Iesaki rakstu: 
Neatkarīgi no tā, vai 20.janvāra pievakarē kāds Baltajā namā notiekošo inaugurācijas priekšnesumu skatījās ar sajūsmu vai ar šausmām, secinājums ir jāizdara visiem - ar to brīdi pasaules kārtība ir mainījusies.
Tūlīt pēc "troņa runas" 45./47. ASV prezidents Donalds Tramps Ovālajā kabinetā parakstīja virkni dokumentu, kas apliecina - nekas no viņa teiktā nav "joks" vai pārspīlējums, kā to centās raksturot aizejošās varas piekritēji. "Zaļā kursa" maiņa, imigrācijas ierobežošana, "daudzveidības un iekļaušanas" atbalsta pārtraukšana "woke" un LGBTQ kustībām - tas ir jau noticis fakts. Un skaidrs, ka par ietekmes palielināšanu Kanādā un Grenlandē vai Panamas kanāla kontroles atgūšanu bija domāts nopietni, te turpinājums vēl sekos.
Trampa rīcībā ir vien četri gadi, tāpēc var prognozēt, ka viņa prezidentūra būs brutāli pragmatiska, nekavējot laiku ar diplomātijas smalkajām manierēm.
Būtu jauki, ja mēs šeit, Latvijā, varētu uz pasaules pārmaiņām noskatīties no malas kā uz intriģējošu izrādi un, neko nedarot, "pārlaist" šos nākamos gadus. Taču tas neizdosies. Trampa izpratnē mēs piederam pie Vašingtonas sniegtās "drošības patērētājiem", viņš nelūkosies uz mums kā grūtdieņiem, kam vēsture nodarījusi pāri. Viņš prasīs rīcību un pārmaiņas. Ja ne - tieciet paši galā, Amerikas nodokļu maksātājiem nav jāuztur vājie...
ASV republikāņi nav aizmirsuši, ka Latvija sevi visai skaidri ir pozicionējusi kā “demokrātu štats”. Kad 2016.gadā toreizējais ASV viceprezidents Džo Baidens ieradās Rīgā, bijušais LTF līderis Dainis Īvāns Brīvības pieminekļa pakājē Klintones un Trampa kampaņas laikā publiski pauda Latvijas politiskās elites lojalitāti demokrātei. Viņš tad nosauca toreiz un tagad atkārtoti ievēlēto ASV prezidentu par "rībentrampu". Nediplomātiski un netālredzīgi, pieliekot birku ne jau konkrētajam cilvēkam, bet gan miljoniem amerikāņu vēlētāju izvēlei.
Tagad pasaule no superglobalizācijas – kad katrs ir svarīgs, ar katru ir jārēķinās – pāriet uz attiecībām, kurās to, cik tu esi svarīgs, nosaka tavs reālais svars. Trampa uztverē lielais ir liels, mazais ir mazs. Un ja "mazais" vēlas būt zem "lielā" aizsardzības spārna, tad rīkojas tā, kā šis garants prasa. Drošībai ir augsta cena, un šis rēķins jau tiek izrakstīts.
Tāpēc mums nevajadzētu ilgi liegties un lauzties, bet jau šodien sākt strādāt pie lielas budžeta konsolidācijas, lai sasniegtu ASV jaunās administrācijas pieprasītos 5% aizsardzībai. Un ne jau tāpēc, ka tas kardināli mainītu mūsu spējas vieniem tikt galā eventuāla apdraudējuma gadījumā. Papildus tas palīdzēs sakārtot mūsu budžeta struktūru - nozīmīgi, nevis kosmētiski samazināt valsts pārvaldi, beidzot nogriezt visus tos bezjēdzīgos tēriņus "salātu receptēm", Bolt kurjeru labsajūtas izpētei, izlēmīgi rīkoties ar AirBaltic un Rail Baltica, utt., utjp.
Vēl nopietnāka ir otra lieta, par kuru jau signalizē ASV vēstniecība un dažādas domnīcas, kuru pārstāvji iegriežas ciemos. Amerikāņi noteikti vēlēsies mums pajautāt - cik veiksmīgi ir integrācijas procesi Latvijas sabiedrībā, kā šeit pozicionējas vietējie krievi? Šādu jautājumu viņi mums uzdevuši vienmēr, gan tieši, gan diplomātijas aizkulisēs. Mūsu vara vienmēr meloja, ka viss ir kārtībā, un amerikāņi izlikās noticam...
Taču pašreizējos apstākļos tas vairs nav iespējams. Nevar pieļaut, ka viena NATO valsts ir latentu konfliktu perēklis, kur nacionālā kārts gadiem ilgi tiek izspēlēta cīņā par varu. Turklāt "sarkano līniju" pamatošanai vietējo krievu pilsoņu aizskaršana arvien tiek kāpināta. Nav šaubu, ka Latvijai tiks aizrādīts, ka, slēpjoties ASV aizsardzībā, tā nevar turpināties. Es nebrīnīšos, ja Vašingtona sāks aizstāvēt Latvijas krievus no mēra izjūtu zaudējušiem etnokrātiem - nevienam nav vajadzīgs, lai Putinam uz paplātes pienes argumentus par diskriminējošiem aizskārumiem pret viņa tautiešiem vienā NATO kaimiņvalstī.
Šobrīd negribu prognozēt, ko Trampa izziņotais jaunais, lieliskais laikmets atnesīs Amerikai un pasaulei. Bet, ja mēs sadzirdēsim šī laikmeta vēstneša dotos signālus un sakārtosim savas mājas, Latvijai tas noteikti nāks par labu.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
