Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ilgstošas valsts iestāžu pārstāvju izlocīšanās un stomīšanās beidzot ir kļuvis skaidrs, ka bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei nevar pārmest, ka pēc valsts noslēpuma pielaides zaudēšanas viņa labprātīgi būtu pametusi valsts darbu. Vienīgais viņai izteiktais „piedāvājums” trīs mēnešu laikā ir bijis ieteikums pamēģināt piedalīties konkursā uz Austrumu slimnīcas vadītāja amatu.

Kad šovasar kļuva zināms, ka I. Pētersone-Godmane ir zaudējusi valsts noslēpuma pielaidi un līdz ar to viņai nāksies šķirties no Iekšlietu ministrijas galvenā ierēdņa posteņa, Ministru prezidents Māris Kučinskis vispirms TV paziņoja, ka bijušajai valsts sekretārei tikšot „piedāvāts amats valsts pārvaldē”.

Taču gāja mēneši, un nekas par I. Pētersones-Godmanes stāšanos jaunā amatā netika ziņots. Oktobra vidū, atbildot uz atkārtoti uzdotu jautājumu, M. Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars lika saprast, ka nekāds konkrēts piedāvājums viņai nemaz nav izteikts un premjers solījumu nav turējis.

„Tika apsvērta iespēja Ilzei Pētersonei-Godmanei piedāvāt amatu valsts pārvaldē veselības aprūpes jomā, taču līdz konkrētiem amatiem šis jautājums nenonāca,” – šāds bija Ministru prezidenta pārstāvja formulējums, atklātībā nākot ziņām, ka bijusī ierēdne varētu kļūt par AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma Gaso vadītāju.

Taču faktiski vienlaikus pats M. Kučinskis nāca klajā ar jaunu – principiāli citu paziņojumu, liekot saprast, ka piedāvājums tomēr ticis izteikts, vienkārši I. Pētersone-Godmane esot vēlējusies pārāk lielu algu, ko valsts pārvalde nav spējusi viņai nodrošināt.

„Valsts pārvalde nespēja samaksāt to, ko privātās kompānijas. Godmanes kundze izvēlējās labāk atalgotu darbu, jo valsts pārvaldē izteiktie piedāvājumi nebija konkurētspējīgi,” TV paziņoja Ministru prezidents.

Pēc šī paziņojuma jautājums par to, kas īsti I. Pētersonei-Godmanei ir vai nav piedāvāts, premjera preses sekretāram tika uzdots atkārtoti. Kad atbilde ilgāku laiku netika saņemt, tika nosūtīts arī oficiāls informācijas pieprasījums premjeram.

Tikai pēc šī pieprasījuma nosūtīšanas Ministru prezidenta preses sekretārs pavēstīja atkal jaunu, bet joprojām nepilnīgu versiju – ka M. Kučinskis 1. septembrī, tātad gandrīz trīs mēnešus pēc savu sākotnējo solījumu izteikšanas, beidzot ticies ar I. Pētersoni-Godmani.

Taču tā vietā, lai publiski augsti vērtētajai ierēdnei piedāvātu konkrētu amatu, Ministru prezidents viņai vienīgi izteicis piedāvājumu „startēt konkursā uz augstu posteni Veselības ministrijas sistēmā”, bet I.Pētersone-Godmane atteikusies, līdz ar ko „sarunas par viņas iespējamo palikšanu darbā valsts pārvaldē vairs netika turpinātas”.

Tikai tagad, decembra sākumā, kad Ministru prezidentam tika norādīts uz gaidāmu vēršanos administratīvajā tiesā, premjera birojs beidzot ir sniedzis skaidru un izsmeļošu atbildi – kas tad īsti ir piedāvāts I. Pētersonei-Godmanei, lai šo vērtīgo kadru saglabātu valsts pārvaldē.

„Ministru prezidents ar Ilzi Pētersoni- Godmani tikās Rīgā, 2017. gada l. septembrī, piedāvājot viņai piedalīties Veselības ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca valdes priekšsēdētāja amatu,” teikts oficiālajā premjera biroja dokumentā.

Tas nozīmē, ka vienīgais, ko trīs mēnešu laikā valdības vadītājs varēja vai vēlējās piedāvāt bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei, bija – arī ikvienam citam interesentam pieejama iespēja mēģināt piedalīties konkursā uz slimnīcas vadītāja posteni.

Turklāt, lai varētu kvalificēties šādā principiāli citas jomas konkursā, I. Pētersonei-Godmanei atbilstoši konkursa nolikumam vajadzēja būt iemaņām un pieredzei, kādu viņai, ilgus gadus vadot valsts iestādi, nevarēja būt.

Cita starpā konkursā tika prasīta, piemēram, „praktiskā darba pieredze tādu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz kapitālsabiedrības attīstību, darbības stratēģijas īstenošanu” un „izpratne par SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca darbības stratēģijas realizēšanu”.

Kā zināms, rezultātā I. Pētersone-Godmane valsts darbu pameta un tagad patiešām ir kļuvusi par SIA Gaso valdes priekšsēdētāju. Kāds būs viņas atalgojums jaunajā darbavietā, nav zināms, taču kā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre I. Pētersone-Godmane 2016. gadā mēnesī “uz papīra” saņēma aptuveni 4100 eiro, savukārt SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca bijušās valdes priekšsēdētājas alga 2016. gadā bija 3850 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pietiekami mēneša ienākumi I. Pētersonei-Godmanei nepieciešami, arī ņemot vērā viņas deklarētās parādsaistības – 72 129 eiro.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...