Ašeradens izšķīries par Jaunzemes atbrīvošanu?
Rolands Pētersons, Neatkarīgā14.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) esot izšķīries vairs neatbalstīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atrašanos savā amatā, liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošā neoficiālā informācija. Jautājumu par I. Jaunzemes tālāko likteni viņš ilgstoši turēja atvērtu, atsaucoties uz to, ka tas tiks skatīts kontekstā ar plašākām VID reformām.
Taču šķiet, ka finanšu ministra izšķiršanos ir paātrinājis gan spiediens no koalīcijas partnera “Apvienotā saraksta” (AS) puses, gan no uzņēmēju organizācijām, gan jauns briestošs skandāls saistībā ar VID informācijas sistēmu galvenā apkalpotāja izcelsmi.
Būtiski, ka tieši A. Ašeradena kā par nozari atbildīgā ministra ziņā būs tālākā procesa izpilde, kas, ņemot vērā I. Jaunzemes stingro iekrampēšanos krēslā, var nebūt vienkāršs uzdevums. Viņa telefons vakar pēcpusdienā bija izslēgts, bet tas ir saprotams, jo viņš šobrīd atrodas Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda sanāksmē Vašingtonā. “Jaunās Vienotības” (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uz “Neatkarīgās” zvaniem neatbildēja, bet bijušais finanšu ministrs, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs teica, ka neko nezinot, jo jau divas nedēļas esot atvaļinājumā.
“Neatkarīgā” jau rakstīja par nozīmīgo 3. aprīļa sanāksmi, kurā piedalījās finanšu ministrs, “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcija, kā arī I. Jaunzeme un VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītājs Aigars Prusaks. Pēc tās AS nāca klajā ar aicinājumu finanšu ministram atstādināt Jaunzemi, jo viņai “nav izpratnes, kā veicināt nodokļu nomaksu, vienlaikus palīdzot ekonomikai dzīvot”. AS arī paziņoja, ka VID “netiek galā ar ēnu ekonomikas samazināšanu un tam ir nopietnas reputācijas problēmas”.
Pēc “Neatkarīgās” informācijas, reālais AS viedoklis ir bijis vēl asāks - frakcija faktiski izteikusi ultimātu: Jaunzeme vai valdības stabilitāte. Nav arī izslēgts, ka Jaunzemes kārts ir viens no elementiem šī brīža plašākās sarunās gan par Valsts prezidenta kandidatūru, gan iespējamiem jaunas valdības modeļiem un šīs strīdīgās figūras nomešana varētu būt zināms JV reveranss AS.
Jāpiebilst gan, ka pašā JV attieksme pret I. Jaunzemi nekad nav bijusi tikai atbalstoša: bijušais finanšu ministrs J. Reirs pērn septembrī pat panāca viņas atstādināšanu, bet A. Ašeradens šī gada janvārī viņu atjaunoja amatā, izsakot rājienu par “novēlotu finanšu ministra doto uzdevumu izpildi”.
Premjers Krišjānis Kariņš 3. aprīlī pēc koalīcijas padomes sēdes, kurā AS viņu informēja par savu “aicinājumu”, vairs nebija I. Jaunzemei tik atbalstošs kā kādreiz. Viņš teica, ka “Finanšu ministrija labi apzinās, ka VID darbībā ir nepilnības un nepieciešami uzlabojumi”, taču šogad I. Jaunzemei beidzas pilnvaru termiņš, līdz ar to ministrija sludinās konkursu uz šo amatu, un nākamajam pretendentam būs jāīsteno tās reformas, kuras ministrija iezīmēs, ziņo “lsm.lv”. Lēmums par VID vadītāju, pēc premjera teiktā, esot “finanšu ministra kompetencē”.
Likums par Valsts ieņēmumu dienestu nosaka, ka sešus mēnešus pirms VID ģenerāldirektora pilnvaru termiņa beigām Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata.
Tā kā I. Jaunzemes pilnvaru termiņš beidzas tikai 2024. gada februārī (nevis šogad, kā apgalvo premjers), tad parastajā lietu kārtībā valdībai lēmums par viņas atbrīvošanu būtu jāpieņem tikai augustā. Tātad I. Jaunzemei būtu visas iespējas vēl vairākus mēnešus VID brīvi vadīt “savā gaumē”.
Visā stāstā ir vēl viens būtisks jaunums. J. Reirs savulaik I. Jaunzemi mēģināja dabūt prom no amata par ilgstošiem formāliem pārkāpumiem, ministra rīkojumu nepildīšanu u.tml. Pietrūka vienas būtiskas, izšķirošas lietas, kas nepārprotami liecinātu par VID valdošām nelikumībām vai tāda mēroga neizdarībām, pēc kurām I. Jaunzemes palikšana amatā kļūtu politiski neiespējama.
Kā savā tvitera kontā norādījusi “Forbes” izdevēja Latvijā Katrīna Iļinska, “kā būtu, ja VID IT sistēmas ir teju atkarīgas no kompānijas, kura reģistrēta Bermudā un patiesā labuma guvējus neatklāj; to ietekmē libānietis ar Krievijas pilsonību; līdzīpašnieks reiz Krieviju sauca par Māti; vēsturē figurē Krievijas Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas u.tml.? Un, ja izrādītos, ka VID nodrošina šim uzņēmumam 80% apgrozījuma, faktiski to uzturot? Un šai kompānijai visticamāk ir piekļuve visu Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu, muitas, akcīzes maksātāju un citiem datiem?”
Kā atsaucoties uz žurnālu “Ir” 2022. gada 1. decembrī ziņoja LETA, “Īrijā reģistrētai firmai piederošais uzņēmums "Emergn" jau gadiem tiek izraudzīts par galveno VID informācijas sistēmu nodrošinātāju, tādējādi uzņēmumam šajā laikā ticis ievērojams valsts budžeta kumoss: 16 gados tas uzvarējis 52 VID izsludinātajos iepirkumos un tā ieguvis vairāk nekā ceturtdaļu jeb 96,9 miljonus eiro no visas dienesta iepirkumu naudas šajā periodā”.
“Daudzo uzvaru rezultātā "Emergn" jau gadiem nodrošina augsta riska valsts sistēmas, piemēram, krimināllietu uzskaites sistēmu, akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, centrālo muitas informācijas sistēmu, fizisko personu riska analīzes sistēmu un Eiropas Savienības datu apmaiņas informācijas sistēmu.”
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
