Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesaukšu neviena Rīga TV24 diskusijas dalībnieka vārdu un necitēšu viņu izteikumus, jo tos “uz ātru roku” nevar precīzi atreferēt. Diskusijā izskanēja vairāki jautājumi, ka ir nepietiekama vai iztrūkst prokuroru un izmeklētāju darba apmācība un ir nepietiekama samaksa izmeklētājiem, kas esot iemesli izmeklēšanas kvalitātei, un ka izmeklēšanā jāuzņemas vairāk atbildības. Jā, kāds no runātājiem piebilda, ka reizēm nepietiekama alga nav par iemeslu sliktiem darba rezultātiem. Piedalījās profesionāli diskusijas dalībnieki, bet, manuprāt, neizdevās sadzirdēt, kas varētu būt pamatu pamats noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas sistēmas uzlabošanai.

Šajā sakarā paanalizēšu, izteikšu viedokli par to, “kur aug kājas” visām tām neizdarībām, bezatbildībai, vājai, nekvalitatīvai izmeklēšanai, par ko jau runājam gadu no gada. Teiktajam var piekrist, var nepiekrist vai izteikt citu viedokli, kas pamatā vājai izmeklēšanas sistēmai – nekvalitatīvi procesi, gari procesa izmeklēšanas un tiesāšanas procesi, likuma normu kvalitāte un pretrunas, advokātu maiņa dažādu iemeslu dēļ – un kādēļ smagos noziegumos apsūdzētajiem tiek izraudzīts neatbilstošs drošības līdzeklis, par ko izteicās runātāji.

Pietiekama alga, laba profesionālā izglītība vajadzīga, bet meklējiet tur, cik gribat, tajā nav ieraugāmi atbildības paaugstināšanas kritēriji. Prokuroru algas, ja rēķinātu no 1990. gada, laikam pieauga vairākas reizes, - un kur ir sakarība algai ar atbildību? Nav gan. Lai kļūtu par prokuroru, nepieciešama juridiska izglītība, maģistra grāds. Klāt vēl prakse, un atbildība aizvien zema. Tas pats par izmeklētājiem.

Te jāvēršas pie parunas par laimi, kas saka, ka “nemeklē to pudelē, jo pudelē tās nava”, - arī atbildību nenosaka ne izglītība, ne alga, kaut tas var vairot atbildību, bet ne visā sistēmā. Atbildību nemeklēsim šajos kritērijos. Viens no runātājiem izteicās, ka nereti ar mazu algu var ieraudzīt arī atbildību. Kā nu tā – vieniem tā ir pat ar mazu algu, citiem paaugstini algu neskaitāmas reizes, bet... Par atbildību var teikt, ka dažiem tā ir, bet kopumā vērojot – tās nav. Izglītība rada zināšanas, kā labāk, vieglāk un kvalitatīvāk izpildīt šo smago misiju – izmeklēšanu. Atbildība ir kaut kas cits, tā jāmeklē kaut kur citur. Kur?

Atbildību parasti neuzņemas, ja to var neuzņemties. Tā jāuzliek.

Kā lai “tiek” pie atbildības, ja Kriminālprocesa likums to sistēmiski atņem? Neticat, palasiet likuma 17.pantu, kurā noteikti meli, ka cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas. Praksē un citos likuma pantos tas jau izslēgts kā “kaitīgs elements un nevajadzīga izšķērdība”, iespējams, lai kriminālprocesus varētu manipulēt, shēmot, ietekmēt “vajadzīgu” personu interesēs.

Katrs lasītājs jau zina, kā notiek izmeklēšana, kas to regulē un vada, kā tajā pārklājas katras tiesvedības procesa sastāvdaļas – izmeklēšanas, uzraudzības un tiesas. Un jau 26. pantā pateikts, ka konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir procesa virzītājam – varētu būt – izmeklētājam, izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram, amatā augstākam prokuroram, izmeklētāja tiešajam priekšniekam un citiem procesa dalībniekiem.

Uzmanīgi lasot šo likuma pantu, sapratīsiet, ka izmeklēšanu kontrolē, tajā iejaucas visi priekšnieki un to vietnieki, prokurori. Kur te ir nodalītas funkcijas, kur te ir katra atbildība, kurš par ko ir atbildīgs, - sapratīsiet, ka atbildīgo nav, kaut, ja kas sanāk greizi, parasti vaino izmeklētāju. Vienkārši lasot likumu, neko sliktu tajā nesaskatīsiet, liekas, ka tas nevainojams. Tomēr tā nav.

Ir jāpiebilst, ka likums atņem izmeklētājam patstāvību. 31.pants nosaka, ka priekšnieks (proti, arī vietnieks) dod norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos, un viņam ir tiesības un pienākums iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem.

Tāpat likuma 39.pants nosaka tiesības un pienākumus prokuroram iejaukties izmeklēšanā, protams, to nesaucot par iejaukšanos.

Prokuroram kā procesa virzītājam likums nosaka pienākumu nepieļaut neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu, izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.

Te nu bija funkciju nodalīšana. Nu ko, - visa pakete par iejaukšanos (to gan nesauc par iejaukšanos, citā pantā pat apstiprina, ka nedrīkst iejaukties izmeklēšanā).

Rodas nākamais jautājums, kas izriet no iepriekš teiktā, - vai te izmeklētājs var būt atbildīgs, var uzņemties atbildību par izmeklēšanas procesu, ja likums viņam ne tikai neuzliek konkrētu, pareizāk sakot, personisku atbildību par izmeklēšanas procesu un gaitu, bet šo atbildību sadala vai uzraudzību, kā teikts, uzliek par pienākumu prokuroriem un iestādes priekšniekiem.

Piebilde – minēto amatpersonu rīcība nebūtu vērtējama kā iejaukšanās, ja izmeklētāja darbībā konstatētu tiešu, konkrētu likuma pārkāpumu. Šeit redzam ar likumu noteiktu izmeklēšanas procesa vadīšanu ar norādījumiem, turklāt amatpersonu tiesības iepazīties ar izmeklēšanas materiāliem rada iespējas nopludināt informāciju, kā tas notika pat nesen saistībā ar bijušā ģenerālprokurora rīcību, nekvalificējot to kā noziedzīgu nodarījumu vai apgalvojot, ka tas tā nav, bet tikai to minot kā piemēru, kāds var būt rezultāts, ja ar likumu noteiktās personas iepazīstas ar izmeklēšanas materiāliem.

Protams, izmeklētājam ir tiesības konsultēties ar jebkuru attiecīgu amatpersonu par izmeklēšanas kvalifikāciju un citiem jautājumiem, bet tās nevar tikt iepazīstinātas ar izmeklēšanas materiāliem. To, ka augstākās amatpersonas iepazīstas ar procesu materiāliem, pierāda arī viņu intervijas masu medijiem, kurās nekad neredzēsiet un nedzirdēsiet pašu izmeklētāju, - viņiem tādas tiesības atņemtas.

Prokuroru un priekšnieku ar likumu noteiktās tiesības ne tikai noņem atbildību no izmeklētāja, bet viss process nonāk interešu konfliktā.

Neraugoties uz to, ka nodarījuma izmeklēšanas procesu, izmeklētāja darbu procesā uzrauga un vada minētās amatpersonas, viss šīs” likumīgās” darbības rada interešu konfliktu. To nav grūti saprast pat katram, kas nemaz nav jurists vai izmeklētājs. Līdz ar to jāpajautā šīm amatpersonām, kā kriminālprocesā var vainot izmeklēšanu kā sliktu, nepilnīgu vai nekvalitatīvu, ja no sākta gala to uzrauga prokurors un izmeklētāja priekšnieki, vietnieki pēc amata?

Ar kādām tiesībām un “atbildību” prokurors, saņēmis kriminālprocesu, kurā pats vai cits prokurors lietu ir uzraudzījis, maina kvalifikāciju, pārvērtē pierādījumus un pasludina, ka neredz iespējas uzturēt apsūdzību un procesu izbeidz? Nav manīts, ka izmeklētājs šādus prokurora lēmumus pārsūdzētu. Tas ir tiešs, ar likumu noteikts interešu konflikts, kur kā izmeklētāja, tā minēto uzraugošo amatpersonu pienākumi un atbildība pārklājas, nevis nodalīta, kā izteikts minētajā 17. pantā.

Starp izmeklētāju un uzraugošām amatpersonām ne tikai rodas interešu konflikts, - tas arī padara izmeklētāju par personu, kura ir nevis procesa vadītājs, bet izpildītājs, kas viņu grauj kā profesionāli, tā morāli, neļauj viņam profesionāli augt un veidoties par tādu, uzņemties atbildību. Tas pats valstī ir starp jebkuras iestādes nomenklatūru un ierēdņiem, kuriem nav dota brīva rīcība uzņemties atbildību.

Stāsts par interešu konfliktu nebeidzas tikai ar to, ka prokurora turpmākie lēmumi pēc kriminālprocesa saņemšanas ar nodarījuma pārkvalifikāciju vai pierādījumu pārvērtēšanu, par procesa izbeigšanu nonāk konfliktā ar izmeklētāju, bet tas nonāk interešu konfliktā arī ar tiesu, ja process tiek nosūtīts izskatīšanai.

Var iedomāties, kā prokuroram uzturēt apsūdzību, ja pats vai vienkārši cits prokuratūras iestādes prokurors ir vadījis, uzraudzījis šo procesu un nav to novedis līdz loģiskam, sakarīgam rezultātam. Viņš spiests apvainot pats sevi vai citu, uzraugošo prokuroru, ja tiesa saskata, ka pierādījumi lietā ir nepietiekami? Rodas interešu konflikts starp apsūdzību uzturošo prokuroru un tiesu. Šajā gadījumā apsūdzību uzraugošais prokurors spiests manipulēt, piekāpties tiesai, mainīt savu viedokli, apsūdzību, lai noņemtu no sevis atbildību.

Toties, ja tiesa pieņem negatīvu lēmumu vai taisa pretrunīgu spriedumu, kā to bija novērtējis izmeklētājs un/vai uzraugošais prokurors, priekšnieks, apsūdzību uzraugošais prokurors zaudē morālas vai pat juridiskas tiesības izteikt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu interešu konflikta dēļ. Šīs visas minēto izmeklēšanas procesa dalībnieku attiecības var nosaukt par vienotas izmeklēšanas un pierādījumu vērtēšanas politikas trūkumu vai neesamību, kad katra pienākumi nav nodalīti ar personisko atbildību, bet pārklājas.

Saistītais raksts:

https://www.pietiek.com/raksti/vai_dalita_izmeklesana_nav_organizetas_noziedzibas_intereses

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Viegli ironiska eseja par kādas pasakas latviskotās versijas arhitektūru

FotoKādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu.  
Lasīt visu...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz...

Foto

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus....

Foto

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana,...

Foto

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas...

Foto

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt...

Foto

Nu traki ar tiem populistiem

Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt....

Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...