Atkal tiek steigā bīdīti cietumu normatīvo aktu grozījumi, kas pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu
Pietiek lasītāja24.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos vērst uzmanību uz gadu mijā steidzamības kārtībā virzītajiem grozījumiem - Likumprojekts Nr: 1248/Lp13 "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIK)", kurš 19.01.2022 tika virzīts izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā tuvākajā Saeimas sēdē un spēkā stāšanās noteikta nākamā diena.
Jaunais regulējums paredz LSIK 50. 4 pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē, un tajā viņiem jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Soda daļā, kas jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, tiek ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda notiesātajam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes var pārvietot uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.”
Iepriekš LSIK 50.4. pants noteica "Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50. 3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi."
Šis regulējums ir acīmredzami antikonstitucionāls un pretējs Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumam lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”, kas paredz, ka ir jānodrošina vienlīdzīga soda izpilde notiesātajiem vīriešiem un sievietēm. Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam likumdevējam ir nevis jāpastiprina un jāpaildzina soda izciešana, bet gan tā jāpietuvina soda izpildes nosacījumiem, kādos sodu izcieš notiesātās sievietes, piemēram, līdz atklātajam cietumam viņām jāizcieš tikai puse no soda jeb 2/4.
Atbilstoši jaunajam regulējumam notiesāto vīriešu tiesiskais stāvoklis tiek būtiski pasliktināts, jo notiesātie vīrieši, kuri sodu izcieta slēgta cietuma vidējā pakāpē (un vismaz 1/4 no soda līdz nonāca šajā pakāpē) un saistībā ar grozījumiem, kuri noteica vidējās pakāpes likvidēšanu, ar 2022. gada 1. janvāri tika pārvietoti uz augstāko pakāpi būs spiesti izciest 1/4 no atlikušā soda augstākajā pakāpē un vēl 1/4 no soda daļēji slēgta cietuma augstākajā pakāpē, lai tie varētu tikai kandidēt uz nokļūšanu atklātajā cietumā. Respektīvi notiesātajam vīrietim iespējas nokļūt atklātajā cietumā faktiski nepastāv.
Pārejas noteikumos tiek gan atrunāts, ka notiesātajam vīrietim būs jāizcieš tikai daļa no 1/4 t.i. tikai tik cik pietrūkst līdz 1/4 no soda sodu izciešot vidējā pakāpē, bet faktiski tas nozīmē turpinātu pārkāpumu - diskrimināciju, jo pretēji Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam ar jaunajiem grozījumiem tiek saglabāta, turpināta un stiprināta diskriminācija. Kā konstatēts arī spriedumā, notiesātās sievietes var pretendēt uz nokļūšanu atklātajā cietumā izciešot, 2/4 no soda jeb pusi, savukārt notiesātie vīrieši par tādiem pat noziegumiem pretendēt uz atklāto cietumu var izciešot 3/4+ no soda. Šādu nevienlīdzību Satversmes tiesa jau ir atzinusi par prettiesisku.
Ar jaunajiem grozījumiem "jauno (pēc 01.01.2022)" notiesāto vīriešu stāvoklis kļūst vēl bēdīgāks. Piemēram, ja persona X apcietinājumā ir pavadījusi 2/4 no piespriestā soda atbilstoši jaunajam regulējumam šī persona var nokļūt slēgta cietuma augstākajā pakāpē kur viņai jāizcieš 1/4 no soda (tātad jau 2/4+1/4=3/4), lai tā varētu nokļūt daļēji slēgta cietuma augstākajā pakāpē kur viņai jāizcieš 1/4 no soda, lai tā varētu pretendēt uz atklāto cietumu (3/4+1/4=4/4). Līdz ar to persona X var nokļūt atklātajā cietumā tikai pēc atbrīvošanās jeb pilnīgas soda izciešanas.
Jāņem vērā apstāklis, ka cietuma izvērtēšanas komisijas darbība pandēmijas ietekmē vairākkārt ir tikusi pārcelta. Tas nozīmē, ka notiesātais vīrietis vairumā gadījumu, pat izciešot 3/4 no piespriestā soda un atbilstot visiem kritērijiem, nevar pretendēt uz nokļūšanu atklātajā cietumā. Minēto apliecina arī apstāklis, ka viens no atklātā tipa cietumiem tika slēgts, jo notiesāto vīriešu skaits atklātajos cietumos ir pavisam neliels un tas tiek "pieregulēts" ar šādiem grozījumiem, t.i. tiek mainīts viss, lai nemainītos nekas!!!
Tieslietu ministrija lieliski apliecina to, ka nebūs tā, kā saka Satversmes tiesa, bet gan būs tā kā līdz šim un tā, kā gribēs ministrija. Ministrijā augstākminēto grozījumu sākumversijā bija iekļāvusi šādu pārejas noteikumu punktu - "41. Notiesātie, kas 2022. gada 31. decembrī sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā, no 2023. gada 1. janvāra soda izciešanu turpina slēgtā cietuma attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē." Faktiski ministrija ar šo vēlējusies "patīt" notiesāto pakāpenisko soda mīkstināšanu atpakaļ un atmest notiesātos atpakaļ stingrākā soda izciešanas režīmā. Protams, bez jebkāda saprātīga un tiesiska pamata, jo vienkārši tā grib.
Notiesāto vīriešu skaits Olaines cietumā (atklātā tipa cietums) atbilst divās vairākvietīgajās kamerās esošo notiesāto personu skaitam (pat mazāk). Līdz ar ko rodas jautājums, vai nebūtu lietderīgāk slēgt atklāto cietumu Olainē, tādējādi ietaupot resursus, un tur esošos notiesātos pārvietot uz kādu citu cietumu. Nav jēgas uzturēt cietumu, kurā, ja paveicas, nonāk vien pāris ieslodzīto gadā. Bet pēc šiem grozījumiem nonākt atklātajā cietumā iespējas samazinās vēl vairāk.
Aicinu Saeimu un valsts prezidentu neizsludināt šos grozījumus, nododot tos otrreizējai caurlūkošanai.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
