Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dienā, kad es šo rakstu, Latvijā ir oficiāli diagnosticēti 458 inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu, no tiem 60 kopā pēdējās divās diennaktīs. Tostarp Covid-19 slimība diagnosticēta ir jau 26 Latvijas veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, tai skaitā ārstiem, medicīnas māsām un NMPD personālam[1], vismaz 3 policistiem un vairākiem cilvēkiem Latvijas armijā. Koronavīrusa izplatība konstatēta Rīgas nakts patversmē, kurā vīrusa klātbūtne diagnosticēta vismaz 27 cilvēkiem un šobrīd visa patversme atrodas izolācijā un karantīnā[2]; pirms tam līdzīgs slimības perēklis atklāts uzņēmumā Jelgavā, kurā neviens no darbiniekiem nebija bijis ārzemēs. Šīs visas ziņas ir satraucošas, un šis varētu būt tas brīdis, kad Latvijas atbildīgajām institūcijām apstāties un pārdomāt - vai visu, ko mēs darām, darām pareizi?

Ko Latvija varētu darīt, bet nedara

 

Iedzīvotāju lielāka un - atsevišķās jomās - masveida ikdienas testēšana

Pasaules Veselības organizācijas galvenais ārkārtējo situāciju eksperts Maiks Raiens ir norādījis, ka būtiskākajam līdzeklim cīņā ar koronavīrusu ir jābūt saslimušo identificēšanai un izolēšanai. Viņš konkrēti norādīja, ka arvien lielāka vispārējās karantīnas un ierobežojumu noteikšana (kas līdz šim ir bijis Latvijas ceļš) nepalīdz[3] koronavīrusa izplatības ierobežošanai.

Tas šķiet loģiski. Papildus arī Brūss Ailvards, Pasaules Veselības organizācijas vadītāja personiskais padomnieks epidemioloģijas jautājumos intervijā izdevumam "The Time" līdzīgu domu atkārtoja ļoti skaidri: "Mēs, pasaules Veselības organizācija, aicinām visas valstis tikai testēt, testēt un vēlreiz testēt. Vai ir kāda valsts, kas veic pietiekamu testēšanu? Jā - tās ir 3 valstis: Singapūra, Dienvidkoreja un Ķīna. Visās pārējās pasaules valstīs (tas nozīmē - arī Latvijā) iedzīvotāju testēšana netiek veikta nepieciešamajā apjomā infekcijas izplatības kontrolēšanai."[4]

Neskatoties uz Veselības ministrijas izplatīto informāciju - tieši testēšana ir Latvijas lielākā problēma un klupšanas akmens. Kas ir konkrētās kļūdas, kas pieļautas tieši politiskā, lēmumu pieņemšanas līmenī?

Lēmums testēt tikai cilvēkus, kas ir bijuši ārzemēs - kļūda. Koronavīrusa izplatīšanās Latvijā notika jau kopš pirmajiem gadījumiem. Testēt no valsts puses tikai no ārzemēm atbraukušos Latvijas iedzīvotājus un netestēt tos, kas nebija bijuši ārzemēs - nozīmē atļaut masveidā inficēties uz ārzemēm neceļojušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Testēt - tikai tos, kam ir konkrēti spēcīgi slimības simptomi - kļūda. Būtiska daļa ar koronavīrusu SARS-CoV-2 inficēto cilvēku ir ar nelieliem simptomiem vai asimptomātiski slimības izplatītāji. Netestējot un neidentificējot šos cilvēkus, tiek vecināta epidēmijas plašāka izplatība, kas pakļauj īpašam riskam tieši vecāka gadagājuma cilvēkus.

Pašā sākumā pieņemtais lēmums izmantot tikai esošo testēšanas kapacitāti no esošajām laboratorijām - kļūda, kas būtiski ierobežoja un joprojām ierobežo testēšanas spējas. Tās ir arī papildu izmaksas, jo esošie testi izmaksā vidēji 8-10 reizes dārgāk nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izmantotie ātrie testi.

Tā arī netika pieņemts lēmums iegādāties ātros testus augsta riska grupu cilvēku (NMPD, policijas darbinieki, slimnīcu personāls) ikdienas testēšanai - kļūda. Šobrīd ir saslimuši jau NMPD darbinieki, medicīnas personāls, policisti, utt. Saslims vēl - tās ir tiešas sekas nepareizajam lēmumam šos cilvēkus katru dienu nepārbaudīt. Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu šādas pārbaudes veic.

Arī Lietuva jau pirms divām nedēļām iegādājās veselus 100 000 eksprestestu. Viņi tos izmanto tieši riska grupu biežai testēšanai un nevis COVID-19 oficiālai diagnosticēšanai, kas ir ļoti loģiska un pareiza rīcība. Kāpēc tā nedarām mēs, bet atļaujam saviem mediķiem un citām riska grupām saslimt un inficēt kolēģus?

Maldinošas informācijas izplatīšana par sejas masku lietošanu un tās novēlota labošana

Maskas - tikai medicīnas personālam - kļūda. Būtiska daļa ar koronavīrusu SARS-CoV-2 inficēto cilvēku ir ar nelieliem simptomiem vai asimptomātiski slimības izplatītāji. Nelietojot maskas publiskās vietās, šie cilvēki neapzinoties un negribot riskē inficēt citus. Tā tiek vecināta epidēmijas plašāka izplatība sabiedrībā.

Sākotnēji atbildīgās amatpersonas un valsts iestādes izplatīja informāciju, ka sejas maskas nepasargā no inficēšanās - kļūda. Tikai tad, kad Latvijas sociālajos tīklos parādījās informācija par pētījumiem, ka maskas samazina inficēšanās ar vīrusiem risku, kas nozīmētu iespējamas juridiskas sekas Latvijas valsts iestādēm par maldinošas informācijas izplatīšanu ārkārtējā stāvokļa laikā, - tikai tad valsts iestādes oficiālo informāciju precizēja.

Arī amatpersonu publiskie izteikumi par masku lietošanu mainījās tikai pēc seku apzināšanās. Tā rezultātā Latvijā neradās pozitīva aizsargmasku lietošanas kultūra iedzīvotāju vidū, kas palielināja inficēšanās risku parastiem cilvēkiem.

Sejas masku nepasūtīšana nepieciešamajā apjomā jau janvārī - kļūda. Jau janvāra beigās, kad visā pasaulē bija pieejama informācija par situāciju Ķīna un jaunā koronavīrusa straujo sākotnējo izplatību Eiropas valstīs, bija iespējams pasūtīt ķirurģiskās un respiratoru tipa maskas aptuveni 5-10 reizes lētāk, nekā to ir iespējams izdarīt šobrīd vai pirms divām nedēļām.

Vai Latvijā iegādātas kvalitatīvākās maskas no lētākā piegādātāja - nav zināms. Ar lielu pompu atvestās maskas tika pasniegtas kā liels Veselības ministrijas sasniegums. Objektīvā realitāte bija tāda, ka tās tika iepirktas no uzņēmuma SIA GP Nord, kam ir nodokļu parāds un, kura īpašnieks ir ziedojis valdību veidojošajai partijai KPV LV. Piemēram, mūsu uzņēmums jau vairākas nedēļas pirms tam piedāvāja Veselības ministrijai izdarīt to pašu, jo mēs tajā laikā veicām pasūtījumus citām ES dalībvalstīm un vēlējāmies iekļaut savās piegādēs Latviju. Veselības ministrija mūs ignorēja.

Mūsu darbinieki katru dienu ir kontaktā ar lielākajiem ražotājiem Ķīnā, un katru dienu atjaunojam cenas un spējam nodrošināt pašas labākās cenas pie mūsu pasūtītajiem apjomiem. Kāpēc Veselības ministrija beigās izvēlējās iegādāties maskas no uzņēmuma ar nodokļu parādu - publiskas informācijas un skaidrojuma pagaidām nav. Neskatoties uz visu to, mēs joprojām varam piedāvāt Veselības ministrijai gan aizsargmaskas, gan aizsargtērpus, gan eksprestestus - par pašizmaksu, jo tas bija viens no mērķiem šī uzņēmuma radīšanai: palīdzēt Latvijai. Šie produkti ir joprojām ir pieejami.

Sejas masku izlietošanas noslepenošana - kļūda. Demokrātiskā valstī krīzes situācijā iedzīvotājiem būtu jāzina, kādām iestādēm un organizācijām no valsts puses maskas tiek nodrošinātas. Šādas informācijas pieejamības gadījumā Nacionālais veselības dienests saņemtu arī atgriezenisko saiti un varētu pārplānot piegādes, ar maskām nodrošinot visas iestādes, kam tās nepieciešams. Šobrīd pastāv risks, ka ne visas iestādes, kam valsts iepirktās sejas maskas būtu nepieciešamas, tās saņems.

Rīcība no ārzemēm atgriezto cilvēku gadījumā

Ieceļojušo eksprestestēšanas neveikšana un inficēto neizolēšana - kļūda. Latvija ir maza valsts. Nebūtu lielu problēmu pāris tūkstošiem cilvēku, kas šeit atgriežas, veikt koronavīrusa ekspresstestus. Šo testu izmaksas ir niecīgas, bet ieguvums milzīgs - praktiski visi inficētie cilvēki, kuri atgriezušies no ārzemēm, būtu uzreiz zināmi. Tas būtiski samazinātu jaunu inficēšanās gadījumu skaitu visiem Latvijas iedzīvotājiem - jo inficētos cilvēkus būtu iespējams uzreiz izolēt, savukārt veselajiem nebūtu nepieciešams ievērot 2 nedēļu obligātu karantīnu, atgriežoties no ārzemēm, vai aizliegt lietot sabiedrisko transportu, kā tas ir noteikts pašlaik.

Rīcība saistībā ar ierobežojumu noteikšanu

Ierobežojumu noteikšana un iespējama ārkārtējā stāvokļa pagarināšana uz 3 mēnešiem - vai pareizā rīcība? Šis jautājums ir vairāk retorisks, bet apkopo visu iepriekš rakstīto. Pastāv iespēja, ka publiska masku lietošanas veicināšana apvienojumā ar valsts iedzīvotāju masveida testēšanu par zemām izmaksām palīdzētu identificēt visus jaunā koronavīrusa galvenos perēkļus, tos izolēt un tikt galā ar sekām - bez tik drastiskas uzņēmējdarbības faktiskas apturēšanas tik daudzās jomās kā šobrīd. Tas ļautu arī pakāpeniski atsākt daudzas ekonomikas aktivitātes. Līdzšinējā pieeja Latvijā diemžēl ir vērsta primāri uz individuālu atbildību, ierobežojumiem un sodu uzlikšanu ierobežojumu pārkāpējiem, nevis uz valsts atbildības uzņemšanos par situāciju.

Ko lietas labā esmu izdarījis es pats, Dāvids Zalāns, un mani partneri? Kādas ir manas tiesības kritizēt?

Mūsu uzņēmums strādāja tūrisma jomā līdz 2020.gada februārim. Strādājām 100% uz ārvalstu tirgu, un pakāpeniski pazuda jebkāda peļņa. Mēs varējām vienkārši padoties un gaidīt valsts pabalstus. Mēs nepadevāmies.

Maniem darbiniekiem bija kontakti Ķīnā, un jau februārī mums piedāvāja iegādāties gan maskas, gan testus koronavīrusam pa tiešo no rūpnīcām. Eventuāli mani partneri piekrita šai idejai, un mēs nodibinājām jaunu uzņēmumu - SIA Covid Laboratory. Ko esam izdarījuši? Šobrīd mēs, cilvēki ar absolūti 0 pieredzi preču eksportā un importā, piegādājam ķirurģiskās un respiratoru tipa sejas maskas lielā apjomā Grieķijas Veselības ministrijai, kā arī Kiprai, Ziemeļkiprai un Turcijai.

Aprīļa pirmās puses laikā piegādāsim veselus 2 miljonus (!) masku uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem faktiski par pašizmaksu. Šīs maskas vedīsim caur Krieviju, nevis Latviju - jo, diemžēl PTAC prasības rada risku, ka Latvijā šīs maskas tālāk par muitu netiktu (Tā notika ar nelielu daļu mūsu masku, kas jau bija sarunātas vairākām slimnīcām Baltijā, bet šobrīd joprojām atrodas muitā) - šīs prasības un līdz ar to Latvijā zaudētie PVN ieņēmumi ir atsevišķa raksta vērts temats.

Šobrīd mēs esam sarunu pēdējā posmā ar vienu no Austrijas galvenajiem medicīnas preču piegādātājiem saistībā ar Covid-19 ātro testu piegādi Austrijas valsts iestādēm. Esam arī piegādājuši speciālos aizsargtērpus vairākām Latvijas slimnīcām.

Kāpēc mēs šo visu darām? Jau janvārī bija skaidrs, ka pasaules valdībām un Veselības ministrijām nepietiek kapacitātes un spēju šo krīzi risināt. Bet - lai cik aktīvs un spējīgs būtu privātais sektors visā pasaulē, diemžēl nepietiks tikai ar to, ko darām mēs, mani partneri un daudzi citi aktīvie cilvēki - tie, kas Latvijā 48 stundās saražo aizsargstiklus; tie, kuri uzsāk masku ražošanu šeit uz vietas vai arī spēj preces piegādāt par labākajām cenām. Tas, ka mums ir tādi cilvēki, ir izcili, bet ar to nepietiks - ir jāpieņem arī pareizi lēmumi politiskā līmenī. Kādi būtu šie pareizie lēmumi? Manuprāt, veikt augstāk aprakstīto kļūdu labojumu ir vitāli svarīgi. Kad un vai tos pieņems Latvijas Ministru kabinets un LR veselības ministre Ilze Viņķele?

Latvija ir pietiekami maza valsts, lai būtu spējīga gan notestēt, gan izolēt visus koronavīrusa riskam pakļautos gadījumus savā teritorijā. Es ticu, ka Latvija ir spējīga pieņemt pareizus un efektīvus lēmumus, nevis tikai pieņemt aizliegumu pēc aizlieguma un pēc tam, kad nav vēlamā rezultāta, - sodīt iedzīvotājus. Kļūdu labojuma veikšana - tas nozīmē arī, ka ir iespējams sasniegt labāku rezultātu un vienlaikus samazināt esošos ierobežojumus uzņēmējdarbībai un vismaz kaut kādā mērā atgriezt dzīvību ekonomikā. Šobrīd koronavīrusa slimības tālāka izplatīšanās mūsu valsts teritorijā ir lielā mērā nevis individuālas rīcības, bet nepareizu politiski pieņemtu lēmumu sekas. Vai tā būs arī turpmāk - skatīsimies.

* neatkarīgs pētnieciskais žurnālists ar maģistra grādu politikas zinātnē. Pētnieciskās intereses saistās ar lēmumu pieņemšanu paaugstināta stresa apstākļos, tipiskāko kļūdu identificēšanu un groupthink un citu psiholoģisko fenomenu ietekmes uz lēmumu pieņemšanu noteikšanu. Vienlaikus Dāvids Zalāns ir jaunuzņēmuma SIA Covid Laboratory, kas nodarbojas ar ķirurģisko sejas masku un dažāda tipa respiratoru, speciālo aizsargtērpu un testu izplatīšanu valstu valdībām un slimnīcām Eiropas Savienībā un citās pasaules valstīs, direktors.


[1] https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-covid-19-inficeiusies-iau-vismaz-26-medicinas- darbinieki.d?id=52019321

[2] https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-patversme-konstateta-plasa-inficesanas-ar-covid-19- karantina-ap-100-cilveku.d?id=52018223

[3] https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-who-ryan/lockdowns-not-enough-to-defeat- coronavirus-whos-ryan-idUSKBN2190FM

[4] https://time.com/5805368/will-coronavirus-go-away-world-health-

organization/?fbclid=lwAR2QDGsJXkcbZsSuikevA1f9-1sw9l0Gm0hD wpD7eO3Q14D m7z3mHPC4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...