Atklātā vēstule: kā AS “Swedbank” un tās interešu aizstāvis – bēdīgi slavenais advokāts Romualds Vonsovičs „sakārto” tiesībsargāšanas iestādes

Rihards Maksimilans Parts
06.08.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

2006.gada 29.martā starp mani (tobrīdējais vārds Gints Grosfogels) un AS “Hansabanka” (nosaukums no 2009.gada 17.marta mainīts uz AS “Swedbank”) tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.06-032411-PK. Saskaņā ar šo Aizdevuma līgumu man kā fiziskai personai tika izsniegts aizdevums EUR 1 700 000 apmērā. Šī Aizdevuma līguma noteikumi paredzēja, ka aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksa notiek, Aizdevējam Aizņēmēja vārdā norakstot attiecīgu naudas līdzekļu summu no Aizņēmēja norēķinu konta, savukārt Aizņēmējam bija jānodrošina minētajā kontā nepieciešamo līdzekļu apmērs aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksai. Aizdevuma līguma Nr.06-032411-PK rekvizītu daļā precīzi norādīts aizņēmēja konts – Nr.LV18HABA0551006003217.

Laika posmā no iepriekš minētā Aizdevuma līguma noslēgšanas līdz 2009.gada jūnijam AS “Swedbank” tika veikusi patvaļīgus naudas līdzekļu paskaitījumus gan no mana norēķinu konta, gan no konta, kas bija atvērts uz mana individuālā komersanta IK Gints Grosfogels vārda, šos naudas līdzekļus novirzot nevis saistību dzēšanai saskaņā ar Aizdevuma līgumu Nr.06-032411-PK, bet gan citu personu saistību dzēšanai. Kopumā no mana un IK Gints Grosfogels norēķinu konta patvaļīgi pārskaitīti pašas AS “Swedbank” norēķinu kontos naudas līdzekļi EUR 2 590 200 apmērā, un turpmāk minēto apsvērumu dēļ uzskatāms, ka AS “Swedbank” veikusi krāpšanu sevišķi lielos apmēros un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, tādejādi izdarot noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā.

Ņemot vērā, ka ilgstoša laika posmā valdīja savstarpēja uzticība starp mani un AS “Hansabanka”, tad darījumu padziļinātu izpēti uzsāku tikai 2009.gadā. Konstatējot iepriekš aprakstītos apstākļus, kurus būs iespējams precīzi konstatēt, uzsākot kriminālprocesu un izprasot pierādījumus no AS “Swedbank” un citām institūcijām, 2009.gada 17.jūnijā griezos ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot cita starpā atzīt, ka Aizņēmēja Ginta Grosfogela saistības saskaņā ar 2006.gada 29.marta Aizdevuma līgumu Nr.06-032411-PK ir izpildītas. Šajā sakarā tika ierosināta civillieta.

Lai gan civillietas izskatīšanas gaitā mana prasība tika noraidīta un tika apmierināta AS “Swedbank” pretprasība, piedzenot no manis AS “Swedbank” labā aizdevuma pamatsummu 1 700 000 Euro, bet kopsummā ar dažādiem procentiem un līgumsodiem 3 373 357,50 Euro, atkārtoti izvērtējot lietas materiālus, tiku konstatējis, ka lietas izskatīšanas gaitā AS “Swedbank” vai tās pārstāvji (zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs un citi viņa advokātu biroja darbinieki) tika tiesā iesnieguši viltotus un sagrozītus dokumentus, kurus nekad neesmu parakstījis ne savā, ne man piederošā individuālā komersanta vārdā un līdz ar to pilna summa, kas piedzīta no manis uzskatāma par līdzekļiem, ko AS “Swedbank” piesavinājusies no manis, veicot krāpšanu.

Civillietas materiālos pievienota ar 2007.gada 14.februāri datēta dokumenta kopija uz IK Gints Grosfogels veidlapas. Gan pirmās instances spriedumā, gan LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumā, ar kuru LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģija pievienojusies pirmās instances pierādījumu novērtējumam, šis dokuments izmantots kā būtisks pierādījums, ar ko pamatota naudas līdzekļu piedziņa no manis. Ar šo dokumentu es it kā esot pilnvarojis AS “Swedbank” norakstīt naudas līdzekļus no sev piederošā individuālā komersanta norēķinu konta citu juridisko personu kredītsaistību dzēšanai.

Nekad neesmu šādu dokumentu ne parakstījis, ne iesniedzis AS “Swedbank”, turklāt lietas materiālos nav atrodams un lietas izskatīšanā netika uzrādīts dokumenta oriģināls. Lietā atrodama nekvalitatīva dokumenta kopija, kuru apliecinājusi AS “Swedbank” Aizdevumu atgūšanas daļas jurista palīdze Līga Balcere, bet tiesā to iesnieguši AS “Swedbank” pārstāvji - zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis. Šādos apstākļos ir redzams, ka, iesniedzot tiesā šādus dokumentus, zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis to pārstāvētās AS “Swedbank” vārdā veica noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā. Šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir iestājušās negatīvās sekas, jo to rezultātā man nodarīti materiāli zaudējumi kopsummā 3 373 357,50 Euro, ko AS “Swedbank” piesavinājusies ar krāpšanas rezultātā saņemtu tiesas spriedumu.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, esmu griezies tiesībsargājošajās iestādēs, kas 2021.gada aprīlī tika uzsākušas kriminālprocesu par LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – krāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, ko veikusi AS “Swedbank, tās amatpersonas un darbinieki, kā arī zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis. Iesniegumā minētie apstākļi satur ziņas par sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, ar kuriem ir izdarīts būtisks manu ar likumu aizsargātu interešu aizskārums, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem, kurus veikušas AS “Swedbank” amatpersonas un kas var radīt būtisku apdraudējumu arī trešajām personām.

Diemžēl kārtējo reizi man ir nācies pārliecināties par to, ka tiesiskums un tiesiskā paļāvība Latvijas Republikā ir ļoti apšaubāmā līmenī. Esmu saņēmis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas 2021.gada 12.jūlija paziņojumu Nr.20/10/13/2-338869, ko parakstījusi priekšniece A.Beinaroviča, kurā teikts, ka kriminālprocesā, kurš bija uzsākts par AS “Swedbank” veikto krāpšanu, 2021.gada 12.jūlijā tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu. Paziņojumā nav teikts, ka lēmums būtu pieņemts rezolūcijas veidā, tāpat paziņojumā nav norādīts, ka tam būtu pievienoti kādi pielikumi, piemēram, motivēts Valsts policijas lēmums.

Visas pazīmes liecina, ka AS “Swedbank” un tās interešu aizstāvis – bēdīgi slavenais advokāts Romualds Vonsovičs ir ķērušies pie savām korporatīvajām saitēm un “sakārtojuši” lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Tikai kā jau šādos gadījumos nereti gadās – kārtojot lietas, nevienam nebija pieticis laika uzrakstīt motivētu lēmumu un paziņot to man kā cietušajam. Šādos apstākļos, protams, esmu iesniedzis sūdzību prokuratūrā, un lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vēl nav stājies spēkā. Vienlaicīgi esmu gatavs savas tiesības uz taisnību aizstāvēt arī starptautiskajās institūcijās.

Vēlos vērst gan Latvijas Republikas tiesībsargājošo iestāžu un valsts amatpersonu, gan AS “Swedbank” vadības, gan arī visu Latvijas Republikas iedzīvotāju un Latvijas Republikā strādājošo komersantu uzmanību uz iepriekš minētajiem apstākļiem. Šajā lietā uzskatu par savu pilsoņa pienākumu cīnīties par taisnību, jo, tikai cīnoties ar amatpersonu un kredītiestāžu patvaļu, mēs katrs atsevišķi un visi kopā varam aizsargāt savas ar likumu aizsargātās intereses – pat tad, ja tās nesaskan ar lielu banku, alkatīgu advokātu un negodprātīgu valsts amatpersonu interesēm.

Aicinu atsaukties visas personas, kas līdzīgi kā es ir cietušas no AS “Swedbank” un tās saistīto advokātu patvaļas un iespējamas krāpšanas. Sakarā ar iepriekš aprakstītajiem apstākļiem tiks organizēta preses konference Rīgā un Stokholmā. Aicinu pieteikties interesentus, žurnālistus, blogerus un jebkuras citas personas, kurām varētu būt interese par tālāko lietas virzību.

Seko mums