Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.

Šoreiz prasītāji būs Jaunais Rīgas teātris (JRT), Valmieras un Liepājas teātris, kuru nupat izglītību ieguvušos jaunos aktierus-studentus viņi šobrīd brutāli pārpērk. Šobrīd uzrunāti, cik zināms, kopā jau vismaz 12 jaunie aktieri.

Aktieri, protams, nav dzimtcilvēki un ir brīvi izvēlēties strādāt, kur viņiem vairāk maksā. Bet šai gadījumā Dailes teātris ir valsts finansēta organizācija un šo viņu m…cību apmaksā nodokļu maksātāji, kuri lielākoties nav Dailes teātra skatītāji.

Taču pats galvenais - JRT, Valmieras un Liepājas teātri savus jaunos aktierus ir izaudzinājuši daudzu gadu garumā, ieguldot viņos milzīgu laiku, enerģiju, sirdi un citus resursus, kurus pie labas gribas var mēģināt pārrēķināt arī ciparos. Pēdējos kursos šiem studentiem visi pieminētie teātri arī maksāja algas/stipendijas.

Precedents ir sporta skolu izaudzinātie jaunie hokejisti, kurus aizvilinot citiem klubiem, vienmēr ir jākompensē arī tajos ieguldītais darbs. Šais tiesas prāvās iznākums parasti ir viens. Jo te skatās nevis pēc likuma burta, bet pēc gara.

Izrādās, Latvijā ir teātri, kuri paši kaut ko rada, un ir tādi teātri, kuri tikai māk čiept citu idejas, pārpirkt māksliniekus un pušķoties ar svešām spalvām.

Nākamo reizi, kad cīnītājs par ētiskiem imperatīviem Kairišs kaut ko publiski muldēs par morāli, iesaku atcerēties, ko viņš šobrīd stāsta JRT jaunajiem aktieriem: „Man vienalga cik tev maksā tajā JRT, es tev samaksāšu vairāk.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...