ASV vēstniecība datus par Latvijas pilsoņiem vākusi, pārkāpjot likumu

Iesaki rakstu:

Skandāls Skandināvijā

Skandināvijas prese ziņo, ka jau kopš 2000. gada ASV vēstniecības Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā ir veikušas virkni slepenu novērošanas pasākumu, vācot informāciju arī par šo valstu pilsoņiem.

Zviedrijas tieslietu ministre Beatrise Aska ir atzinusi, ka viņa neesot informēta par vāktās informācijas apmēriem, taču esot skaidrs, ka tā iekļāvusi gan cilvēku fotogrāfijas, gan personiskos datus.

Norvēģijas mediji savukārt ziņo, ka ASV vēstniecība Oslo pēdējās desmitgades laikā nelikumīgi novērojusi un vākusi informāciju par simtiem valsts iedzīvotāju. Ar līdzīgiem slēdzieniem klajā nākuši arī Dānijas masu saziņas līdzekļi.

Norvēģijas datu inspekcijas pārstāvis norādījis, ka, pēc visa spriežot, ASV vēstniecība šajā datu apstrādē nav ievērojusi valstī pastāvošās normas, savukārt Zviedrijā par šīm aktivitātēm nav bijusi informēta ne vietējā Drošības policija, ne Stokholmas policija, ne Tieslietu un Ārlietu ministrijas.

Dati vākti arī Latvijā

Pietiek rīcībā ir drošas ziņas, ka vismaz no 2000. gada līdzīgas aktivitātes veikusi arī ASV vēstniecība Rīgā: slēpti fotografēti un filmēti ASV vēstniecības garāmgājēji, turklāt par daudziem no viņiem vākta arī personiskā informācija. Šie dati apstrādāti, sistematizēti un arī nosūtīti uzkrāšanai uz datu centriem ārpus Latvijas. Tikmēr Norvēģijas mediji jau noskaidrojuši, ka apstrādātie dati nosūtīti analīzei un uzkrāšanai uz ASV.

ASV vēstniecība Rīgā šo informāciju arī pilnībā nenoliedz. Tā atzīst, ka vēstniecībai tiešām esot programma, kas paredzēta, lai konstatētu aizdomīgas darbības tās ēku un teritorijas tuvumā, un tā esot normāla drošības pasākumu sastāvdaļa, lai „garantētu mūsu darbinieku un viesu drošību”.

Komentārā, kas ir faktiski identisks Skandināvijā izplatītajiem, vēstniecība īpaši uzsver, ka tās mērķis esot, „lai šīs programmas tiktu īstenotas pilnīgā saskaņā ar vietējiem likumiem”.

Atļaujas nav bijis, likums nav ievērots

Taču vienlaikus ASV vēstniecība atsakās sniegt atbildes uz virkni jautājumu par veiktajiem pasākumiem – vai šīs darbības ietvērušas cilvēku fotografēšanu un informācijas vākšanu par viņiem bez viņu ziņas un kā apstrādāta un izmantota šī informācija.

Nevēlēšanās atbildēt uz šiem jautājumiem ir saprotama, - no publiskotās informācijas skaidri izriet, ka šajā situācijā, apstrādājot personiskos datus par Latvijas pilsoņiem bez viņu piekrišanas, ASV vēstniecība gadiem ilgi ir pārkāpusi Latvijas likumdošanu.

ASV vēstniecība savā oficiālajā atbildē ignorē jautājumus par to, vai vēstniecības Surveillance Detection Unit darbības ir saskaņotas ar Latvijas Republikas atbildīgajām iestādēm un vai šīs informācijas vākšanai un apstrādāšanai saņemta Latvijas Datu valsts inspekcijas atļauja.

Taču Datu valsts inspekcija trešdien oficiāli apliecināja, ka ASV vēstniecība Latvijā Datu valsts inspekcijā nav reģistrējusi personas datu apstrādi, kas saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir obligāta, izņemot likumā noteiktus gadījumus.

Fizisko personu datu aizsardzības likumā īpaši noteikts, ka personas datu apstrādes reģistrācija ir obligāta, ja personas datus paredzēts nodot uz valsti, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts. Tāpat likumā minēta vēl virkne normu, ko ASV vēstniecība, pēc publiskotās informācijas spriežot, ir gadiem ilgi ignorējusi.

Ārlietu ministrija izliekas neko nezinot

Tikmēr atbildīgās Latvijas valsts institūcijas trešdien izlikās, ka par skandālu Skandināvijā vienkārši neko nezina.

Ārlietu ministrija, kuras speciālisti ik dienu sagatavo apjomīgus ārvalstu mediju apskatus, trešdien apgalvoja, ka neko par šādām ASV vēstniecības darbībām nezinot, tāpēc, ja jautātāja rīcībā esot „ziņas par ASV vēstniecības vai tās darbinieku rīcību, kas ir pretrunā Latvijas likumdošanā noteiktajām normām, lūdzam par to nekavējoties informēt Ārlietu ministriju un atbildīgās tiesībsargājošās institūcijas”.

Ministrija tāpat apgalvoja, ka tās pašas rīcībā neesot nekādu ziņu „| par ASV vēstniecības vai tās darbinieku rīcību Latvijā, kas būtu pretrunā ar 1961. gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem, kas regulē visu ārvalstu vēstniecību darbību mūsu valstī”.

Ārlietu ministrija izvēlējās neatbildēt uz jautājumu, vai pēc skandāla sākuma Skandināvijas valstīs tā ir pieprasījusi no ASV vēstniecības Latvijā, citām iestādēm vai valsts drošības iestādēm kādu informāciju par šādu darbību veikšanu. Tā arī neatbildēja uz jautājumiem, vai ir informēta par to, kādas ir ASV vēstniecības Rīgā Surveillance Detection Unit funkcijas, un vai šīs struktūras darbības ir saskaņotas ar Latvijas atbildīgajām iestādēm.

SAB un Drošības policija klusē, prokuratūra izvairās

Par tikpat nezinošu izlikās arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB), - tā pārstāve Baiba Rāta-Saliņa biroja direktora Jāņa Kažociņa vārdā apgalvoja, ka „Latvijā ārvalstu vēstniecību drošība un ar to saistītie jautājumi ir Drošības policijas kompetence”.

Kažociņš nevēlējās atbildēt ne uz vienu no jautājumiem saistībā ar to, vai SAB ir bijis informēts par gadiem ilgušo Latvijas pilsoņu novērošanu un viņu datu vākšanu citas valsts interesēs.

Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa uz nosūtītajiem jautājumiem par ASV vēstniecības darbībām trešdien vienkārši neatbildēja.

Savukārt Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis uz jautājumiem, vai LR prokuratūras iestādes ir informētas par šādu darbību veikšanu Latvijā un vai prokuratūras ieskatā šīs ASV vēstniecības veiktās darbības ir bijušas tiesiskas un likumīgas, atbildēja, ka „šie jautājumi nav gluži prokuratūras kompetencē. Ar šādiem jautājumiem nodarbojas citas specializētas struktūras”.

Kalvītis: SAB drīzāk strādāja ASV interesēs

Ekspremjers Aigars Kalvītis (Tautas partija) trešdien, jautāts vai viņam laikā, kad viņš vadīja valdību, bija informācija, ka ASV vēstniecība Latvijā nodarbojusies ar personu izsekošanu un personas datu vākšanu, atzina: „Es neko tādu nezinu!”

Savukārt taujāts, vai SAB viņu premjerēšanas laikā informējis par iespējamo ASV vēstniecības Latvijā īstenoto personu datu vākšanu Kalvītis teica: „SAB vairāk strādāja ASV interesēs, nekā valdības interesēs.” Nekādus plašākus komentārus bijušais premjers nesniedza.

Māris Kučinskis (Tautas partija), kurš 9. Saeimā ilgāku laika posmu vadīja Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK), Pietiek uzsvēra, ka komisija „viennozīmīgi nezināja” par šāda veida iespējamām aktivitātēm no ASV vēstniecības puses. Kučinskis atzīst, ka šāda veida informāciju NDK arī nav prasījusi – par kaut ko tādu vienkārši nav bijis aizdomu.

SAB, kas regulāri NDK iesniedzis aktualitāšu pārskatus, kas satur klasificētu informāciju, nekad neesot sniedzis informāciju par ASV „virziena” aktivitātēm. „Šāda tēma nekad nav skarta, vienīgā SAB interese bija par Krieviju, bet tad arī pārsvarā avīžrakstu apskata līmenī,” atzina Kučinskis.

Bijušais NDK vadītājs atzina: viņš neesot pārsteigts par to, ka ASV vēstniecība veikusi ārējo novērošanu, kas esot saprotami no drošības viedokļa, - „nepatīkams pārsteigums” esot iespējamā datu vākšana par personām.

Neoficiālie avoti: labāk nevajag interesēties

Tiesa, neoficiāli vairāki avoti – augstas amatpersonas, kuras norādīja, ka nevar atklāties, jo parakstījušās par šādas informācijas neizpaušanu, - trešdien Pietiek atzina, ka Skandināvijā atklātais ne par kripatu neatšķiroties no tā, kā ASV vēstniecība strādā Latvijā. „Visi, kam jāzina, zinot”, taču neviens par to atklāti nerunājot. Tomēr teikt, ka tas notiek bez augstāko valsts amatpersonu un drošības iestāžu ziņas, nevarot.

Vairāki avoti Pietiek ieteica labāk neinteresēties par jautājumiem, kas saistīti ar ASV vēstniecības interesēm Latvijā un to, vai šeit līdzīgi kā Ziemeļvalstīs arī izveidota struktūra Surveillance Detection Units, kas, iespējams, nodarbojas ne tikai ar novērošanu un personu datu vākšanu vien. Pietiek tika doti „silti” ieteikumi, tagad, pēc Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā plaši izskanējušajiem skandāliem par to, ka ASV vēstniecības nav tikai amerikāņu pārstāvniecības, labāk nemaz neuzdot jautājumus, vai arī Latvijā ASV vēstniecība rīkojas līdzīgi kā Ziemeļvalstīs.

Seko mums