Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mīļie mūziķi, koristi, koru vadoņi un klātesošie Ukrainas atbalstītāji, ukraiņu un latvju tautas! Liktenīga vieta. Šeit, Rīgas kongresu namā 1988. gadā dzima mūsu vēsturē lielākā nacionālās atbrīvošanās kustība – Latvijas Tautas fronte. Šeit mēs atkal esam pulcējušies, iespējams, uz mūsu liktenīgākajiem, izšķirošākajiem Dziesmu svētkiem 21. gadsimtā. Es saku “dziesmu svētkiem” tādēļ, ka to kustība allaž bijusi un ir neatraujama mūsu politiskās un nacionālās pastāvēšanas cīņas sastāvdaļa. Dziesmu svētku kustības dalībnieki ir šīs Ukrainas atbalsta manifestācijas rīkotāji. Paldies jums!

Līdzīgi daudziem cilvēkiem visā pasaulē šai dienām stundā, minūtē ar bažām un šausmām vēroju Krievijas iebrukumu Ukrainā. Mēģinu iedomāties, kā mēs justos, ja mūsu sirmo Rīgu, skaisto Liepāju, jauko Kuldīgu, sakopto Madonu vai stalto Daugavpili tāpat kā tagad Ukrainas pilsētas grautu krievu artilērija. Kā es justos, ja mūsu armiju, manus dēlus un znotus, kas sargātu tēvzemi, piepeši no elles bunkura izlīdis Putins apsaukātu par narkomāniem un nacistiem, kā viņš dēvē Ukrainas aizstāvjus. 

Viņam ir kodolarsenāls. Viņam ir spārnotas un nespārnotas raķetes. Viņam ir tanki. Viņam ir miljons nebrīvu, nežēlīgu kareivju, kuri akli pilda galvenā cilvēkēdāja pavēles. Bet viņam ir vāja aizmugure. Tā turas uz kailiem meliem, netaisnības un nožēlojamas bravūras. Mūsu aizmugure ir dziesmu gars, brīvības alkas, taisnība. Pat ja Krievijas propagandisti gavilē, ka pēc Ukrainas pazemošanas Kremļa čekisti viegli sagrābs Baltijas valstis, es saku: “Pamēģiniet!”

Redzēsim, kurš gavilēs pēdējais.

Ukraina šobrīd atrodas turpat, kur Latvija 1940. gadā. Ukraina turas uz dzīvības un nāves, cilvēcības un necilvēcības frontes līnijas. Gluži tāpat kā Latvijai 1940. gadā, viņiem tagad uzbrucis milzīgs fizisks pārspēks ar tautas iznīcināšanas nolūkiem.

Taču mums 1940. gadā nebija sabiedroto.

Mēs nebijām guvuši vēstures mācību un nespējām noticēt, cik briesmīgs var būt Krievijas impērisms un šovinisms.

Mūsu prezidents izlēma nepretoties.

Ukraiņiem, gluži otrādi, ir sabiedrotie brīvajā pasaulē un arī Latvijā. Nenovērtēsim to par zemu.

Ukraiņiem nav ilūziju par ļaunumu, ko viņiem un pasaulei var nest Putina Kremlis.

Ukraiņu prezidents un visa ukraiņu tauta nolēmuši pretoties.

Mums jāiet palīgā. Ukraiņi patlaban ziedojas, lai mums nepienāktu 1940. gads ar masu deportācijām, represijām un genocīdu.

Tāpēc šodien tik svarīgi, lai ukraiņu karoga – saules un debesu – krāsās iezaigotos mūsu domas, sirdis un dvēseles. Svarīgi, lai ukraiņu karoga krāsā izgaismotos ne tikai par brīviem tautas ziedojumiem celtais Rīgas Brīvības piemineklis, bet arī par tautas piespiedu ziedojumiem celtais piemineklis nebrīvei Pārdaugavā.

Dārgie draugi!

No ziņu jūras, kas pārvarējusi kara troksni, Krievijas dezinformāciju un ukraiņu ciešanu balsis mani līdz asarām aizkustināja viens tālruņa video par Melnās jūras Čūskas salas aizstāvību. 13 ukraiņu robežsargi uz savas tēvzemes kriksīša pret smagi bruņotu Krievijas pirātu kuģi, kurš draudīgi atkārto uzrunu: “Esmu Krievijas kara kuģis. Padodieties! Esmu Krievijas kara kuģis. Padodieties!”

Pēc pauzes seko ukraiņu atbilde: “Krievijas kara kuģi, ej dillēs!**”

Lieki jautāt, vai vēstures taisnās tiesas priekšā iespēja ieiet mūžībā tiks dota Krievijas pirātiem vai par dzimteni kritušiem ukraiņu varoņiem.

Lieki jautāt, kuru rīcība kalpojusi cilvēcībai un kuru – grāvusi.

Latvija pēdējo reizi šādas ukraiņu robežsargu dilemmas priekšā stāvējusi 1991. gada janvāra barikādēs. Man liktenis bija lēmis pirms 32 gadiem Latvijas Radio naktī aicināt cilvēkus celties cīņai par tikko atgūto brīvību. Pirms diviem gadiem Sigvarda Kļavas rīkotā koncertā barikāžu piemiņai Doma baznīcā es lūdzu Māti Latviju, lai mums uz barikādēm vairs nekad nebūtu jādodas. Taču tagad mēs atkal uz tām stāvām kopā ar ukraiņu tautu pret to pašu ļaunuma impēriju, kas atkal atdzimusi Krievijā. Arī tagad man jāaicina uz to pašu. Man jāaicina mūs baiļu vietā likt aukstasinību. Jāaicina no Kremļa krātiņa izsprukušā neprāta vietā godāt saprātu.

Šķelšanās un kašķēšanās vietā atkal laiks vienoties par pašu galveno – brīvu Latviju un brīvu Ukrainu, un jācer, arī brīvu Baltkrieviju brīvā Eiropā.

Mēs jau solidarizējamies. To apliecina straujais līdzekļu pieplūdums Ukrainas atbalstam portālā ziedot.lv. Ja neziedosim un neziedosimies tagad, varam pazaudēt visu – gan savas dziesmas, gan kultūru un valodu, gan labklājību. Ko vērta tad būtu mūsu dzīvība?

Draugi!

Mūsu koncerts notiek pretī Krievijas vēstniecībai, kuras ellišķi aukstā un draudīgā dvaša pūš mums pakaušos. Gribu ko pajautāt arī tās darbiniekiem un Krievijas cilvēkiem: vai tiešām jūs esat gatavi atbildēt par tiem noziegumiem, ko Ukrainā veic jūsu priekšnieki un jūsu armija, paši savu nākamo paaudžu, kā arī nenovēršama starptautiskā tribunāla un vēl nenovēršamākas Dieva tiesas priekšā?

Vai zeme nelīgojas zem jūsu kājām, redzot, kā pasaule atbalsta Ukrainu un nosoda Krieviju?

Klusums! Nepievērsīsim tam uzmanību.

Atcerēsimies ko citu.

Pirms 149 gadiem toreizējās Baltijas provincēs vēl valdīja Krievijas cars, kurš aizliedza lietot Latvijas vārdu. Viņam tā izrunāšana likās tāda pati ķecerība kā tagadējam krievu caram vārda Ukraina pieminēšana. Tomēr par spīti visam, par spīti liegumiem tieši šādā pašā februāra dienā jaunlatvieši – Rīgas Latviešu biedrības runasvīri – nolēma rīkot Pirmos vispārējos latviešu dziedāšanas svētkus. Jau pēc trīsarpus mēnešiem pa visiem sirmās Rīgas vārtiem Krievijas impērijas Baltijas metropolē no šķietamas bezvēstures un nekurienes ienāca dziesmu svētku dalībnieki – tā sauktie nevācieši un nekrievi, vidzemnieki un kurzemnieki, kas no pirmajiem dziedāšanas svētkiem iznāca kā vienota latviešu tauta. Lielvārdes korists un dzejnieks Auseklis tad sajūsmā iesaucās: “Liktenīga tā tauta, kam ir tādi dziesmu šķēpi kā mūsējai!”

Dziesma, nevis cari un impērijas, mūs padarīja par tautu.

Dziesma kļuva par cīņā saucēju, kam vēlāk sekoja latviešu strēlnieki un mūsu Neatkarības kara varoņi. Pret dziesmu garu un dziesmoto revolūciju bezspēcīgi 1991. gada janvāra barikāžu laikā izrādījās mūsu ienaidnieku šaujamieroči. Varbūt šo vēstures patiesību vajadzētu zināt arī vēstures pseidopētniekam Putinam, kad viņš nākamreiz uzstāsies ar lekciju par ukraiņu nācijas neesamību?

Mūsu pienākums viņa turpmākās lekcijas brīvajai pasaulei nepieļaut un pašu lektoru izraidīt no pasaules vēstures.

Lai spēkus to piedzīvot mums un ukraiņiem dod mūsu dziesmas! Lai tās šovakar vieno gan Daugav’ abas malas, gan Daugavu un Dņepru!

Laima par mums lemi, Sargā mūsu zemi!

Slava Ukrainai! Slava varoņiem!

* Uzruna koncertā “Ukrainas brīvībai”

** РУССКИЙ ВОЕННЫЙ КОРАБЛЬ, ИДИ НАХУЙ!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...