KPV LV saistību ar Aināru Šleseru netieši apstiprina publikācijas laikrakstā „Dienas Bizness” par labu partijai. Jāatgādina, ka „Dienas Bizness” kopš 2015.gada novembra pieder bijušajiem A/S „Diena” padomes locekļiem Jānim Svarpstonam un Jānim Maršānam. Laikrakstam jau kādu laiku nav nekādas saistības ar plašāk zināmo „Dienu”, un tā redakcijas politiku nosaka abi iepriekšminētie kungi.
Kaimiņš Šleseru intervēja arī īsi pirms 2012.gada Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas aktīvās fāzes 30.07.2014. Tiesa, intervija bija visai vāja, un Šlesera acīs bija redzams izsmiekls, kurš vēstīja „Tu, Artus, pa mani pasmejies šodien, taču tu vēl man padejosi pēc manas stabulītes”. Šobrīd tā arī izskatās!!!
Artusa Kaimiņa lapa „Rītakafija.lv” ir aktīvs KPV LV rupors un nav uzskatāma par fake news lapu. Iespējams, ka ziņu lapa ir iegādāta, izmantojot lielākā Lemberga oponenta, advokāta Rūdolfa Meroni finansējumu.
KPV LV un viņu „garīgajiem līderiem” ir Facebook grupas („Esi atbildīgs”, „Artus, mēs esam ar Tevi” un citas, iespējams arī „101.kilometrs”), kuras sākotnēji bija paredzētas vispār citiem nolūkiem.
Kaimiņa partija tā arī nav atbildējusi par koalīcijas veidošanu ar Nila „Saskaņu”. „Sarkanās līnijas” tā arī nav novilktas.
Glumovs – tas ir Artuss, kurš kopā ar savu grupējumu ir veiksmīgi iespraucies vakuumā, kas bija izveidojies Latvijas politiskajā teātrī. Skarbākais ir tas, ka pieprasījums pret klaju populismu ir, un tātad arī ir piedāvājums. Taču jānorāda, ka ar populismu nekur tālu nevar tikt, jo tie balstās uz tukšiem solījumiem. Suņi jau ries, bet vai karavānai ir jābūt pilnai ar populistiem, kuri bildīs sava saimnieka uzdevumus?!
P.S. Tāpēc domājam, ir vēl dažas dienas, un ejam balsot, mums pašiem ir jāuzņemas atbildība par savu nākotni!
Avoti:
https://www.youtube.com/watch?v=DUWENnb4bdY
https://teatris.lv/izrade/ari-gudrinieks-parskatas
http://www.kasjaks.lv/noderigie/ka-satelits-ir-aldis-gobzems
https://lv.wikipedia.org/wiki/Artuss_Kaimi%C5%86%C5%A1
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
