Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc 10.06.2020. notikušās sabiedriskās apspriedes Iecavas novadā, lūdzam pievērst uzmanību 3. kategorijas šautuves izveides procesam un ar to saistītiem riskiem. Šautuve tiek veidota Iecavas novada īpašumos „Prelūdes" un „Sildedži". Sabiedriskās apspriedes gaitā noskaidrojies, ka šautuves izveides īstenotāju sniegtā informācija nav pietiekama, nav precīza un nav patiesa. Pastāv aizdomas par maldināšanu, viltu un krāpšanos.

Lūdzam rīkoties attiecīgās institūcijas kompetences ietvaros, lai pārbaudītu ar šautuves ieceri saistīto personu patiesos mērķus, šautuves ietekmi uz Iecavas novada apkārtējo iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, dzelzceļa satiksmes drošību, patieso mērķu ietekmi uz Latvijas valsts drošību. Uzskatām, ka ir nepieciešams panākt šautuves ieceres noraidīšanu un apturēšanu.

Situācijas izklāsts

Iecavas novadā īpašumu „Prelūdes" un „Sildedži" teritorijā, 13 ha platībā pēc privātpersonas Tatjanas Neploho, SIA „Vital security" īpašnieces iniciatīvas, plānota trešās kategorijas atklātās šautuves izveide treniņšaušanas un sporta sacensību rīkošanai, izmantojot A, B, C un D kategorijas šaujamieročus.

Saskaņā ar Bauskas novada būvvaldes 10.06.2020. sabiedriskajā apspriedē sniegto informāciju procesa gaita ir necaurspīdīga, netiek informētas visas iesaistītās puses, nav pilnībā ievērota likumdošana:

- sākotnēji zemes gabala īpašnieki Bauskas būvvaldei iesniedz būvniecības ieceri, pieprasot atļauju grunts uzbēruma trokšņu aizsargvaļņa būvniecības un meliorācijas sistēmas pārbūves būvniecībai. Trokšņu aizsargvaļņa būvniecība tiek pamatota kā aizsardzība pret dzelzceļa radīto troksni ;

- procesa gaitā būvatļaujā veikti grozījumi un papildinājumi;

- 2019. gada 7. jūnijā Bauskas būvvalde pieņem ekspluatācijā hidrotehnisko inženierbūvi;

- sporta būves-šautuves būvniecības ieceres dokumentācijas saņemšanas datums Bauskas būvvaldē: 2020. gada 26. februāris;

-     pie objekta novietotajā būvtāfelē ir melots par atrašanās vietu: "Šautuve atrodas tālu no apdzīvotām vietām. Tuvākā aglomerācija atrodas 4.3 km attālumā, bet tuvākā dzīvojamā māja 0.7 km.” Realitātē šautuves tiešā tuvumā atrodas 50 mājsaimniecības un aptuveni 100 apbūves gabali. Tā atrodas tikai 4,1 km attālumā no Iecavas centra, 2,1 km attālumā no Iecavas robežas. Tuvākā dzīvojamā māja atrodas vien 300m attālumā.

-     būve nav saskaņota ar VAS „Latvijas Valsts ceļi" un VAS „Latvijas Dzelzceļš", pārkāpjot MK noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi" 15. punktu un Būvniecības likumu. VAS „Latvijas Dzelzceļš" norāda, ka būvniecības ierosinātājs nav pieprasījis tehniskos noteikumus šāda objekta izbūvei, līdz ar to tehniskie noteikumi nav izsniegti.

-     būve neatbilst Iecavas novada Teritorijas plānojumam. Ir pārkāpts Teritorijas plānošanas likuma 1.panta 8.punkts, 2.pants, 3.pants, 4.pants, 12.pants, 20.pants, 21.pants, 23.pants, 25.pants, 27.pants.

-     Ieroču aprites likums (XIV nodaļa, 70. Pants (3) paredz, ka prasības šautuvju izveidošanai un darbībai, kā arī kārtību, kādā izsniedzama un anulējama atļauja šautuves izveidošanai un darbībai, nosaka Ministru kabinets. Ar 01.01.2020. spēku zaudējuši MK noteikumi Nr. 840 „Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi". Iekšlietu ministrijas mājaslapā ir publicēts Ministru kabineta noteikumu projekts "Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi".

Secinājums - sakarā ar speciālā normatīva spēkā neesamību, šautuves leģitīma izbūve šobrīd pat teorētiski nav iespējama.

Sabiedriskā apspriešana

Sabiedriskajā apspriešanā 10.06.2020. netika ievērota procedūra. Apspriedi vadīja būvniecības ieceres īstenotāju pārstāvis, nevis būvvalde, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.671 (3).

Apspriedi vadīja šautuves ieceres īstenotāju pārstāvis Reinis Bērziņš, neuzklausot iedzīvotāju viedokli par šautuvi un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet norādot, ka jāuzdod tikai jautājumi par būvi. Tendenciozās sapulces vadības dēļ, šautuves izveide ar pašvaldības iedzīvotājiem faktiski netika apspriesta. Iedzīvotājiem tika liegta iespēja izteikt savu viedokli.

Sabiedriskās apspriešanas beigu termiņš noteikts 18.06.2020.

Drošības zona

Šautuve paredzēta A, B, C un D kategorijas šaujamieročiem. MK noteikumu projektā "Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi" noteikta drošības zona 1,5km un 5km, atkarībā no ieroču veida (MK noteikumi 840. 14.4 punkts). Drošības zonā atrodas liela daļa Iecavas, ieskaitot autoostu, bērnudārzu un skolu, autoceļa V7 posms Baloži-Iecava. 5km aizsargjoslā atrodas A7 autoceļa posms 7,6 km garumā. 1,5km aizsargjoslā atrodas 2,6 km sliežu ceļa dzelzceļa līnijā Jelgava-Krustpils (tuvākajā posma ap 500m attālumā). VAS „Latvijas Dzelzceļš” kategoriski nepiekrīt šāda objekta izbūvei un ekspluatācijai, pamatojoties uz to, ka šautuves drošības zona pārklājas ar drošības aizsargjoslu gar dzelzceļa iecirkni Jelgava - Krustpils, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus (atbilde uz iesniegumu 15.06.20.).

Minētais MK noteikumu projekts (840, 14.5 punkts) paredz, ka treniņšaušanas vai sacensību laikā visi drošības zonas robežās esošie ceļi ir apsargāti un norobežoti ar barjerām vai sētu. Drošības zonas robežās neatrodas dzīvojamās mājas vai ēkas, kurās tiek turēti dzīvnieki. Šobrīd drošības zonā 1,5 km un 5km atrodas dzīvojamās mājas un ēkas, kurās tiek turēti dzīvnieki.

Trokšņa novērtējums

Iepazīstoties ar trokšņa novērtējumu, kas veikts SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" (pēc būvniecības ierosinātāja SIA „Vital security" pasūtījuma), secinām, ka tas ir neprecīzs un maldinošs.

-     Trokšņu novērtējumā raksturots vidējais trokšņu līmenis gadā, respektīvi, dalot uz 366 dienām, nevis sacensību vai treniņu norises laikā. Korektos aprēķinos atšķirība ir dramatiska un pārsniedz likuma normas. Trokšņu novērtēšanas un pārvaldības kārtību nosaka MK noteikumi Nr.16.

-     Trokšņa novērtējuma atzinumā nav skaidri norādīti raksturlielumi, kas ņemti par pamatu atzinuma aprēķiniem, t.sk. šāvienu skaits stundā/dienā/gadā, kā arī šautuvē izmantojamo ieroču veids. Paša pieteicēja pieteikumā norādītais skaits - 100 šāvienu gadā ir acīmredzami nepatiess pat vienai dienai, jo, ņemot vērā šautuvē plānoto šaušanas pozīciju skaitu - 31, ir skaidrs, ka dienā katrā pozīcijā netiks izdarīti tikai trīs šāvieni. Izdarot virspusējus aprēķinus, var secināt, ka pilnas šautuves noslodzes gadījumā tiks izdarīti vismaz 62 šāvieni minūtē, kas ar darba laiku - 8 stundām ir 29 760 šāvienu vienā darba dienā. Minētais skaits 300 reizes pārsniedz atzinuma izstrādāju/pieteicēja norādītos raksturlielumus.

-     Informāciju par plānotās šaušanas intensitāti sniedza Pasūtītājs. Kopējais šaušanas ietekmes ilgums aprēķināts, balstoties uz 1 šāviena radīto ietekmes ilgumu - 2 sekundes. Ņemot vērā modelēšanas un mērījumu rezultātus, var secināt, ka nav prognozējams MK noteikumos Nr. 16 (07.01.2014.) noteiktā vides trokšņa robežlieluma pārsniegums, ja nozīmīgi nepalielināsies šāvienu skaits gadā, un netiks izmantoti ieroči ar būtiski augstāku radīto skaņas emisijas līmeni kā aprēķinos izmantotie.

-     trokšņa novērtējumā trūkst informācijas, vai aprēķinā ņemti vērā vēja virziena un ātruma vidējie rādītāji gada laikā.

-     Vides trokšņa novērtējums veikts, izmantojot pistoli Glock 19. Skaņas jauda nav norādīta. Pistole Glock 19 neatspoguļo šautuvē paredzētās uzņēmējdarbības akustiskā trokšņa diskomforta zonu.

Ietekme uz vidi

Šautuve atrodas Iecavas upes senlejā. Veicot būvdarbus, nocirsti un bojāti seni ozoli, atsedzot to saknes, par vienu metru norakts pašvaldībai piederošais Iecavas-Zālītes autoceļš.

Ietekmes uz vidi novērtējumā tiek sniegta informācija par dažādu trokšņa avotu radīto troksni, kura nav saistīta ar šautuvē paredzēto uzņēmējdarbību, taču nav informācijas par dažādo ieroču skaņas jaudu, kurus izmantos uzņēmējdarbībā.

Cilvēktiesības

Pēc publiski pieejamas informācijas, šāviena troksnis rada 140-160 dB(A) troksni. Vide un apkārtne ap Iecavas upi ir iedzīvotāju atpūtas vieta, pastāvīga dzīves vieta un darba vieta. Šeit atrodas zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar biškopību, lauksaimniecību. Apkārtnes iedzīvotāji arī strādā attālināti no savām mājām. Apkārtnē dzīvo skolas vecuma bērni, kuriem, kā rādīja šī pavasara pieredze, bija attālināti jāmācās no mājām un šādu iespēju nevar arī nākotnē izslēgt. Šāviena radītais impulsīvais troksnis, jebkura skaļuma troksnis, rada diskomfortu un neļauj pēc darba pilnvērtīgi atpūsties. Šajā vidē nav pieļaujama nekāda neparedzama, impulsveida trokšņa klātbūtne jebkurā diennakts laikā, jo pastāv riski veselībai. Iecavas novada iedzīvotāju klātbūtne drošības zonā apdraud viņu dzīvību.

Satversmes 111. un 115. pantā ir nostiprināts valsts pozitīvais pienākums nodrošināt tādu vides stāvokli, kurā tiktu nodrošinātas personas tiesības uz veselību. Akustiskā trokšņa ietekme uz cilvēka veselību ir aprakstīta Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni. Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē primāri aizsargā personu, tās intereses, proti, personas iespējas dzīvot tādā vidē, kurā tā var pilnvērtīgi, cilvēka cieņai atbilstoši funkcionēt un attīstīties. Kā arī Satversmes 105. pantā ir minēts, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Piesardzības princips demokrātiskā tiesiskā valstī pieprasa, ka nav jāsagaida reāls un faktisks cilvēka veselībai nodarīts kaitējums, bet pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma iespējamību, lai valstij būtu savlaicīgi jāveic efektīvi un samērīgi pasākumi, lai nepieļautu kaitējuma iestāšanos.

Potenciālais valsts drošības risks

Uzskatām, ka nav pietiekami novērtēti ar šautuves darbību saistītie valsts drošības riski.

Vairākās interneta vietnēs norisinās parakstu vākšana šautuves atbalstam, nesniedzot vispusīgu informāciju par ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi, atsaucoties uz praktiskās šaušanas interesēm. Praktiskās šaušanas nodarbības sagatavo personu kaujas ieroču pielietošanai dinamiskos apstākļos, piemēram, stresa situācijās, tālās distancēs, kustībā un dažādās šaušanas pozīcijās. Šādas prasmes potenciāli iespējams pielietot arī kaujas situācijās. Konflikta Austrumukrainā pieredze parāda, ka praktiskās šaušanas speciālisti bija viena no sabiedrības grupām ar paramilitāra rakstura iemaņām, kura aktīvi iesaistījās karadarbībā separātisko grupējumu rindās." („Nekā personīga" 14.06.2020. raidījuma sižets).

Parakstu vākšana notiek arī starptautisku organizāciju vietnēs, piemēram, Starptautiskās Praktiskās šaušanas konfederācijas vietnē https://www.ipsc.org. Šo organizāciju vada Krievijas pilsonis Vitālijs Kručins, kura saikne ar Krievijas drošības dienestiem ir publiski pieejama informācija. Organizācijai ir pārstāvniecība Latvijā - Latvijas praktiskās šaušanas centrs. Pēdējos piecus gadus Latvijas Praktiskās šaušanas biedrības vadībā atradies Valērijs Komarovs. Tās interneta vietnē un Facebook profilā tiek reklamēta iespēja piedalīties sabiedriskajā apspriešana.

Uzskatām, ka riski un situācija sasaucas ar Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotajā jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā norādīto: „Privātās militārās un drošības kompānijas ir kļuvušas par mūsdienu bruņoto konfliktu daļu, atsevišķas valstis ”de facto" izmanto privātās militārās un drošības kompānijas, lai sasniegtu nacionālās ambīcijas, vienlaikus noliedzot tiešu saistību ar algotņiem. Šīs kompānijas ir instruments, kas sniedz pakalpojumus, piemēram, loģistiku un izlūkošanu, spēku aizsardzību un apmācību, ko tradicionāli nodrošina valsts. Krievijas rīcībā ir skaidri saskatāms nākotnes starptautisko attiecību modelis - "viss, par ko nevar saņemt sodu vai atbildes reakciju, ir atļauts”. ākotnē var pieaugt privāto militāro un drošības kompāniju loma starptautiskās intervencēs un radīt drošības riskus, iejaucoties suverēnu valstu lietās.”

Ieroču aprites likums (5. Pants, 2) nosaka, ka A kategorijā šaujamieročus un munīciju iedala šādās apakšgrupās: 1) granātšāvēji un granātmetēji; 2) automātiskie šaujamieroči; 3) šaujamieroči, kas maskēti kā citi priekšmeti. Uzskatām, ka šautuve, kas paredzēta šaušanai ar visu kategoriju, ieskaitot A kategorijas šaujamieročiem, pēc savas būtības ir militārs objekts. Šautuvē un tās apkaimē pastāvīgi atradīsies ar ieročiem bruņoti cilvēki, kuru patiesie nolūki var būt slēpti aiz dalības šaušanas apmācībās vai sacensībās. No savas puses paužam kategorisku nostāju, ka šāda objekta un ar tā izmantošanu saistīto cilvēku atrašanās mūsu dzīvesvietu tuvumā nav pieļaujama.

Apkopojums

Šautuve ir paaugstinātas bīstamības objekts, kura uzraudzība šobrīd likumdošanā nav pietiekami stingri noteikta. Ieroču aprites likums (XIV nodaļa, 70. Pants, (2)) nosaka, ka Otrās un trešās kategorijas šautuves izveidei un darbībai nepieciešama pašvaldības atļauja.

Uzskatām, ka šautuvju izveidi nav pieļaujams nodot tikai un vienīgi pašvaldību un būvvalžu kompetencē, kā tas šobrīd notiek Iecavas situācijā. Drošības un citu risku izvērtējums, uz kā pamatot atļauju un licenču izsniegšanu, ir jāveic kompetentām institūcijām, kuru rīcībā ir nepieciešamās profesionālu ekspertu zināšanas un pieredze, jo šautuves darbība saistīta ar riskiem veselībai un drošībai.

Sekas likuma neievērošanas gadījumā vai nelaimes gadījumā var būt dramatiskas, un pašvaldība uzņemas neadekvātu atbildības risku. Uzskatot, ka šautuves darbība negatīvi ietekmēs Iecavas novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti regulāri un ilgtermiņā, iedzīvotāji ir uzsākuši parakstu vākšanu, prasot Iecavas domei un Bauskas būvvaldei apturēt un noraidīt minētās šautuves būvniecības darbus un neizsniegt šautuves darbības atļauju.

Aicinām iniciēt izmaiņas likumdošanā ar mērķi panākt, ka šautuvju izveidošanas un darbības atļauju izsniegšanu, kā arī regulāru pārraudzību veic kompetentas un profesionālas institūcijas, kuru rīcībā ir nepieciešamā ekspertīze adekvātai drošības un citu risku izvērtēšanai.

Aicinām izvērtēt inženierbūves projekta patieso ieceri un būvniecības procesa tiesiskos aspektus.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...