Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu
Visvalža ielas iedzīvotāji*24.05.2017.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Pirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Cita apsaimniekotāja sakarā Valsts kontrole jau informējusi rīdziniekus par to, kā tiek izsaimniekoti Rīgas iedzīvotāju līdzekļi.
Latvijas Nekustamo īpašumu pārvaldnieku asociācija (LNĪPA) regulāri konsultē iedzīvotājus no visas Rīgas par māju pārvaldīšanas procesā pazudušiem un piesavinātiem naudas līdzekļiem. Tāpat Latvijas patērētāju interešu aizsardzības asociācija (LPIAA) nepārtraukti izskata rīdzinieku sūdzības par komunālo pakalpojumu maksas problēmām. Tā ir mūsu kopējā bēda.
Īsumā par mūsu lietas būtību. Desmit gadus Latvijas galvaspilsētā, Rīgas centrā, lielas mājas iedzīvotāji cīnās ar zagli - apsaimniekošanas firmu, kura izkrāpusi no iedzīvotājiem daudzus desmit tūkstošus latu un eiro, nelikumīgi palielinot apmaksu par komunāliem pakalpojumiem.
Kriminālprocess policijas iecirknī turpinājās septiņus gadus. Proti, 2011. gada janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11092003111 par iespējamām krāpnieciskām darbībām pret daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem Rīgā, Visvalža ielā 3a un par viņu naudas līdzekļu piesavināšanu sevišķi lielā apmērā par komunālajiem pakalpojumiem (apkure, atkritumu izvešana un ūdens) kopsummā ap 25 000,00 Ls apmērā (visai mājai), kas pēc gada palielinājās līdz 29 000,00 Ls vai 41 263,00 EUR.
Procesa ietvaros mēs tikām atzīti par cietušajiem. Tomēr ar policijas lēmumu tagad, 2017. gada maijā mums atņem tiesības uz savlaicīgu lietas izskatīšanu un taisnīgu tiesu. Līdztekus dažiem no mums tagad atņem cietušo statusu, lai gan mēs visi saskaņā ar rēķiniem vienādā kārtā apmaksājām nelikumīgi palielināto maksu daudz gadus. Cietušā statusa atņemšana liedz mums pārsūdzēt policijas lēmumu par lietas izbeigšanu – tā mums paskaidroja uzraugošā prokurore. Uzraugošās prokurores pozīciju esam pārsūdzējuši virsprokuroram.
Mūsu pieredze rāda, ka palīdzība no jūsu - deputātu - puses ir vērā ņemams fakts. 2013. gadā mēs griezāmies pie Rīgas domes deputāta Olafa Pulka ar lūgumu iesniegt prokuratūrā deputāta pieprasījumu par ekspertīzes veikšanu kriminālprocesa Nr. 11092003111 ietvaros, lai pārtrauktu ieilgušo ne-izmeklēšanu un lietas nenodošanu prokuroram un lai virzītu lietu izskatīšanai tiesā. Deputāta pieprasījums mums tiešām palīdzēja: tika mainīts lietas virzītājs un veikta ekspertīze. Arī 2016. gadā mūs atkārtoti atbalstīja Rīgas domes deputāts Olafs Pulks, pēc kura pieprasījuma tika mainīts gan kriminālprocesa virzītājs, gan uzraugošais prokurors un tika noskaidrota policijas nolaidīgā rīcība lietas novilcināšanā.
Pieredze arī rāda, ka policijas darbinieki un prokurori ar savām rīcībām nesasniedz likuma mērķi: nevirza neatliekamu lietu uz tiesu, neizmeklē noziedzīga nodarījuma faktu, bet, gluži otrādi, konkrētas lietas ietvaros slēpj savu bezdarbību un demostrē neieinteresētību, mēģinot izbeigt kriminālprocesu, risinot, ka izdarītajā nodarījumā it kā nav noziedzīga nodarījuma sastāva (Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punkts).
Policija un prokuratūra negrib aizsargāt vājākos no mums - invalīdus un pensionārus (daži no cietušajiem šajā lietā, gaidīdami policijas rīcības rezultātu, jau miruši, kas pierāda, ka policija un prokuratūra rupji pārkāpj principu uz savlaicīgu lietas izmeklēšanu un tiesības uz taisnīgu tiesu).
Tā vietā, lai cīnītos ar zagli, šobrīd pret savu gribu esam spiesti cīnīties pret tiesībsargājošām iestādēm - policiju un prokuratūru. Tagad, pēc septiņus gadus ilgušā kriminālprocesa, pēc ekspertīzē apstiprinātiem pretlikumīgo pakalpojumu tarifu paaugstināšanas faktiem, pēc vairāku stresa nomocīto cietušo nāvēm policijas piedāvājums griezties ar prasību tiesā civiltiesiskajā kārtībā ir aukstasinīga un klaja ņirgāšanās pār cilvēkiem.
Izklāstīto faktu sakarā lūdzam partiju deputātu kandidātus uz Rīgas mēra amatu izvērtēt notiekošo un palīdzēt atmodināt policijas un prokuratūras tiesisko pašapziņu, lai Eiropas dalībvalsts galvaspilsētā Rīgā tiktu ievērotas un aizsargātas Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās cilvēktiesības. Gaidām Jūsu atbildi!
* Ēkas Rīgā, Visvalža ielā 3a/b iedzīvotāju Jeļenas Ģiruckas, Klavdijas Bašķirovas, Vijas Streičas, Tamāras Surkovas, Jurija Jelovska, Silvijas Konoščenokas atklātā vēstule
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
