Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums. Demokrātiskās tiesiskās valstīs konstitūcija ir valstiskuma simbols. Latvijas Republikas Satversmes 92.pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tomēr Arvila Ašeradena (Vienotība) vadītā Ekonomikas ministrija (EM) laikam ir citās domās. Tā ir izstrādājusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas nosaka, ka “ir iespējama saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana”. Tas nozīmē, ka īrniekam tiek atņemtas tiesības aizstāvēt savas intereses tiesā.

Uz jaunā Īres likuma pamata šos cilvēkus kā beztiesiskus radījumus izliks uz ielas bez tiesas sprieduma. Kā izsviež uz ielas apnikušu suni vai kaķēnu. Ja palaimēsies, varbūt kādu laiku pie miskastes vēl pavilks dzīvību.

EM likumprojekta mērķis

Visai savādi ir lasīt EM valsts sekretāra vietnieka Edmunda Valanta skaidrojumu par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, ar kuru var iepazīties šeit.[1] Viņš stāsta, ka Likumprojekts ir izstrādāts, lai veicinātu dzīvojamā fonda attīstību, ka īres tirgus ir neaktīvs, ka Latvijā kopumā īres tirgus ir mazs, bet tā izaugsmes iespējas ir lielas, jo Eiropā īres mājokļi vidēji ir virs 30% no kopējā dzīvojamā fonda. Esot jārada vide, lai investoriem ir vēlme ieguldīt īres namu būvniecībā un īres tirgus attīstītos uz tirgus nosacījumiem.[2]

Rodas jautājums, kāpēc un kam, ja ir mazs īres tirgus, vajag investorus, kas cels īres namus. No kurienes radīsies īrnieki, kas šajos jaunieceltajos namos dzīvos, ja Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās?

Cik Latvijā procentuāli ir cilvēku, kas spēj nopirkt jau uzceltos dzīvokļus par 100-150 000 EUR? Nekādi skaitļi par iespējamo pircēju skaitu nav minēti ne Valanta skaidrojumā, ne arī EM prezentācijā un anotācijā par jauno īres likumprojektu.

Sludinājumu portāls ir pilns ar īres piedāvājumiem, kas liecina, ka īres tirgus pastāv. Ja nebūtu īrnieku, tad nebūtu sludinājumu.

Tāds nepārliecinošs EM pārstāvja skaidrojums par jaunā likuma pamatotību rosina pameklēt jaunā īres likumprojekta cēloni citur. Atrast to nav grūti. Tie ir beztermiņa īres līgumi un piespiedu īre denacionalizētajos namos. Jauno īres likuma likumprojektu EM ir pacentusies uzrakstīt namīpašnieku interesēs. Tā mērķis ir denacionalizēto namu īrnieku tiesību samazināšana, precīzāk - iznīcināšana. Jaunais likumprojekts īrniekam atņem iespēju vērsties tiesā, jo likumprojektā tas nav paredzēts.

Likumprojekts īpašniekam - izīrētājam piešķir neierobežotas tiesības terorizēt īrnieku ar jaunu līgumu, jauniem nosacījumiem un jauniem maksājumiem. Īrniekam likums neparedz pamattiesību - tiesības turpināt īres attiecības un aizstāvēt savas tiesības, apstrīdēt īres līguma nosacījumus. Visi līgumi jāpārslēdz un visu, kas saistīts ar līguma noteikumiem, likums piešķir tikai vienai pusei - izīrētājiem (īpašniekiem).

Tāda spēle vienos vārtos, kur vienas komandas vārtsargs laukumā nemaz netiek ielaists.

Īrnieku ģimenes locekļi jaunajā likumprojektā vispār netiek uzskatīti par cilvēkiem un tiesību subjektiem. Ja atbildīgais īrnieks kaut kāda iemesla dēļ ģimeni pamet (un mēdz taču gadīties, ka vīrs vai sieva atrod laimi citur), tad ģimenes locekļiem nekādas tiesības nav paredzētas - viņi īres tiesības neiegūst un arī nemanto.

EM likumprojekts paredz, ka “īrnieka ģimenes locekļi patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst”.[3] Kaut gan Civillikuma 1229.pants nosaka, ka „dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs.”

Likumprojekts ir izslēdzis no aprites arī strīdu risināšanas iestādi “Īres valdes”, ko var vērtēt, kā uzbrukumu demokrātiskiem principiem, kas pastāv esošajā likumā.

Neiedziļināšos vēl vienā likumprojektā iestrādātajā absurdā, ka īres līgumu drīkstēs slēgt tikai uz 10 gadiem, kas ierobežo gan namīpašnieku, gan īrnieku tiesības.

Tāpat likumprojekta 16.pants paredz, ka  īrniekam būs pienākums segt “nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, maksājumus par dzīvojamās mājas apdrošināšanu u.c.”.

Kas ir šis neizzināmais u.c.?

Paredzēts, ka īrniekiem būs jāsedz visi mājas kapitālie remonti pēc mājas īpašnieka sastādītās izdevumu tāmes, ko iekļaus īres maksās. Gadījumā, ja būs strīds par plānotajiem pārvaldīšanas izdevumiem, izīrētājam būs tikai jāpierāda, ka lēmums veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības tiks realizēts – jāsastāda darbu tāme un jāuzrāda, ka  viņam ir vai būs naudas līdzekļi[4], darbu pamatotība netiek prasīta.

Tikpat labi īrniekiem uzreiz var uzlikt par pienākumu celt namīpašniekam otru māju.

Likumprojekta Anotācijas II nodaļas sadaļā Cita informācija ir teikts, ka  Rīgas pašvaldībā 2017.gada 1.jūnijā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai reģistrēti 1525 denacionalizēto māju īrnieki. Pēc savas būtības tā ir neprecīza un nekorekta informācija, jo tie ir tikai reģistrētie īrnieki, kuru ienākumi atbilst maznodrošināto statusam. Nav tikuši veikti nekādi pētījumi, lai noskaidrotu patieso denacionalizēto māju īrnieku skaitu, kuru dzīvi negatīvi izmainīs jaunais likumprojekts.

Vispirms ir jāizveido denacionalizēto māju īrnieku reģistrs. Tikai tad esošo situāciju varēs novērtēt adekvāti.

EM ministrijas mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders neslēpj jaunā likumprojekta mērķus – tas atvieglos strīdus situāciju risināšanu starp namsaimnieku un īrnieku, jo šobrīd, lai izliktu cilvēku no dzīvokļa, ir vajadzīgi gadi. Tā paša iemesla dēļ tiks likvidēti beztermiņa īres līgumi.

Īpaši nekorekta un ciniska ir Mārtiņa Audera atbilde uz jautājumu – ko darīt tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru ienākumi pārsniedz pašvaldības noteikto latiņu, kas noteikta, lai saņemtu  palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai: „Viņiem būs pašiem par sevi jāparūpējas. Protams, var atcerēties, ka denacionalizācijas procesā, šo cilvēku intereses tika ierobežotas, valsts ir parādā šiem cilvēkiem... Bet vēsturiskā taisnīguma atjaunošana nav Īres likuma jautājums.” [5]  Tieši otrādi, atzīstot, ka valsts ir parādā šiem cilvēkiem, likumdevējam būtu jāizstrādā atbilstošs likumprojekts, lai atjaunotu šo taisnīgumu. Citādi, sekojot Mārtiņa Audera loģikai, var nonākt pie domas, ka arī Denacionalizācijas likums nemaz nebija jāpieņem, jo arī tā bija vēsturiskā taisnīguma atjaunošana.

M.Audera skaidrojumi apliecina, ka EM likumprojekts ir izstrādāts ar konkrētu mērķi – atbrīvoties no denacionalizēto namu īrniekiem, atbildības par situāciju, kas ir radusies MK bezdardarbības dēļ, un likumprojekts darbosies tikai vienas Latvijas iedzīvotāju daļas – namīpašnieku interesēs.

Likumprojekts tiek radīts, izdabājot dažu desmitu personu vai firmu interesēm. Tas nav nedz politiski, nedz ekonomiski pieņemams risinājums. Jo - ar šādu likumu grib “izliet ūdeni kopā ar bērnu”.[6]

Beztermiņa īres līgumi un piespiedu īre denacionalizētajos namos

No kurienes radās šie denacionalizēto namu īrnieki? Līdzīgi kā vienā amerikāņu filmā pamodās jaunais cilvēks no rīta un opā!, vairs nav puika, bet ir meitene. Tā arī 1990. gadu sākumā daļa Latvijas iedzīvotāju kādu rītu pamodās ar zīmogu – denacionalizēto namu īrnieki, kuriem nebija tiesību par valsts izsniegtajiem sertifikātiem iegūt īpašumā dzīvokli. Pārējie varēja, bet šie nelaimīgie ģimeņu tūkstoši palika bez iespējas par velti (sertifikātiem) iegūt dzīvokli privātīpašumā. Vai šie cilvēki bija noziegušies likuma un sabiedrības priekšā, ka palika bez privātīpašuma? Ka bija un ir spiesti maksāt nama īpašniekam nama faktiskajam stāvoklim neatbilstoši augstu īres maksu.

Toreiz Latvijas Republikas Ministru Padomei (valdībai) tika uzdots līdz 1991. gada 1.decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām»  denacionalizēto māju īrniekiem,  kurā tika paredzēts:

izstrādāt un noteikt atvieglotus noteikumus denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrnieku kreditēšanai;

apgādāšanai ar zemes gabaliem celt individuālo dzīvojamo māju;

citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu ierādīšanu;

Tas nozīmē, ka denacionalizējamo māju īrniekiem, ievērojot līdztiesības principus salīdzinājumā ar citiem īrniekiem, kaut uz vēlāku laiku, tika paredzētas tiesības saņemt kompensāciju naudā vai citu līdzvērtīgu dzīvokli. Likumdevējs neparedzēja cilvēkus dalīt šķirās, atzina viņu tiesības.

Arī likuma «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā»  15. panta 1.d. 2.punktā namu īrniekiem tika paredzētas sociālās garantijas, kas noteica tiesības pirmām  kārtām saņemt brīvo, neizīrēto dzīvokli izsoles kārtībā. Šis noteikums arī tika ignorēts.[7]

Lai kaut daļēji risinātu problēmas saistībā ar denacionalizēto māju īpašnieku patvaļu pret šo namu īrniekiem, Īres likumā tika iestrādātas tiesību normas, kas aizsargāja denacionalizēto namu īrniekus, kā atsevišķu kategoriju.

Kad Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis 2006.gadā bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, viņš tikās ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildu instrumentu nepieciešamību denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai.[8]

Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”  26.1. pants nosaka, ka pašvaldība var piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām,  kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.[9] Rīgas dome ir gatava segt pusi pabalsta summas, kā tika noteikts 2006.gadā, bet tikai maznodrošinātajiem,[10] bet valdība nepiekrīt maksāt savu daļu. [11] Vai tie denacionalizēto namu īrnieki, kas saņem mazliet vairāk, tāpēc var par sertifikātiem privatizēt dzīvokli? 

Saistībā ar denacionalizēto namu īrnieku problēmām un tiesisko regulējumu Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna ir norādījis - ir bijuši Augstākās tiesas spriedumi, ka īres tiesības iespējams konstatēt ne tikai ar rakstveida līgumu, bet arī faktisku dzīvesvietas attiecību pastāvēšanu – maksājumu veikšanu un konkrēta dzīvokļa izmantošanu; līdz ar to īrnieka tiesības ir aizsargājamas arī tad, ja personai nav rakstveida īres līguma.[12]

Visus šos gadus likumdevēji ir zinājuši, ka ir tāda īrnieku kategorija kā denacionalizēto namu īrnieki un ir jābūt attiecīgam tiesiskajam regulējumam. Ka cilvēkus nevar izmest uz ielas, ja viņi godīgi pilda īrnieka pienākumus.

Toties jaunajā EM Īres likuma likumprojektā denacionalizēto namu īrnieki kā kategorija nemaz nav ietverti. Pašvaldībai un valstij piederošo dzīvojamo telpu dzīvokļi un to īrnieki ir, bet denacionalizēto namu īrnieki - nav. Bet reāli viņi ir.

Uz kurieni īrniekiem pavēlēsiet deportēties  šoreiz?

Risinājums

Mēs dzīvojam pēc principa – viss maksā tik, cik maksā. Neviens par velti neko nedod ne veikalā, ne bankā, arī komunālie ir jāmaksā, ja tie netiek maksāti savlaicīgi,  tiek piemērotas soda sankcijas. Būtu loģiski, ja šo principu ievērotu valsts  likumdevējvara un izpildvara. Būtu laiks saņemties „iznākt no skapja” un izmaksāt visiem, ne tikai maznodrošinātajiem, denacionalizēto namu īrniekiem, kas šobrīd dzīvo denacionalizētajos namos,  kompensāciju, kas vismaz daļēji segtu jauna mājokļa (līdzvērtīga tam, kura privatizācija par sertifikātiem) tika aizturēta vai nozagta, lai viņi varētu iegādāties dzīvokli, kā tas tika paredzēts ar denacionalizācijas uzsākšanu. Senāk latvieši teica  – parāds nav brālis.

Uzskatu, ka EM likumprojekts ir mēģinājums klusām un nemanot izvairīties no atbildības par situāciju ar piespiedu īri denacionalizētajos namos, kas būtu jārisina, kā tas tika paredzēts 1991. gadā.

Tā kā “piespiedu īres attiecības” ir radušās tādēļ, ka līdz pat šim brīdim likumdevējs nav izstrādājis un līdz 2005. gada 1. jūlijam nav ieviesta valsts un pašvaldību atbalsta programma un kompensācijas mehānismi īrniekiem, kuri īrēja dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā, kā tas bija noteikts ar denacionalizācijas uzsākšanu,

lūdzu:

beidzot izstrādāt likumprojektu “Par kompensācijām denacionalizētajos namos” un ieviest kompensāciju mehānismu visiem denacionalizēto vai likumīgajam īpašniekam atdoto dzīvojamo māju īrniekiem, kas šobrīd dzīvo denacionalizētajos namos;

apzināt  un izveidot denacionalizēto māju īrnieku reģistru;

atstāt EM izstrādāto Īres likuma likumprojektu bez virzības.

Īrnieki nav vis nonākuši neparedzētā stāvoklī, bet gan novesti tajā sistēmiskas valsts un pašvaldību nolaidīgas darbības vai pat atsevišķu, daudzu amatpersonu noziedzīgas rīcības rezultātā.[13]

EM izstrādātais Īres likuma likumprojekts ir antikonstitucionāls, tas ir sociāli bīstams un sabiedrību degradējošs, kas radīs jaunu ekonomisko bēgļu vilni, ir virzīts uz dzīvu cilvēku mērķtiecīgu iznīcināšanu savā valstī. Tas nevar tikt pieņemts.

Vai EM, izstrādājot likumprojektu, ir padomājusi par to, ka Latvijā nav tādu klimatisko apstākļu, ka tūkstošiem cilvēku varētu dzīvot zem klajas debess?


[1] https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/majoklu_politika/

[2] http://apollo.tvnet.lv/zinas/majoklu-irniekus-un-iziretajus-gaida-butiskas-parmainas/797720

[3] https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/majoklu_politika/

[4] http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/287998-ko-paredz-jaunais-dzivojamo-telpu-ires-likumprojekts/?show=coment#komentari

[5] http://www.vmeste.lv/likumi/zakon-o-najme-gotovy-k-perevorotu.html

[6] http://nra.lv/latvija/190841-klementijs-rancans-ekonomikas-ministrija-gatavo-irnieku-tiesibu-apversumu.htm

[7] http://m.lvportals.lv/visi/preses-relizes?id=136035?show=coment

[8] http://www.db.lv/citas-zinas/raplm-ar-denacionalizeto-namu-irniekiem-vienojas-par-talako-ricibu-150988

[9] https://likumi.lv/doc.php?id=56812

[10] http://www.db.lv/citas-zinas/raplm-ar-denacionalizeto-namu-irniekiem-vienojas-par-talako-ricibu-150988

[11] https://www.riga.lv/lv/news/denacionalizeto-maju-dzivoklu-irnieku-parcelsanas-pabalstiem-nepieciesami-11-miljoni-eiro?8759

[12] http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/267718-denacionalizeto-namu-irnieku-problemas-un-tiesiskais-regulejums-i/

[13] http://nra.lv/latvija/190841-klementijs-rancans-ekonomikas-ministrija-gatavo-irnieku-tiesibu-apversumu.htm

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

FotoPateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā. Komisija kopš 2017. gada septembra ir konsekventi publiski pierādījusi, ka novecojušā likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” saglabāšana nav zinātniski un tiesiski attaisnojama, īpaši tāpēc, ka tas ietver juridiski nederīgu sadarbības ar VDK konstatēšanas procesu, ko analizējis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tiesas priekšsēdētājas vietnieks Juris Stukāns.
Lasīt visu...

12

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

FotoTrešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu līderus uz, gribētos teikt, diskusiju, bet nevaru: balagānu. Ceturtdien, kad dzirdētais vēlreiz pārdomāts un galvā sagūlies pa plauktiem, trīs secinājumi, kāpēc cirks nav tik nevainīgs, kā izskatās.
Lasīt visu...

21

Zapad un Zupa

Foto„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību. Bardzīni tēmē uz mani caur kādu tuvu vīru, kuru es, pēc viņa ieceres, neturēšu aizdomās.” (Mario Pjuzo Krustēvs)
Lasīt visu...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...