Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izdevumā Astoņkājis aprakstītais organizētās valstiskās noziedzības astoņkājis beidzot ir devis atbildes triecienu – šajās dienās „neslavas celšanas” kriminālprocesa ietvaros ir aizturēts Astoņkāja oficiālais izdevējs un redaktors Arvīds Dziņdzuks.

Kā no drošiem avotiem zināms Pietiek, kriminālprocesu izdevies sākt pēc kādas Astoņkājī pieminētas Finanšu policijas izmeklētājas iesnieguma, kura atsaukusies tieši uz Krimināllikuma pantu par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

Aizturēšana notikusi, neraugoties uz to, ka Krimināllikuma 157. panta „Neslavas celšana” 2. daļa „Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī” pat neparedz cietumsodu par šādu nodarījumu – par to soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Pietiek aptaujātie advokāti neatminējās nevienu gadījumu, kad neslavas celšanas kriminālprocesa ietvaros kāda persona būtu reāli aizturēta, nevis vienkārši izsaukta nopratināšanai.

„Manā praksē tāda lieta nav bijusi. Manuprāt, tas nav adekvāts piespiedu līdzeklis šādai situācijai. Ir vairāki nosacījumi, pie kādiem personu drīkst aizturēt. Tas ir neparasti, ekstraordināri,” atzina advokāts Egons Rusanovs.

Savukārt advokāts Dmitrijs Skačkovs Pietiek atzina, ka formāli likums ir ievērots, jo Krimināllikums par neslavas celšanu masu informācijas līdzeklī paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, taču citu šādu gadījumu viņš neatceroties un „tas varētu būt saistīts ar lietas individuālajām īpatnībām”.

Šajā gadījumā lietai tiešām ir „individuālās īpatnības”, jo izdevumā Astoņkājis bija detalizēti aprakstīta gan VID un Finanšu policijas „virtuve”, gan pat konkrēts gadījums, kad bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons neveiksmīgi liecinājis par 100 000 eiro kukuli, ko miljonārs Vasilijs Meļņiks „par pakalpojumiem” samaksājis SAB darbiniekam Aigaram Sparānam un tagadējam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

Pietiek jau ir detalizēti aprakstījis, kā, faktiski apliecinot „astoņkāja” reālās iespējas, faktiski visu Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu vadība dažādā veidā ir izvairījusies no nepieciešamības šo informāciju izvērtēt un izmeklēt.

Pietiek šodien atkārtoti publicē izdevuma Astoņkājis priekšvārdu:

„Organizētās valstiskās noziedzības astoņkājis ir pārņēmis visu Latvijas valsts pārvaldi.

 Šajā astoņkājī ir gan Finanšu policijas un Valsts ieņēmumu dienesta, gan Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas, gan Valsts policijas un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, gan prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki.

Vieni noziedznieki valsts amatos piesedz citus – un otrādi. Viņi taisa savu lielo un mazo biznesu uz valsts un uz visu jūsu rēķina.

Viņi cītīgi izpilda politiskos pasūtījumus, lai šis „jumts” viņiem netraucētu kārtot pašiem savas štelles, iznīcināt uzņēmējus, kuri nemaksā, un atbalstīt tos, kuri savukārt ir dāsni maksātāji un kuriem ir tīrais nieks – samaksāt pa 100 000 eiro ārlietu ministram un īpaši korumpētam Satversmes aizsardzības biroja darbiniekam.

Sava „biznesa” interesēs – lai pietiktu naudas braucienam uz Taizemi, brillēm un cepurēm par tūkstošiem eiro, uz radiniekiem noformētām lepnām automašīnām uz vecāku vārda un štellēm, kuras tiek legalizētas, saņemot „mantojumu” no mātes skolotājas – viņi ir gatavi uz visu, arī uz sadarbību ar Krievijas FSB un starptautiskām kontrabandas ķēdēm.

Viņus piesedz vai „nepamana” gan ekskluzīvās medībās piebarota lupata, kas izrādījusies pietiekami ērta, lai atkārtoti tiktu ielikta ģenerālprokurora amatā, gan iekšlietu ministrs, kas savulaik kā Drošības policijas darbinieks piepelnījies, kaktu tiesās „pārstāvot” viņa pakalpojumus apmaksājošo intereses.

Kamēr šis organizētās valstiskās noziedzības astoņkājis netiks iznīcināts līdz pēdējam tausteklim un kamēr jūs ticēsiet, ka kaut kas var mainīties, vienu taustekli „aizrotējot” uz otra vietu, Latvijas valstī viss kļūs tikai sliktāk un sliktāk.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...