Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņemoties ārsta pienākumus, esam apņēmušies profesionāli strādāt, izvirzot pirmajā vietā pacientu labklājību, veselību un dzīvību. Mēs respektējam savu pacientu autonomiju un cieņu un esam apliecinājuši, ka mūsu darbību neietekmēs politiski motīvi.

Mums ir regulāri jāpilnveido savas zināšanas un jādalās ar tām, ziņojot saviem kolēģiem par mūsu atklājumiem un šaubām. Mēs nedrīkstam klusēt, ja esam pamanījuši jaunas, satraucošas ziņas par kādas ārstniecības metodes vai zāļu drošumu vai ja savā ārstniecības praksē empīriski novērojumi parāda kādas ārstniecības metodes iespējamu kaitējumu pacientam vai, gluži pretēji, ieguvumus pacienta veselībai.

Mēs nedrīkstam klusēt, ja mūsu pacienti sūdzas par kādām neparastām zāļu blakusparādībām vai jauniem slimības simptomiem vai ja pacienti, izmantojot kādas publiski nezināmas ārstniecības līdzekļu kombinācijas, izveseļojas. Pasaule mainās katru dienu ar katru jaunu atklājumu. Zinātne nekad neapstājas savā attīstībā, un tas, kas šodien ir atklāts, jau rīt tiek mainīts ar jauniem pētījumiem.

Zinātne ir dzīva, un tā attīstās kopā ar cilvēci. Ikviens, kurš ir interesējies par zinātni, zina, ka ļoti daudzi zinātniski atklājumi ir notikuši nejauši, tāpēc iegrožot informācijas plūsmu, sadalot to “pareizajā” un “nepareizajā” informācijā, nozīmē - atņemt iespēju zinātnei attīstīties. Kādreiz, sekojot attiecīgā laikmeta posma politiskām vadlīnijām, par “viltus ziņām” tika uzskatīta pat Zemes rotācija ap Sauli un nevis otrādi.

To, ka pētījumi un atklājumi aizvien turpina mainīt politiku, apliecina situācija ar cīņu pret Covid-19. Šo divu gadu laikā, kopš Covid-19 ir pazīstams pasaulei, valstu politika cīņā ar Covid-19 ir mainījusies vairākas reizes, un ir bijušas valstis, kurās šī politika atšķīrusies - katra valsts vadījās no savu epidemiologu un ekspertu paustā.

Arī Latvijā sākotnēji tika izplatīts apgalvojums, ka sejas aizsargmaskas nav ieteicamas, jo tās rada viltus drošības sajūtu, tad - auduma maskas pasargājot no inficēšanās, līdz beidzot esam nonākuši pie tā, ka tikai FFP2 respiratori vai medicīniskās maskas spēj apturēt vīrusa izplatību, taču arī šo apgalvojumu vietā visticamāk pavisam drīz tiks izplatīti citi paziņojumi, kas būs balstīti vēl jaunākos pētījumos.

Tāpat mēs visi esam liecinieki tam, cik strauji esam nonākuši pie atziņas: inficējas un izplata infekciju arī vakcinētie pacienti. Lai arī līdz šim mums tika norādīts, ka vakcinācija pasargā no smagas slimības gaitas un nāves, ikdienas statistika nu jau katru dienu apliecina, ka no nāves un smagas slimības gaitas netiek pasargāti arī pilnībā vakcinētie pacienti.

Analizējot jaunākos pētījumus un sekojot līdzi citu valstu ekspertu ziņojumiem1, secinām: zinātne ir pierādījusi savu attīstību un mainīgumu arī šajā situācijā2, un pētījumi turpinās. Zinātne ir jāattīsta, nepagurstoši meklējot veidu, kā labāk kalpot cilvēkiem, un tā ir mūsu misija, kuru esam apzināti uzņēmušies līdz pat profesionālā mūža beigām.

Ārstniecības likuma 38. pants nosaka svarīgu principu, par kura pastāvēšanu esam ļoti norūpējušies: Savā profesionālajā darbībā ārsts ir brīvs. Katram ārstam ir tiesības dot atzinumu par pacienta veselības stāvokli un ārstēšanu.3

Diemžēl mēs novērojam ļoti bīstamu tendenci: cīņa ar vīrusa infekciju ir kļuvusi par bīstamu apdraudējumu ne vien cilvēku pamattiesībām, bet arī ārstu profesionālās darbības brīvībai. Esam liecinieki situācijai, kurā desmitiem tūkstošu cilvēku ir spiesti ierobežotā laikā un bez detalizētas, vienkārši saprotamas informācijas par attiecīgo ārstniecības tehnoloģiju pieņemt nopietnu lēmumu par savu veselību, lai nezaudētu iztikas avotu. Pacientu veselības stāvoklis, antivielu līmenis, vecums, darba specifika - nekas no tā netiek ņemts vērā, un politiski tiek uzspiesta viena un tā pati medicīniskā manipulācija, kuras nepieciešamība nupat jau kļūst diskutabla, par ko liecina neskaitāmi zinātniski pētījumi.

Esam saskārušies ar ziņām par pacientiem ar nopietnām blakusparādībām, kuras būtu ļoti rūpīgi un godīgi jāizmeklē, taču valsts politika ir nepielūdzama, un pat pacientam ar smagām blakusparādībām tiek rekomendēta trešā balstvakcinācija4, jo [..likums ir paredzējis tikai vienu izņēmumu..]. Nepārprotami ir redzams, ka riski neatsver ieguvumus, un mēs lūdzam Jūs - attopieties, kamēr nodarītā kaitējuma apmērus vēl ir iespējams kontrolēt un novērst!

Īpaši satraucoša ir kampaņa bērnu vakcinēšanai, jo bērni ir grupa, kura konkrēto slimību pārcieš visvieglāk. Turklāt šobrīd neviens vakcīnu ražotājs neapgalvo, ka esošās vakcīnas ir derīgas pret jauno Covid-19 variantu - tātad apgalvojums, ka ar bērnu vakcinēšanu tiks pasargātas riska grupas, neiztur kritiku. Taču pat diskusija par konkrēto tēmu tiek asi nosodīta!

Mēs uzskatām, ka mums kopīgi vēl vairāk jāpilnveido Covid-19 ambulatorās ārstēšanas protokols, lai cilvēki - vakcinēti un nevakcinēti - nenonāktu stacionāros jau smagā stāvoklī. Neapšaubot vakcinācijas nozīmi infekcijas slimību apkarošanā, esam pārliecināti, ka pacientu autonomija un tiesības uz kvalitatīvu un personalizētu veselības aprūpi ir ne mazāk svarīga. Mūsu ieskatā pacientu nostādīšana praktiski bezizejas situācijā nav un nekad nebūs laba prakse, un mums ir pienākums izturēties pret saviem pacientiem godīgi, bez politiskās vai kādas citas ietekmes.

Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs aicinām politiķus un sabiedrību: atjaunot cilvēcību savstarpējās attiecībās, izbeigt vajāt ārstus par viņu pausto viedokli, respektēt ārstu tiesības brīvi pildīt savus pienākumus, ieklausīties pacientu vajadzībās un katra valsts iedzīvotāja kā indivīda interesēs!

Mēs aicinām valdību veltīt lielāku uzmanību jautājumam par Covid-19 pacientu ambulatoro ārstēšanu. Mēs aicinām vadošos speciālistus nopietni pievērsties vakcīnu pret Covid-19 blakusparādību izpētei, lai konstatētu iespējamos piesardzības pasākumus konkrēta vecuma vai diagnozes pacientiem. Lai pacientiem šī izvēle nebūtu jāizdara spiestā kārtā, prasām pārskatīt obligātās vakcinācijas noteikumus, lai pacientu izvēle vakcinēties pret Covid-19 būtu tikai un vienīgi informēta piekrišana, nevis maldos un spaidos pieņemts lēmums.

Visbeidzot, mēs aicinām atcerēties mūsu demokrātiskās valsts iekārtas pamatus un demokrātijas stūrakmeņus, piemēram, tiesības paust dažādus uzskatus, diskutēt par tiem un tiesības kritiski uztvert jebkura veida informāciju. Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka, ka “ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta”, vispārsaistošās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1948.gada 10.decembrī pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19.pants noteic: “Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus: šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām.”

Arī Satversmes tiesa lietā Nr. 2003-05-01 norāda, ka “vārda brīvība pieder pie pirmās paaudzes cilvēktiesībām un tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām. Vārda brīvība ir ietverta ikvienas demokrātiskas valsts pamatlikumā un pieder pie pilsoniskajām un politiskajām tiesībām” (21.punkts) un, ka “tiesības uz vārda brīvību raksturo demokrātisku valsts iekārtu un šo tiesību apjoms - demokrātisku sabiedrību.”( 31.3.punkts.)

Ārsti ir vienīgie, kuriem ir praktiska saskare ar pacientiem, ar sekām, kuras pacientam rada konkrēta saslimšana, konkrētas ārstniecības vai profilakses metodes - un ārstiem ir tiesības uz viedokļa paušanu. Pat, ja tas ir pirmšķietami kļūdains - to vienmēr var atspēkot ar faktiem. Taču diemžēl viss, kas ir saistīts ar Covid-19, tā profilakses un ārstniecības metodēm, ir politizēts un padarīts par sava veida dogmām vai aksiomām, kuru apšaubīšana vai apstrīdēšana jau ir kļuvusi bīstama ārsta profesionālajai karjerai.

Mēs uzskatām, ka ārsta pienākums “nekaitēt pacientam” ir viena no augstākām ārsta darbības vērtībām, tāpēc šībrīža politiķu iecere jau ar spaidiem (draudot atņemt ārsta sertifikātu) panākt ārstu apklusināšanu, ir ne tikai vistiešākais demokrātijas apdraudējums, bet arī nopietns kaitējums pacienta tiesībām.

* Vēstulei pievienojušies šādi individuāli veselības aprūpes speciālisti un klīnikas:

Ilze Kalniņa

Agnese Vāvere

Sandra Mihailova

Aiga Rotberga

Solveiga Štrause

Dace Fabriciusa

Vija Saulīte

Oļegs Kozlovskis

Kristīne Ozoliņa

Arta Sirgeda

Valtera protēžu laboratorija

Aija Mikova

Anda Marculāne

Ilze Ābele

Skaidrīte Peltonena

Mārcis Klaučs

Dace Gaile

Margarita Krauze-Drozdova

Jana Streļeca

Maruta Noveičuka

Gita Ignace

Dzintra Tinte

Andra Liepiņa

Sandra Smala

SIA “Ģimenes Sirds”

Jeļena Pavlova

Ilva Šalme

Jolanta Javoiša

Natālija Čeha

Ludmila Stavro-Freiberga

Larisa Golubeva

Elita Mūrniece

Dita Baumane-Auza

Natālija Meļņikova

Margarita Stoma

Kristiāna Grigorjeva

Agnese Dejus

Anita Zaļuma

Daiga Dūrējs

Mārīte Inzule

Ilze Čodare

Olga Tatarinceva

Irēna Čirko

Inta Kalniņa

Anita Sizova

Lauma Daniele-Plandere

Inga Zālamane

Ina Zemture

Ingrīda Miteniece

Āgenskalna klīnika “SIA SIMILIA”

Irēna Ščuka

Inese Martišune

Lauris Līcītis

Pāvels Domaševs

Dace Dzene

Zane Strazdiņa

Edgars Mednis

1 Kampf, G. (20/11/2021) The epidemiological relevance of the COVID-19 vaccinated population is increasing// The Lancet Regional Health - Europe 11 (2021) 100272. Pieejams: https://www.thelancet.com/pdfs/journals/lanepe/PIIS2666-7762(21)00258-1.pdf

2 Franco-Paredes, C. (01/01/2022) Transmissibility of SARS-CoV-2 among fully vaccinated individuals// The Lancet Infectious Diseases, Vol 22, Issue 1, P16, January 01/2022. Pieejams: DOI:https://doi.org/10.1016/S1473-3099(21)00768-4

3 Ārstniecības likums. Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.167/168, 01.07.1999.

4 Vita Anstrate, Panorāma, 22.01.2021. Karīnai pēc Covid-19 vakcinācijas blaknēm rekomendē trešo poti /LSM.lv. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karinai-pec-covid-19-vakcinacijas-blaknem-rekomende-treso-poti.a440060/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...