Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

«Es, Anna Potapova Jurjevna...» 1988. gada 29. jūlijā krievu valodā rakstījusi pašreizējā Latvijas politiķe, deputāta amata kandidāte Juta Strīķe savā autobiogrāfijā, kas iesniegta, lai šā dokumenta autore tiktu pielaista pie iestājeksāmeniem P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē.

Savukārt Maskavas pilsētas Čerjomušku rajona pasu galda izziņā lasāms, ka Annas Potapovas (Potapova - pašreizējās politiķes Jutas Strīķes uzvārds pirms laulībām ar Maiguru Strīķi) vārda maiņa uz Jutu notikusi pavisam oficiāli, par ko tā paša 1988. gada 11. augustā izdots dokuments Nr. I - MЮ Nr. 294724.

«Melu sekas»

Šiem dokumentiem mediju rīcībā bija jānonāk agri vai vēlu, jo par to eksistenci kompetentās mediju aprindās bija zināms jau pirms vairākiem gadiem. Tomēr publiski apskatāmi tie kļuvuši tikai tagad - dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām Neatkarīgās slejās.

Cita starpā politiķe Juta Strīķe vēl pavisam nesen priekšvēlēšanu diskusijas laikā TV 24 radījumā Kārtības rullis uz tā vadītāja Armanda Pučes skaidru un nepārprotamu jautājumu: «Vai jūs kādreiz sauca Anna Potapova?», skaidri un nepārprotami to noliedza.

Dokumenti apliecina bijušā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pirms jau vairāk nekā diviem gadiem teikto, ka pašreizējā politiķe Juta Strīķe pati sevi savulaik pat «vairākos dokumentos» saukusi par Annu Potapovu un līdz ar to ir meli tas, ka viņa nekad nav bijusi Anna. «Ja persona publiskajā telpā teica, ka nekad nav bijusi Anna, tad šinī situācijā viņa ir sabiedrībai melojusi, un te atkal rodas jautājums par meliem un melu sekām. Ja persona tomēr bija Anna, tad attiecīgi jautājums par dokumentu iesniegšanu augstskolā - vai tie ir vai nav viltoti,» skaidroja toreizējais KNAB priekšnieks un pat izteica šaubas, vai J. Strīķe ir likumīgi kļuvusi par Latvijas pilsoni.

Cita starpā politiķe Juta Strīķe vēl pavisam nesen priekšvēlēšanu diskusijas laikā TV 24 radījumā Kārtības rullis uz tā vadītāja Armanda Pučes skaidru un nepārprotamu jautājumu: «Vai jūs kādreiz sauca Anna Potapova?», skaidri un nepārprotami to noliedza: «Mani no pašas dzimšanas sauca par Jutu. Un Potapova es biju, tas bija mans [tēva] uzvārds.»

Tā nav «pārrakstīšanās kļūda»

Savukārt šodien publiskotie dokumenti liecina, ka ir izdomāta pašas J. Strīķes atsevišķiem medijiem klāstītā versija, ka Annas Potapovas vārds viņai radies tikai un vienīgi Maskavas 584. vidusskolas direktores kļūdas dēļ, kura teicamnieces - medaļnieces Potapovas atestātā ierakstījusi nepareizu vārdu. Savukārt pati teicamniece - medaļniece Potapova nav uzskatījusi par būtisku izlabot atestātā nepareizi uzrakstīto vārdu.

Piemēram, 2003. gada 2. novembrī LNT raidījumā Nedēļa toreizējā KNAB priekšnieka vietniece J. Strīķe teica: «Kopš dzimšanas esmu bijusi Juta. Vārds Anna - tā bija vienkārši pārrakstīšanās kļūda, tā kā man šī kļūda nešķita nozīmīga, tad neprasīju to labot.» LNT reportieris toreiz vēl pabrīnījās: «Skaidrojums ir tāds mazliet jocīgs, jo šajā pašā atestātā jau ir izdarīts labojums. Ir labots nepareizi uzrakstīts gada skaitlis, kas noteikti ir mazāk svarīgs par cilvēka vārdu.»

Šeit publicētās autobiogrāfijas un Čerjomušku rajona pasu galda izziņas kopijas liecina, ka vārds Anna mūslaiku politiķei ir bijis pavisam oficiāli, nevis «pārrakstīšanās kļūda»; tas no Annas uz Jutu arī ir nomainīts oficiāli jau pēc dokumentu iesniegšanas P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē - īsi pirms pārcelšanās uz mācībām Rīgā 1988. gada augustā. Cita starpā, pārējā Potapovu ģimene no Maskavas uz Rīgu pārcēlusies tikai 1991. gadā, veicot dzīvokļa apmaiņu, liecina pasu galda izziņa.

Anna milicijā

Līdz šim publiski nezināma un noslēpta ir bijusi informācija, ka pēc Maskavas Brežņeva rajona 584. vidusskolas pabeigšanas no 1987. gada novembra līdz pat mācību uzsākšanai P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē Anna Potapova (tagad - Juta Strīķe) nepilnu gadu strādājusi arī Maskavas Čerjomušku rajona atsevišķā milicijas bataljona patruļdienestā par sekretāri - mašīnrakstītāju (секретарь - машинистка отдельного батальона патрульно - постовой службы милиции Черемушкинского РУВД). Ar šā rajona patruļdienesta komjaunatnes organizācijas rekomendāciju viņa arī iestājusies P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē.

Svarīgāka par sabiedrības interesēm?

Cita starpā Neatkarīgā rakstiski uzdeva vairākus jautājumus Latvijas Universitātes (LU) administrācijas direktoram Ansim Grantiņam par pašreizējo Saeimas deputāta kandidāti, kura turklāt gatavojas kļūt par apvienotās Tieslietu un iekšlietu ministrijas ministri un apvienoto specdienestu pārraudzi. Jautājumi tika uzdoti tikai par viņas identitāti un izglītību - ar kādu vārdu viņa sākusi studijas universitātē, ar kādu vārdu parakstīta viņas autobiogrāfija, kāds vārds minēts viņas raksturojumā u.tml. Jautājumi nebija pretrunā ar Saeimas vēlēšanu likuma prasībām par to, kādām ziņām publiski jābūt norādītām par deputāta kandidātu.

Tomēr LU administrācijas vadītājs Neatkarīgās lūgumu noraidīja, jo, viņaprāt, Saeimas deputāta kandidātes J. Strīķes «tiesības uz privāto dzīvi» ir «svarīgākas par sabiedrības interesēm». Pie šāda secinājuma LU ir nonākusi, «izvērtējot un sabalansējot divas pamattiesības - vārda brīvību un fiziskās personas privātās dzīves neaizskaramību».

Neatkarīgā nepiekrīt LU administrācijas vadītāja izvērtējumam, tāpēc šo informācijas pieprasījuma noraidījumu pārsūdzēs Administratīvajā tiesā.

Grūtā komunikācija

Neatkarīgā arī centās iegūt J. Strīķes skaidrojumu par autobiogrāfijas tapšanas apstākļiem. Jautājumi ar autobiogrāfijas kopiju tika nosūtīti uz Jaunās konservatīvās partijas mājaslapā publiski pieejamo e-pasta adresi [email protected] Kad Neatkarīgā drošības labad piezvanīja uz mājaslapā norādīto partijas kontakttālruni, lai pārliecinātos, vai jautājumi un dokumentu kopijas nodotas politiķei, tur atbildēja, ka jautājumi J. Strīķei jānosūta uz citu e-pasta adresi [email protected] Pēc e-pasta pāradresēšanas Neatkarīgā atkārtoti zvanīja uz kontakttālruni, vēloties pārliecināties, vai sūtījums nonācis drošās rokās, taču partijas mobilo kontakttālruni vairs neviens necēla.

Zīmīgi, ka Jaunās konservatīvās partijas mājaslapā nav atrodamas tiešās komunikācijas iespējas ar politiķiem, vien redzama kopējā partijas e-pasta adrese un mobilā kontakttālruņa numurs.

Pārpublicēts no Neatkarīgās Rīta Avīzes Latvijai

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...