Ašeradens un Ekonomikas ministrija cenšas noslēpt no sabiedrības, ka OIK desmit gadus ir bijusi nelikumīga
Ivars Zariņš, Saeimas deputāts24.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Trešdien 25.aprīlī Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē tiks skatīts Ministru prezidentam Mārim Kučinskim adresēts deputātu pieprasījums “Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu”.
Premjerministrs ir izvēlējies izmantot savas tiesības uz šo pieprasījumu neatbildēt, bet ir deleģējis sniegt atbildi ekonomikas ministram Arvildam Ašeradenam, kurš arī uz pirmo šī pieprasījuma izskatīšanas sēdi neieradās.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām ES dalībvalstij, pirms īstenot valsts atbalstu, tas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Atbalsts, kas ir ticis īstenots bez/pirms saskaņošanas, ir nelikumīgs.
Latvija 2007.gadā atvēra elektroenerģijas tirgu. Tajā tika īstenots atbalsts vietējiem elektroenerģijas ražotājiem. Taču tikai 2015.gadā tika uzsākta šī atbalsta saskaņošana ar EK. Saskaņots ar EK tas tika tikai 2017.gadā.
Savā lēmumā SA.43140 (2015/NN) EK norāda, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir valsts atbalsts un tas ir ticis ieviests, pārkāpjot ES tiesību normas. Tādejādi OIK desmit gadus, no 2007. līdz 2017. gadam ir bijusi nelikumīga.
EK lēmumā ir norādīts, ka Latvija ir atteikusies no savām tiesībām saņemt šo lēmumu latviešu valodā.
ES tiesību normas skaidri nosaka, ka atbalsta saskaņošana nepadara nelikumīgi sniegto atbalstu, un no tā izrietošās sekas par likumīgām. Tas ir pašas dalībvalsts ziņā novērst šī nelikumīgi īstenotā atbalsta radītās sekas Latvijas tirgū - atgūt šo nelikumīgi izmaksāto atbalstu.
Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) visus šos gadus ir maldinājusi sabiedrību, piesaucot tiesiskās paļāvības principu tieši pretēji - lai aizstāvētu OIK saņēmēju, nevis maksātāju intereses, lai saglabātu Latvijas patērētājiem uzlikto OIK maksājumu slogu.
Attiecībā uz nelikumīgi sniegtā atbalsta radītajām sekām Eiropas kopējā tirgus darbības kontekstā, kas ir EK kompetencē un tiek izvērtēts, saskaņojot atbalstu, EK savā lēmumā piekrīt, ka Latvijas piedāvātie kompensācijas mehānismi – veikt investīcijas kopējā elektroenerģijas tirgus stiprināšanā vairāku simtu miljonu apmērā, ir pietiekoši, lai kompensētu nelikumīgā atbalsta diskriminācijas sekas citām Eiropas kopējā tirgus dalībvalstīm - Lietuvai un Igaunijai, tāpēc EK necels pretenzijas pret Latviju.
Taču šis fakts nenovērš tās tiesiskās sekas, kas ir radītas Latvijas patērētājiem saistībā ar nelikumīgi sniegto atbalstu, un būtu novēršamas saskaņā ar Latvija nacionālās likumdošanas prasībām.
EM joprojām nav spējusi pamatot savas rīcības tiesiskumu un atbilstību sabiedrības interesēm, vien atsaucoties uz pašas sagatavoto preses relīzi. Tā ir uzaicināta sniegt savus paskaidrojumus Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē 25.aprīlī 9.00.
Šis ir pēdējais no 15 pieprasījumiem OIK sakarā, kurš ir ticis sagatavots pusgada laikā, man kā deputātam īstenojot parlamentāro pārraudzību pār EM darbībām un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar OIK.
Saistībā ar savā izmeklēšanā atklātajiem faktiem es 19.martā vērsos ar iesniegumu Latvijas Ģenerālprokuratūrā un Satversmes aizsardzības birojā, lūdzot tos izvērtēt. Šī gada 20. aprīlī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedza Satversmes tiesai pieteikumu par obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.
Seko mums 
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.