Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manā rīcībā ir nonākusi sarakste ar Eiropas Komisiju (EK) par valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem (OIK) saistībā ar ekonomikas ministra, Jaunās Vienotības deputāta amata kandidāta Arvila Ašeradena maldinoši paustajiem apgalvojumiem par EK lēmumu šajā valsts atbalsta lietā.

EK tika lūgts apstiprināt šādus Ašeradena izteiktos apgalvojumus:

- Vai tiešām EK līdz ar šī atbalsta saskaņošanu ir legalizējusi nelikumīgi sniegto (unlawful aid) atbalstu, kurš tika sniegts, pārkāpjot ES noteikto procedūru 10 gadus (2007-2017) bez saskaņošanas ar EK? (Letter N1)

- Vai tiešām EK ir atzinusi šo atbalsta shēmu par saskanīgu ar ES tiesību normām tādu, kāda tā bija īstenota līdz saskaņošanas brīdim (2017. gadam), bez pasākumiem ("corective measures"), kuri tika paredzēti lēmumā, lai tiktu novērsta pārkompensācija un atbalsts būtu samērīgs, nevis pārmērīgs? (Letter N2) 

Pati Ekonomikas ministrija (EM) šos Ašeradena apgalvojumus tā arī nespēja pamatot ne ar kādiem dokumentiem, ne ar kādām tiesību normām, vien norādot, ka šāds apliecinājums esot jāprasa pašai EK, taču, kādēļ pati EM tā arī joprojām nav uzdrīkstējusies tādu apliecinājumu iegūt, kļūst saprotams no saņemtās EK atbildes.

Lai gan atbilstoši EK kompetencei atbildēt uz šiem jautājumiem būtu vienkārši un momentāni, sarakste ar EK ir ilgusi apmēram pusgadu, lai iegūtu no tās atbildes pēc būtības, no kurām būtu saprotama EK pozīcija šajos (un vēl vairākos citos) jautājumos.

EK ierēdņi ir visādi centušies izvairīties sniegt tiešas un skaidras atbildes saistībā ar viņu pieņemto lēmumu attiecībā uz valsts atbalsta shēmu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem Latvijā (SA.43140 (2015/NN)), atbildot vispārinoši un nevis uz uzdotajiem jautājumiem, bet tā, lai cilvēkam, kuram nav pietiekoša kompetence, varētu rasties iespaids, ka ar šo atbildi ir saņemts apstiprinājums tam, ka viss ir kārtībā, lai gan pēc būtības atbildes uz uzdotajiem jautājumiem netiek sniegtas vispār - analoģiski kā savulaik EM ierēdņi centās pasniegt OIK shēmu kā likumīgu un atbilstošu, izvairoties sniegt informāciju par konkrētiem tās aspektiem, lai novērstu tālākas izjautāšanas iespējas un slēptu neatbilstības.

Ir saprotama šāda ierēdņu rīcība, jo tiešas, skaidras atbildes uz šiem jautājumiem radītu pamatotus tālākus jautājumus – kā gan ir tikusi saskaņota valsts atbalsta shēma, kura acīmredzami neatbilst ES tiesību normām, un kam par to būtu jāuzņemas atbildība?

Beidzot EK ierēdņiem tika norādīts, ka šādas atbildes rada pamatotas bažas, vai viņi paši nav kaut kādā veidā iesaistīti šajā OIK afērā, un, ja netiks sniegtas atbildes pēc būtības uz tiem uzstādītajiem jautājumiem – vispirms uz šiem diviem jautājumiem, tad par šo saraksti tiks informēts OLAF (Eiropas pretkorupcijas birojs), un tiks lūgts jau šai institūcijai noskaidrot, kas un kā ir ticis lemts šajā atbalsta lietā. Tikai tad beidzot tika saņemtas atbildes, no kurām ir pietiekoši skaidri saprotama EK paustā pozīcija attiecībā uz šiem, Latvijas sabiedrībai principiāli svarīgajiem jautājumiem:

- Vai EK ar savu lēmumu ir legalizējusi nelikumīgi sniegto atbalstu?

- Vai šis atbalsts (OIK) tāds, kāds tas tiek sniegts joprojām – nenovēršot pārkompensāciju, ir saskanīgs ar ES tiesību normām un atbilst lēmumā apstiprinātajai atbalsta shēmai?

Citiem vārdiem - cik tiesiski pamatoti ir uzlikt sabiedrībai apmaksāt šādu valdības īstenoto atbalsta shēmu, kura sabiedrībai izmaksā un vēl izmaksās simtus miljonus ik gadu vēl daudzus gadus?

Atbildot uz pirmo jautājumu, tiek skaidri norādīts: savā lēmumā EK ir skaidri norādījusi, ka Latvijas valdība ir pārkāpusi Eiropas Savienības dibināšanas līguma 108. (3) pantu, jo ir ieviesusi šo shēmu, pirms tā tika saskaņota ar EK.

Nav ne vārda par to, ka EK ar savu lēmumu būtu legalizējusi šo pārkāpumu un šī pārkāpuma sekas, mainījusi šī pārkāpuma statusu ar savu lēmumu, jo EK vienkārši nav tādu tiesību (kā to mēģina sabiedrībai iemelot EM).

Savukārt ir virkne ES tiesību aktu un Eiropas Kopienas tiesas lēmumu, no kuriem ir visnotaļ skaidrs, kādas sekas ir šādam pārkāpumam.

Pirmkārt jau - Regula Nr.1589/2015 skaidri nosaka to, ka atbalsts, kurš ir ticis ieviests, pārkāpjot LESD 108.(3) pantu, ir nelikumīgs (unlawful aid).

Tālāk ir virkne dokumentu, kuros EK skaidro, kādas tam ir sekas un tālākā iespējamā rīcība.

Piemēram, “State Aid Manual of Procedures, Internal DG Competition working documents on procedures for the application of articles 107 and 108 TFEU.”  Tas apraksta, kāda ir EK un dalībvalstu kompetence un  atbilstošā rīcība šajos gadījumos, arī Latvijas gadījumā, kad atbalsts ir ticis sniegts nelikumīgi, bet pēc tam ir ticis atzīts par saskanīgu.

Šādā gadījumā EK ierobežo savu iejaukšanos un neuzliek dalībvalstij kādus pienākumus ar savu lēmumu, jo EK jau ir panākusi savu mērķi – lai dalībvalsts īstenotu atbalsta shēmu, kas ir saskanīga ar Eiropas kopējā tirgus principiem, un nediskriminētu citas ES dalībvalstis. Taču attiecībā uz dalībvalstīm tiek noteikts, ka šāds procesuāls pārkāpums ir jāvērtē nacionālās likumdošanas ietvaros un tam var būt ļoti nozīmīgas sekas (Latvijas likumdošana paredz, ka nelikumīgs atbalsts ir atgūstams).

Piemēram šī dokumenta 3.nodaļas (Unlawful aid) 9. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstu tiesām ir jāaptur nelikumīga atbalsta sniegšana, vai pat jāuzdod atgūt nelikumīgi sniegto atbalstu.

Savukārt Commission notice on the enforcement of State aid law by national courts (2009/C 85/01) nosaka to, ka uz nelikumīgi sniegtu valsts atbalstu atbalsta saņēmējam nepastāv tiesiska paļāvība tāpēc, ka atbildīgam komersantam, kurš saņem valsts atbalstu, būtu jāpārliecinās, vai tas ir ticis saskaņots ar EK. (32.punkts)

EK skaidri norāda, ka nacionālajām tiesām ir pienākums atgūt šādu nelikumīgi sniegtā atbalsta radītos zaudējumus, neatkarīgi no tā, vai tas ir ticis atzīts par saskanīgu (skat. 26., 30., 31., 32. punktu).

Tas savukārt nozīmē, ka EM apzināti vai pilnīgi nekompetenti (EM gadījumā ir iespējami arī abi gadījumi vienlaikus) ir maldinājusi ilgstoši visu sabiedrību ar draudošajām un zaudējumiem nolemtajām simtu miljonu eiro tiesvedībām, kurās tiks ierauta Latvijas valsts, lai tikai saglabātu kādam (daudziem politisko partiju sponsoriem) gardo OIK kumosu, un nevajadzētu īstenot darbības OIK sloga samazināšanai. Patiesībā, šāda EM rīcība drīzāk varētu izraisīt pretēju tiesvedību lavīnu – no OIK apmaksātāju puses.

Esošā EM rīcība var radīt dramatiskas sekas Latvijas valstij un visiem nodokļu maksātājiem, jo atsakoties atzīt savas prettiesiskās rīcības, joprojām uzstājot, ka viss, ko darījusi EM ir tiesisks un likumīgs, tik tiešām var sarūpēt simtu miljonu eiro tiesvedības par labu OIK saņēmējiem. Kā izskatās, tieši tāds arī ir esošā Ekonomikas ministra OIK glābšanas plāns.

Atbildot uz otro jautājumu – vai šis atbalsts (OIK) tāds, kāds tas tiek sniegts joprojām, neīstenojot pārkompensācijas novēršanas pasākumus (measures), ir saskanīgs ar ES tiesību normām un atbilst lēmumā apstiprinātajai atbalsta shēmai, EK norāda, ka, vērtējot atbalsta shēmas saskanību ar ES tiesību normām tika ņemti vērā šie pārkompensāciju novērsošie pasākumi, jo ES tiesību normas Environmental State aid guidlines 2001., 2008. – stingri nosaka to, ka atbalsts nedrīkst būt pārmērīgs, bet tam ir jābūt minimālam nepieciešamajā līmenī. Tāpēc šī valsts atbalsta shēma tika atzīta par saskanīgu ņemot vērā šos pasākumus (measures), kurus Latvija apņēmās izpildīt, lai novērstu pārkompensāciju. EK sagaida no Latvijas valdības šo pasākumu īstenošanu, lai šī EK lēmuma izpilde tiktu nodrošināta.

Lieki ir piebilst, ka šie pasākumi nav tikuši īstenoti joprojām.

To ir apstiprinājusi arī pati EM savā “OIK darba grupas ziņojumā”. Tas savukārt nozīmē, ka EM joprojām turpina īstenot nelikumīgu valsts atbalstu – tādu, kurš nav saskaņots ar EK, nav atbilstošs ne ES tiesību normām, ne EK lēmumam.

Vēl vairāk – savā ziņojumā EM uzstāj, ka pasākumus, kuri novērstu šo pārkompensāciju, pašlaik nedrīkst veikt, jo tas būs pretēji EK lemtajam, un tāpēc tos ir jāatliek.

Zīmīgi, ka šajā “OIK darba grupas ziņojumā” esošās situācijas tiesiskuma analīze “nez kāpēc” nav tikusi veikta vispār. Un tas ir saprotams, jo savādāk ekonomikas ministram nebūtu iespējams balstīt savus priekšlikumus un tālāko rīcības (bezdarbības) plānu uz tiesiski nepamatotiem, pat prettiesiskiem pieņēmumiem.

Pēc būtības šie fakti ir uzskatāms pierādījums tam, ka OIK ir nelikumīga afēra, kura joprojām tiek turpināta. Un patiesībā valstij draud simtu miljonu tiesvedības nevis ar OIK saņēmējiem, bet ar tiem, kas šo nelikumīgo atbalstu ir spiesti apmaksāt. Lai gan pateicoties EM rīcībai – cenšoties piesegt savas prettiesiskās darbības, apjomīgas tiesvedības ar dramatiski nopietnām sekām var sanākt arī ar OIK saņēmējiem un Eiropas komisiju.

Ir acīmredzams, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sabiedrībai melīgi sola risināt šo situāciju, bet patiesībā velk laiku, lai tikai varētu turpināt piesegt šo politiķu izveidoto OIK afēru un līdz Saeimas vēlēšanām nedarīt neko, kas reāli un būtiski varētu samazināt OIK slogu un apdraudēt Vienotības sponsoru biznesu, jo Vienotība ir ar pārliecību par Latviju - tauta sagremos arī šo kārtējo afēru!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...