Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atklājas jau kārtējie meli saistībā ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna publiskajiem solījumiem par veicamo visaptverošo tieslietu sistēmas auditu. Kā izrādās, viņa partijas biedre Juta Strīķe kā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja februāra beigās oficiāli apgalvojusi, ka Bordāna vadītā ministrija veiks starptautisku iepirkumu par audita veikšanu. Tagad, pusgadu vēlāk, arī tie ir izrādījušies meli, - nekāds iepirkums nav izsludināts, un nekāds audits netiek veikts.

„Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Tieslietu ministrija ir tā institūcija, kura organizēs gan starptautisku iepirkumu par audita veikšanu, gan arī tiesību ekspertu un profesionāļu piesaisti audita veikšanā no Latvijas,” Strīķe februāra beigās oficiālā dokumentā ir apliecinājusi Latvijas jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijai.

Strīķe kā komisijas priekšsēdētāja arī norādījusi, ka tieši Bordāna vadītā Tieslietu ministrija būs tā, kura „veiks iepriekš minētās darbības” – tātad gan starptautisko iepirkumu par audita veikšanu, gan vietējo tiesību ekspertu un profesionāļu piesaisti.

Kā zināms, 2. augustā Lato Lapsas publikācijā uz virknes faktu pamata bija izdarīts secinājums, ka pašreizējais tieslietu ministrs Bordāns ir paklusām atteicies no februāra sākumā skaļi pieteiktā plāna šogad par aptuveni pusmiljonu eiro veikt visaptverošu tieslietu sistēmas auditu.

Pēc šīs publikācijas Bordāns sociālajā tīklā Twitter pauda šādas ziņas: „Jāapbēdina Lato Lapsas cienītāji. Viņš kārtējo reizi dezinformē tautu. TM audits notiek un notiks kā bija plānots.”

Taču šie Bordāna apgalvojumi ir izrādījušies melīgi, - nekāds visaptverošs tieslietu sistēmas audits ne tikai nenotiek, bet pat nav izsludināts iepirkums par tāda veikšanu.

Pietiek jau aprakstīja, kā Tieslietu ministrija piekrāpusi nevalstisko organizāciju – Latvijas jurisprudences speciālistu un ekspertu asociāciju, kas bija vēlējusies, lai tās pārstāvji tiktu iekļauti darba grupā, kura veiks auditu pat tiesu sistēmu.

Kā rāda Pietiek publiskotā Tieslietu ministrijas vēstule, šādu lūgumu asociācija ministrijai šā gada bija izteikusi 17. februārī. Taču pēc veselu mēnesi ilgām pārdomām jau marta vidū Tieslietu ministrija nevalstiskajai organizācijai bija atbildējusi, ka lūgumu izpildīt nav iespējams, jo „darba grupu par audita veikšanu tiesu sistēmā nav plānots veidot”.

Tieslietu ministrija nevalstiskajai organizācijai šajā vēstulē bija oficiāli apliecinājusi, ka „par tieslietu sistēmas padziļinātu justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējumu organizēs iepirkuma procedūru, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu (turpmāk PIL)”.

Bordāna vadītā ministrija vēstulē arī nevalstiskajai organizācijai norādīja, ka iepirkumu likuma mērķis „ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāju līdzekļu efektīvu izmantošanu”.

Tagad izrādījies, ka šī ministrijas vēstule ir bijusi tikpat melīga kā tagadējie Bordāna paziņojumi, - nekāda iepirkuma procedūra nav ne tikai pabeigta, bet pat izsludināta, un nekāds visaptverošs tieslietu sistēmas audits netiek veikts.

Tikmēr Tieslietu ministrija vēl joprojām nav vēlējusies sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem saistībā ar izgāzušos ideju par visaptverošo auditu:

1) Ko tieši ministrs ir apzīmējis ar salikumu „TM audits”? Vai runa ir par visaptverošu tieslietu sistēmas auditu, kādu februārī apsolīja tieslietu ministrs, vai kādu citu auditu – piemēram, J. Bordāna paša vadītās Tieslietu ministrijas iekšēju auditu?

2) kāds tieši „TM audits” pašlaik notiek, kā to ir apgalvojis tieslietu ministrs? Miniet audita nosaukumu, tā veicējus (juridisko personu, ja tā ir piesaistīta persona; valsts amatpersonas – vārdu, uzvārdu, amatu -, ja audita veicēji ir valsts iestāžu darbinieki).

3) Miniet šī audita sākšanas laiku un plānoto beigu laiku. Nosūtiet man iepirkuma dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāds audits tiešām pasūtīts (ja tāds ir pasūtīts kādai trešajai juridiskajai personai). Nosūtiet man iekšējās lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāds audits tiešām ir sākts.

4) Kādu iemeslu dēļ J. Bordāns 16.jūlijā MK iesniegtā ziņojumā oficiāli apliecināja, ka viņa vadītā ministrija atsakās no „Tieslietu ministrijas budžeta programmai 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 2019. gadam atbalstītā prioritārā pasākuma “Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t.sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte” piešķirtā finansējuma 500 000 euro apmērā, kuru 2019. gadā netiek plānots apgūt”?

5) Kādiem tieši mērķiem ministrija bija pieprasījusi šos 500 000 eiro? Ko sevī ietvēra prioritārais pasākums “Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t.sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte”? Kādu iemeslu dēļ šis pasākums šogad tomēr netiek veikts?

6) Kāds tieši „TM audits” „notiks kā bija plānots”, kā to ir apgalvojis tieslietu ministrs? Miniet audita nosaukumu, tā veicējus (juridisko personu, ja tā ir piesaistīta persona; valsts amatpersonas – vārdu, uzvārdu, amatu -, ja audita veicēji ir valsts iestāžu darbinieki).

7) Miniet šī audita sākšanas laiku un plānoto beigu laiku. Nosūtiet man iepirkuma dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāds audits tiešām pasūtīts (ja tāds ir pasūtīts kādai trešajai juridiskajai personai). Nosūtiet man iekšējās lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāds audits tiešām ir plānots.

8) Ja gadījumā šādu informāciju nevarat sniegt, lūdzu, sniedziet skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ J. Bordāns ir izplatījis melus, apgalvojot, ka „TM audits notiek un notiks kā bija plānots”?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...