Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?
Egons Rusanovs, advokāts22.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Liels paldies zvērinātam advokātam Laurim Liepam par principiālas pozīcijas paušanu. Jācer, ka Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izstrādātais algoritms darbosies arī praksē. Taču šobrīd izskatās, ka viss tik gludi gluži neiet.
Pie manis pēc palīdzības vērsās kliente, kura mani pilnvaroja un pat lūdza publiskot viņas vārdu, sevi uzskatot par politisku nozīmīgu personu, proti, Božena Malašenko (Bozhena Rynska) – Krievijas Federācijas režīma opozicionāre, aktīviste, blogere, pret kuru aizvakar vardarbību saistībā ar karu Ukrainā pastrādāja “Bolt” (atkal?) taksists “Igors”.
Acīmredzot pēdējais, ievērojot, ka pasažiere runā krieviski, nosprieda, ka atradis pateicīgu viņa “politinformācijas” klausītāju. Viņam “nepaveicās”. Boženai ir arī etniskās saites ar Ukrainu.
Aizrādot, ka šobrīd karā krievi slepkavo ukraiņus, vadītājs, aizrīdamies naidā, auroja, ka tas ir pareizi, ka Krievija sabombardēs Ukrainu, ka Krievija arī Latviju piespiedīs pienācīgi “uzvesties”, jo Krievija “visu ir devusi” Latvijai, un ka krievu karaspēks šeit agru vai vēlu būs, ka Bučas gadījumā ukraiņi esot morgos savākuši līķus pa visu Ukrainu un tos tur novietojuši, ka Ukraina ir fašistiska valsts utt.
Kad Božena pieprasīja izbeigt šo naida tirādi, šoferis atbildēja, ka “tu, maita, klausīsies!”. Pēc tam viņš iesita Boženai pa seju. Policijas Teikas iecirknī Klusajā ielā 12 viņu laipni uzklausīja un pieņēma iesniegumu. Jācer, ka tika ievērotas raidījumā “Krustpunktā” minētās vadlīnijas un izmantotas koordinācijas centra konsultācijas.
Tomēr, kā izriet no norīkojuma tiesu medicīniskajai apsekošanai, ir uzsākta vienīgi adminstratīvā pārkāpuma lietvedība. Kā tad paliek ar automātisku VDD iesaisti tādos gadījumos?
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
