Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani sauc Rihards Maksimilans Parts, iepriekš biju pazīstams kā Gints Grosfogels. Vairāk nekā desmit gadus sekmīgi nodarbojos ar uzņēmējdarbību nekustamo īpašumu nozarē, biju darba devējs daudziem cilvēkiem un maksāju Latvijas Republikas budžetā lielus nodokļu maksājumus. Tomēr iepriekšējā krīzē, kas sākās 2008.gadā, kļuvu par upuri liela apmēra krāpšanai, kuras centrālās personas bija AS “Swedbank” tobrīdējā vadība un atsevišķi zvērināti advokāti, kas “risināja” lietas Latvijas tiesās nevis atbilstoši likumam, bet gan, izmantojot savus sakarus un ietekmi. Šeit runa ir vispirms jau par bēdīgi slaveno AS “Swedbank” advokātu Romualdu Vonsoviču. Bet tagad par visu pēc kārtas.

2006.gada 29.martā starp mani (tobrīdējais vārds Gints Grosfogels) un AS “Hansabanka” (nosaukums no 2009.gada 17.marta mainīts uz AS “Swedbank”) tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.06-032411-PK. Saskaņā ar šo Aizdevuma līgumu man kā fiziskai personai tika izsniegts aizdevums EUR 1 700 000 apmērā. Šī Aizdevuma līguma noteikumi paredzēja, ka aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksa notiek, Aizdevējam Aizņēmēja vārdā norakstot attiecīgu naudas līdzekļu summu no Aizņēmēja norēķinu konta, savukārt Aizņēmējam bija jānodrošina minētajā kontā nepieciešamo līdzekļu apmērs aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksai. Aizdevuma līguma Nr.06-032411-PK rekvizītu daļā precīzi norādīts aizņēmēja konts – Nr.LV18HABA0551006003217.

Laika posmā no iepriekš minētā Aizdevuma līguma noslēgšanas līdz 2009.gada jūnijam AS “Swedbank” tika veikusi patvaļīgus naudas līdzekļu paskaitījumus gan no mana norēķinu konta, gan no konta, kas bija atvērts uz mana individuālā komersanta IK Gints Grosfogels vārda, šos naudas līdzekļus novirzot nevis saistību dzēšanai saskaņā ar Aizdevuma līgumu Nr.06-032411-PK, bet gan citu personu saistību dzēšanai. Kopumā no mana un IK Gints Grosfogels norēķinu konta patvaļīgi pārskaitīti pašas AS “Swedbank” norēķinu kontos naudas līdzekļi EUR 2 590 200 apmērā, un turpmāk minēto apsvērumu dēļ uzskatāms, ka AS “Swedbank” veikusi krāpšanu sevišķi lielos apmēros un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, tādejādi izdarot noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā.

Ņemot vērā, ka ilgstoša laika posmā valdīja savstarpēja uzticība starp mani un AS “Hansabanka”, tad darījumu padziļinātu izpēti uzsāku tikai 2009.gadā. Konstatējot iepriekš aprakstītos apstākļus, kurus būs iespējams precīzi konstatēt, uzsākot kriminālprocesu un izprasot pierādījumus no AS “Swedbank” un citām institūcijām, 2009.gada 17.jūnijā griezos ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot cita starpā atzīt, ka Aizņēmēja Ginta Grosfogela saistības saskaņā ar 2006.gada 29.marta Aizdevuma līgumu Nr.06-032411-PK ir izpildītas. Šajā sakarā tika ierosināta civillieta.

Lai gan civillietas izskatīšanas gaitā mana prasība tika noraidīta un tika apmierināta AS “Swedbank” pretprasība, piedzenot no manis AS “Swedbank” labā aizdevuma pamatsummu 1 700 000 Euro, bet kopsummā ar dažādiem procentiem un līgumsodiem 3 373 357,50 Euro, atkārtoti izvērtējot lietas materiālus, tiku konstatējis, ka lietas izskatīšanas gaitā AS “Swedbank” vai tās pārstāvji (zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs un citi viņa advokātu biroja darbinieki) tika tiesā iesnieguši viltotus un sagrozītus dokumentus, kurus nekad neesmu parakstījis ne savā, ne man piederošā individuālā komersanta vārdā un līdz ar to pilna summa, kas piedzīta no manis uzskatāma par līdzekļiem, ko AS “Swedbank” piesavinājusies no manis, veicot krāpšanu.

Civillietas materiālos pievienota ar 2007.gada 14.februāri datēta dokumenta kopija uz IK Gints Grosfogels veidlapas. Gan pirmās instances spriedumā, gan LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumā, ar kuru LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģija pievienojusies pirmās instances pierādījumu novērtējumam, šis dokuments izmantots kā būtisks pierādījums, ar ko pamatota naudas līdzekļu piedziņa no manis. Ar šo dokumentu es it kā esot pilnvarojis AS “Swedbank” norakstīt naudas līdzekļus no sev piederošā individuālā komersanta norēķinu konta citu juridisko personu kredītsaistību dzēšanai.

Nekad neesmu šādu dokumentu ne parakstījis, ne iesniedzis AS “Swedbank”, turklāt lietas materiālos nav atrodams un lietas izskatīšanā netika uzrādīts dokumenta oriģināls. Lietā atrodama nekvalitatīva dokumenta kopija, kuru apliecinājusi AS “Swedbank” Aizdevumu atgūšanas daļas jurista palīdze Līga Balcere, bet tiesā to iesnieguši AS “Swedbank” pārstāvji - zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis. Šādos apstākļos ir redzams, ka, iesniedzot tiesā šādus dokumentus, zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis to pārstāvētās AS “Swedbank” vārdā veica noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā. Šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir iestājušās negatīvās sekas, jo to rezultātā man nodarīti materiāli zaudējumi kopsummā 3 373 357,50 Euro, ko AS “Swedbank” piesavinājusies ar krāpšanas rezultātā saņemtu tiesas spriedumu.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, esmu griezies tiesībsargājošajās iestādēs, kas 2021.gada aprīlī tika uzsākušas kriminālprocesu par LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – krāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, ko veikusi AS “Swedbank, tās amatpersonas un darbinieki, kā arī zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis. Iesniegumā minētie apstākļi satur ziņas par sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, ar kuriem ir izdarīts būtisks manu ar likumu aizsargātu interešu aizskārums, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem, kurus veikušas AS “Swedbank” amatpersonas un kas var radīt būtisku apdraudējumu arī trešajām personām.

Diemžēl kārtējo reizi man ir nācies pārliecināties par to, ka tiesiskums un tiesiskā paļāvība Latvijas Republikā ir ļoti apšaubāmā līmenī. Esmu saņēmis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas 2021.gada 12.jūlija paziņojumu Nr.20/10/13/2-338869, ko parakstījusi priekšniece A.Beinaroviča, kurā teikts, ka kriminālprocesā, kurš bija uzsākts par AS “Swedbank” veikto krāpšanu, 2021.gada 12.jūlijā tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu. Paziņojumā nav teikts, ka lēmums būtu pieņemts rezolūcijas veidā, tāpat paziņojumā nav norādīts, ka tam būtu pievienoti kādi pielikumi, piemēram, motivēts Valsts policijas lēmums.

Visas pazīmes liecina, ka AS “Swedbank” un tās interešu aizstāvis – bēdīgi slavenais advokāts Romualds Vonsovičs ir ķērušies pie savām korporatīvajām saitēm un “sakārtojuši” lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Tikai kā jau šādos gadījumos nereti gadās – kārtojot lietas, nevienam nebija pieticis laika uzrakstīt motivētu lēmumu un paziņot to man kā cietušajam. Šādos apstākļos, protams, esmu iesniedzis sūdzību prokuratūrā, un lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vēl nav stājies spēkā. Vienlaicīgi esmu gatavs savas tiesības uz taisnību aizstāvēt arī starptautiskajās institūcijās.

Vēlos vērst gan Latvijas Republikas tiesībsargājošo iestāžu un valsts amatpersonu, gan AS “Swedbank” vadības, gan arī visu Latvijas Republikas iedzīvotāju un Latvijas Republikā strādājošo komersantu uzmanību uz iepriekš minētajiem apstākļiem. Šajā lietā uzskatu par savu pilsoņa pienākumu cīnīties par taisnību, jo, tikai cīnoties ar amatpersonu un kredītiestāžu patvaļu, mēs katrs atsevišķi un visi kopā varam aizsargāt savas ar likumu aizsargātās intereses – pat tad, ja tās nesaskan ar lielu banku, alkatīgu advokātu un negodprātīgu valsts amatpersonu interesēm.

Aicinu atsaukties visas personas, kas līdzīgi kā es ir cietušas no AS “Swedbank” un tās saistīto advokātu patvaļas un iespējamas krāpšanas. Sakarā ar iepriekš aprakstītajiem apstākļiem tiks organizēta preses konference Rīgā un Stokholmā. Aicinu pieteikties interesentus, žurnālistus, blogerus un jebkuras citas personas, kurām varētu būt interese par tālāko lietas virzību.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...