Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesaukšu neviena Rīga TV24 diskusijas dalībnieka vārdu un necitēšu viņu izteikumus, jo tos “uz ātru roku” nevar precīzi atreferēt. Diskusijā izskanēja vairāki jautājumi, ka ir nepietiekama vai iztrūkst prokuroru un izmeklētāju darba apmācība un ir nepietiekama samaksa izmeklētājiem, kas esot iemesli izmeklēšanas kvalitātei, un ka izmeklēšanā jāuzņemas vairāk atbildības. Jā, kāds no runātājiem piebilda, ka reizēm nepietiekama alga nav par iemeslu sliktiem darba rezultātiem. Piedalījās profesionāli diskusijas dalībnieki, bet, manuprāt, neizdevās sadzirdēt, kas varētu būt pamatu pamats noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas sistēmas uzlabošanai.

Šajā sakarā paanalizēšu, izteikšu viedokli par to, “kur aug kājas” visām tām neizdarībām, bezatbildībai, vājai, nekvalitatīvai izmeklēšanai, par ko jau runājam gadu no gada. Teiktajam var piekrist, var nepiekrist vai izteikt citu viedokli, kas pamatā vājai izmeklēšanas sistēmai – nekvalitatīvi procesi, gari procesa izmeklēšanas un tiesāšanas procesi, likuma normu kvalitāte un pretrunas, advokātu maiņa dažādu iemeslu dēļ – un kādēļ smagos noziegumos apsūdzētajiem tiek izraudzīts neatbilstošs drošības līdzeklis, par ko izteicās runātāji.

Pietiekama alga, laba profesionālā izglītība vajadzīga, bet meklējiet tur, cik gribat, tajā nav ieraugāmi atbildības paaugstināšanas kritēriji. Prokuroru algas, ja rēķinātu no 1990. gada, laikam pieauga vairākas reizes, - un kur ir sakarība algai ar atbildību? Nav gan. Lai kļūtu par prokuroru, nepieciešama juridiska izglītība, maģistra grāds. Klāt vēl prakse, un atbildība aizvien zema. Tas pats par izmeklētājiem.

Te jāvēršas pie parunas par laimi, kas saka, ka “nemeklē to pudelē, jo pudelē tās nava”, - arī atbildību nenosaka ne izglītība, ne alga, kaut tas var vairot atbildību, bet ne visā sistēmā. Atbildību nemeklēsim šajos kritērijos. Viens no runātājiem izteicās, ka nereti ar mazu algu var ieraudzīt arī atbildību. Kā nu tā – vieniem tā ir pat ar mazu algu, citiem paaugstini algu neskaitāmas reizes, bet... Par atbildību var teikt, ka dažiem tā ir, bet kopumā vērojot – tās nav. Izglītība rada zināšanas, kā labāk, vieglāk un kvalitatīvāk izpildīt šo smago misiju – izmeklēšanu. Atbildība ir kaut kas cits, tā jāmeklē kaut kur citur. Kur?

Atbildību parasti neuzņemas, ja to var neuzņemties. Tā jāuzliek.

Kā lai “tiek” pie atbildības, ja Kriminālprocesa likums to sistēmiski atņem? Neticat, palasiet likuma 17.pantu, kurā noteikti meli, ka cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas. Praksē un citos likuma pantos tas jau izslēgts kā “kaitīgs elements un nevajadzīga izšķērdība”, iespējams, lai kriminālprocesus varētu manipulēt, shēmot, ietekmēt “vajadzīgu” personu interesēs.

Katrs lasītājs jau zina, kā notiek izmeklēšana, kas to regulē un vada, kā tajā pārklājas katras tiesvedības procesa sastāvdaļas – izmeklēšanas, uzraudzības un tiesas. Un jau 26. pantā pateikts, ka konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir procesa virzītājam – varētu būt – izmeklētājam, izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram, amatā augstākam prokuroram, izmeklētāja tiešajam priekšniekam un citiem procesa dalībniekiem.

Uzmanīgi lasot šo likuma pantu, sapratīsiet, ka izmeklēšanu kontrolē, tajā iejaucas visi priekšnieki un to vietnieki, prokurori. Kur te ir nodalītas funkcijas, kur te ir katra atbildība, kurš par ko ir atbildīgs, - sapratīsiet, ka atbildīgo nav, kaut, ja kas sanāk greizi, parasti vaino izmeklētāju. Vienkārši lasot likumu, neko sliktu tajā nesaskatīsiet, liekas, ka tas nevainojams. Tomēr tā nav.

Ir jāpiebilst, ka likums atņem izmeklētājam patstāvību. 31.pants nosaka, ka priekšnieks (proti, arī vietnieks) dod norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos, un viņam ir tiesības un pienākums iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem.

Tāpat likuma 39.pants nosaka tiesības un pienākumus prokuroram iejaukties izmeklēšanā, protams, to nesaucot par iejaukšanos.

Prokuroram kā procesa virzītājam likums nosaka pienākumu nepieļaut neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu, izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.

Te nu bija funkciju nodalīšana. Nu ko, - visa pakete par iejaukšanos (to gan nesauc par iejaukšanos, citā pantā pat apstiprina, ka nedrīkst iejaukties izmeklēšanā).

Rodas nākamais jautājums, kas izriet no iepriekš teiktā, - vai te izmeklētājs var būt atbildīgs, var uzņemties atbildību par izmeklēšanas procesu, ja likums viņam ne tikai neuzliek konkrētu, pareizāk sakot, personisku atbildību par izmeklēšanas procesu un gaitu, bet šo atbildību sadala vai uzraudzību, kā teikts, uzliek par pienākumu prokuroriem un iestādes priekšniekiem.

Piebilde – minēto amatpersonu rīcība nebūtu vērtējama kā iejaukšanās, ja izmeklētāja darbībā konstatētu tiešu, konkrētu likuma pārkāpumu. Šeit redzam ar likumu noteiktu izmeklēšanas procesa vadīšanu ar norādījumiem, turklāt amatpersonu tiesības iepazīties ar izmeklēšanas materiāliem rada iespējas nopludināt informāciju, kā tas notika pat nesen saistībā ar bijušā ģenerālprokurora rīcību, nekvalificējot to kā noziedzīgu nodarījumu vai apgalvojot, ka tas tā nav, bet tikai to minot kā piemēru, kāds var būt rezultāts, ja ar likumu noteiktās personas iepazīstas ar izmeklēšanas materiāliem.

Protams, izmeklētājam ir tiesības konsultēties ar jebkuru attiecīgu amatpersonu par izmeklēšanas kvalifikāciju un citiem jautājumiem, bet tās nevar tikt iepazīstinātas ar izmeklēšanas materiāliem. To, ka augstākās amatpersonas iepazīstas ar procesu materiāliem, pierāda arī viņu intervijas masu medijiem, kurās nekad neredzēsiet un nedzirdēsiet pašu izmeklētāju, - viņiem tādas tiesības atņemtas.

Prokuroru un priekšnieku ar likumu noteiktās tiesības ne tikai noņem atbildību no izmeklētāja, bet viss process nonāk interešu konfliktā.

Neraugoties uz to, ka nodarījuma izmeklēšanas procesu, izmeklētāja darbu procesā uzrauga un vada minētās amatpersonas, viss šīs” likumīgās” darbības rada interešu konfliktu. To nav grūti saprast pat katram, kas nemaz nav jurists vai izmeklētājs. Līdz ar to jāpajautā šīm amatpersonām, kā kriminālprocesā var vainot izmeklēšanu kā sliktu, nepilnīgu vai nekvalitatīvu, ja no sākta gala to uzrauga prokurors un izmeklētāja priekšnieki, vietnieki pēc amata?

Ar kādām tiesībām un “atbildību” prokurors, saņēmis kriminālprocesu, kurā pats vai cits prokurors lietu ir uzraudzījis, maina kvalifikāciju, pārvērtē pierādījumus un pasludina, ka neredz iespējas uzturēt apsūdzību un procesu izbeidz? Nav manīts, ka izmeklētājs šādus prokurora lēmumus pārsūdzētu. Tas ir tiešs, ar likumu noteikts interešu konflikts, kur kā izmeklētāja, tā minēto uzraugošo amatpersonu pienākumi un atbildība pārklājas, nevis nodalīta, kā izteikts minētajā 17. pantā.

Starp izmeklētāju un uzraugošām amatpersonām ne tikai rodas interešu konflikts, - tas arī padara izmeklētāju par personu, kura ir nevis procesa vadītājs, bet izpildītājs, kas viņu grauj kā profesionāli, tā morāli, neļauj viņam profesionāli augt un veidoties par tādu, uzņemties atbildību. Tas pats valstī ir starp jebkuras iestādes nomenklatūru un ierēdņiem, kuriem nav dota brīva rīcība uzņemties atbildību.

Stāsts par interešu konfliktu nebeidzas tikai ar to, ka prokurora turpmākie lēmumi pēc kriminālprocesa saņemšanas ar nodarījuma pārkvalifikāciju vai pierādījumu pārvērtēšanu, par procesa izbeigšanu nonāk konfliktā ar izmeklētāju, bet tas nonāk interešu konfliktā arī ar tiesu, ja process tiek nosūtīts izskatīšanai.

Var iedomāties, kā prokuroram uzturēt apsūdzību, ja pats vai vienkārši cits prokuratūras iestādes prokurors ir vadījis, uzraudzījis šo procesu un nav to novedis līdz loģiskam, sakarīgam rezultātam. Viņš spiests apvainot pats sevi vai citu, uzraugošo prokuroru, ja tiesa saskata, ka pierādījumi lietā ir nepietiekami? Rodas interešu konflikts starp apsūdzību uzturošo prokuroru un tiesu. Šajā gadījumā apsūdzību uzraugošais prokurors spiests manipulēt, piekāpties tiesai, mainīt savu viedokli, apsūdzību, lai noņemtu no sevis atbildību.

Toties, ja tiesa pieņem negatīvu lēmumu vai taisa pretrunīgu spriedumu, kā to bija novērtējis izmeklētājs un/vai uzraugošais prokurors, priekšnieks, apsūdzību uzraugošais prokurors zaudē morālas vai pat juridiskas tiesības izteikt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu interešu konflikta dēļ. Šīs visas minēto izmeklēšanas procesa dalībnieku attiecības var nosaukt par vienotas izmeklēšanas un pierādījumu vērtēšanas politikas trūkumu vai neesamību, kad katra pienākumi nav nodalīti ar personisko atbildību, bet pārklājas.

Saistītais raksts:

https://www.pietiek.com/raksti/vai_dalita_izmeklesana_nav_organizetas_noziedzibas_intereses

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...