Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs – vecākais šāda tipa muzejs Eiropā, viena no Rīgas pilsētas kultūras un latviešu nacionālās identitātes pērlēm. Kā raksta pats muzejs, tā ir vieta, kas “atklāj latviešu un citu Latvijā vēsturiski dzīvojošo tautu kultūras mantojumu, darba un sadzīves tradīcijas un estētisko pasauli.”[1] Tas ir arī svarīgs tūrisma objekts visas Latvijas mērogā, kas valstiskā līmenī pamatoti tiek pozicionēts kā objekts, kas, viesojoties Latvijā, ir jāredz.

Ar šo atklāto vēstuli vēršamies pie Jums laikā, kad Berģu un Rīgas pilsētas iedzīvotājiem ir nākusi klajā informācija par plānoto RIMI tirdzniecības centra būvniecību Rīgā, Brīvības gatvē 448, kas dabā nozīmētu tirdzniecības ēku 1716 kvadrātmetru kopplatībā, stāvlaukumu 44 automašīnām un visu ar to saistīto - atkritumiem, taru, preču piegādi un troksni vietā, kas atrodas Brīvības gatves un Brīvdabas ielas krustojumā, tikai aptuveni 200 metru attālumā no Brīvdabas muzeja galvenās ieejas.[2]

Pēc plānotās izbūves katram cilvēkam, kurš vēlēsies nokļūt muzejā, būs jāiet gar RIMI lielveikalu un jāšķērso automašīnu stāvlaukums. Rīgas pilsētas Būvvaldē projekts ir akceptēts 2013.gada 12.jūlijā, bet sakarā ar nepieciešamību saņemt koku ciršanas atļauju deviņpadsmit koku izciršanai, būvatļauja vēl nav izsniegta.

Saistībā ar šo būvniecības ieceri mēs saskatām gan nacionāli ētiskas, gan tiesiskas, gan arī praktiskas dabas problēmas un apdraudējumus.

Pirmkārt, tas ir jautājums - vai šādam būvniecības objektam patiesi ir jāatrodas nacionālas nozīmes muzeja pievārtē. Kultūra nesākas līdz ar Brīvdabas muzeja ieejas vārtiem, to, protams, veido arī muzejam pieguļošā teritorija un apkārtnē valdošā noskaņa. Brīvdabas muzeja atrašanās vieta vēsturiski nav izvēlēta nejauši. Tā ir vieta pie dabas ar skaistu ainavu - Juglas ezeru un priežu mežu. Pie muzeja Rietumu vārtiem atrodas iepriekšējos gadsimtos celts muižas komplekss “Bonaventura” ar izcilu koku kolekciju, kas kopā ar muzeju ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Tā ir vieta prom no pilsētas centra un ikdienas sadzīves kņadas, lai nekas no tradicionālās patēriņa pieejas, ko visspilgtāk simbolizē lielveikali, netraucētu nesteidzīgi un niansēti izbaudīt latviešu kultūras mantojumu. Pieļaujot celt RIMI lielveikalu arhitektūras piemineklim blakus pieguļošā zemes gabalā, tiks dots nepārprotams signāls par mūsu valstī pastāvošajām vērtībām un to savstarpēju hierarhiju. Diez vai Latvijas tūrisma aģentūras oficiālajā mājas lapā turpmāk pamatoti būs apgalvot, ka “Latvijas tūrisma tēla pamatvērtības raksturo patiesīgums, pamatīgums  (…) un pašcieņa, kas sakņojas Latvijas dabā, kultūrā un cilvēkos”.[3]

Otrkārt, paredzētais būvniecības objekts būvvaldē ir apstiprināts bez atvērtām diskusijām un pienācīga izvērtēšanas procesa, kāds šāda līmeņa projektam būtu jāievēro. Neskatoties uz to, ka plānošanas un arhitektūras uzdevumā būve ir atzīta par sabiedriski nozīmīgu un tā nešaubīgi rada būtisku ietekmi uz vidi, publiskā apspriešana par to nav bijusi izsludināta. Lielveikala būvniecības pieļaujamība no ekoloģiskā, kultūrpolitiskā un drošības viedokļa nav izvērtēta arī valsts pārvaldes starpresoru līmenī. Cik zināms, tai nav veikts ietekmei uz vidi sākotnējais novērtējums.

Būvniecības ieceri skiču līmenī 2010.gada sākumā ir vērtējusi Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija tikai no arhitektūras kvalitātes skata punkta, turklāt nobeigumā delikāti atzīstot, ka “objekts ar lielveikalam raksturīgu tirdzniecības funkciju pamatoti nav piemērots, lai ar to pilsētas galvenajā ielā “iemarķētu” iebraukšanu Valsts etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā”, vienlaicīgi lūdzot Rīgas Domi izvērtēt iespēju atpirkt zemes gabalu. Pēc būtības var teikt, ka lēmumu - būt vai nebūt RIMI lielveikalam pie Valsts etnogrāfiskā brīvdabas muzeja - ir pieņēmušas dažas Rīgas pilsētas būvvaldes amatpersonas, kaut arī sajūtu līmenī tas visdrīzāk skar ikvienu uz nacionālām vērtībām orientētu latvieti.

Treškārt, RIMI lielveikals radīs sarežģījumus un pat apdraudējumu muzeja apmeklētājiem un iedzīvotājiem no ceļu satiksmes drošības viedokļa. Jau tā šaurā Brīvdabas iela ir grūti izbraucama, pretim sastopoties divām vieglām automašīnām, nerunājot par brīžiem, kad muzejā tiek organizēti svētki, kas notiek arvien biežāk. Zināmā mērā liepu alejas ieskautā Brīvdabas iela ir kļuvusi par gājēju un lēnu pastaigu ielu arī tādēļ, ka lielie tūrisma autobusi uz muzeju brauc pa citu ceļu. Pēc SIA Rimi Latvia aprēķina, paredzētā satiksmes plūsma būs viena automašīna pusotrā minūtē, kas RIMI lielveikalā iebrauks no Brīvdabas ielas puses. Tas ir nepārdomāts un bīstams risinājums, kas radīs satiksmes haosu un veselības apdraudējumu gan uz Brīvdabas ielas, gan Brīvības gatves.

 Būtiski ir akcentēt, ka šīs vēstules mērķis nav iebilst pret pilsētas attīstību un zemes gabala Brīvības gatvē 448 apbūvi kā tādu. Tomēr, ņemot vērā šo īpašo vietu, jautājums, kāda tipa būvi šajā vietā atļaut celt un kādā izpildījumā, būtu vērtējams ar lielu atbildību, nodrošinot arī sabiedrības līdzdalību un dažādu viedokļu uzklausīšanu. Fakts, ka Rīgas pilsētas apbūves noteikumi konkrētajā vietā neaizliedz būvēt lielveikalu vēl nenozīmē, ka tāds tur ir jāceļ. Gluži otrādi – apbūves noteikumos pieļautās daudzveidīgās teritorijas izmantošanas iespējas uzliek pienākumu iestādēm īpaši izvērtēt piedāvātās būvniecības ieceres atbilstību un iekļaušanos konkrētajā pilsētvidē. Tikai atbalstāma, mūsuprāt, būtu iecere minētajā zemes gabalā izveidot, piemēram, kafejnīcu, restorānu un jā - arī pat veikalu, ja tam būtu saistība ar latviešu kultūras mantojumu un daiļradi.

Likumsakarīgi ir konstatēt, ka ne Zviedrijā, ne Norvēģijā, kur ir meklējamas RIMI lielveikalu tīkla saknes, etnogrāfisko brīvdabas muzeju tuvumā neatrodas neviens lielveikals. Visdrīzāk tas ir ne tikai valsts iestāžu lēmums, bet šādu domu, cienot savu kultūru un tās vēsturi, neatbalstītu arī paši RIMI akcionāri. Ņemot vērā to, ka Latvijā darbojas 116 RIMI veikali, kuru apgrozījums 2014.gadā sasniedza 740.96 miljonus eiro[4], mūsu skatījumā, vienas lielveikala būvniecības ieceres noraidīšana nebūtu vērtējama kā nesamērīgs ārvalstu investoru biznesa interešu ierobežojums. Nav pamatoti arī apgalvot, ka būvniecība tiek veikta iedzīvotāju labā, jo neviens iedzīvotāju viedokli nav pavaicājis. Tikai vienas pieturas attālumā Juglā jau atrodas RIMI lielveikals, bet Siguldas virzienā - vairāki citi veikali.

Latvijas Kultūras politikas pamatnostādnēs 2015- 2020.gadam kā viena no kultūras politikas prioritātēm ir noteikta kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos. Kā praktisks rezultāts minētās prioritātes īstenošanā cita starpā ir minēts: “nodrošināta Latvijas izcilāko kultūras pieminekļu un mantojuma krātuvju, tostarp (…) Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, saglabāšana un pieejamība”. Šobrīd izšķiras, vai minētais uzstādījums paliks politisko dokumentu postulātu līmenī vai tiks realizēts dzīvē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, griežamies pie katras no vēstulē minētajām iestādēm (institūcijām) un aicinām:

1) SIA RIMI Latvija un SIA Plesko Real Estate izvērtēt iespēju atrast zemes gabalam Brīvības gatve 448, Rīga, citu izmantošanas mērķi un tālāk nevirzīt lielveikala būvniecības projektu. Pieņemto lēmumu un RIMI nostāju aicinām paust publiski.

2) Vēstulē minētajām valsts un pašvaldību iestādēm (institūcijām), kopīgi sadarbojoties, izvērtēt:

- vai plānotais būvniecības projekts atbilst Latvijas kultūrpolitikas un nacionālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas interesēm un vai tas ir pieļaujams konceptuāli;

- vai piedāvātais būvniecības projekta izpildījums (no arhitektoniskā, teritorijas labiekārtošanas, cilvēku plūsmas organizēšanas, satiksmes drošības u.c. aspektiem) patiešām ir iespējamais labākais konkrētajai apbūves vietai. Aicinām apsvērt alternatīvas, atrodot zemes gabalam Brīvības gatve 448, Rīga, citu apbūves risinājumu.

3) Līdz minēto jautājumu izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai lūdzam SIA Plesko Real Estate nepieprasīt un Rīgas pilsētas Būvvaldi neizsniegt būvatļauju.

Vienlaicīgi aicinām arī sabiedrību paust savu viedokli, tai skaitā interneta vidē ierakstot to TWITTER vietnē, atsauce: #RIMIpieBrivdMuz 

Par visiem iestāžu pieņemtajiem lēmumiem, korespondenci lūdzam sūtīt kontaktpersonai: Mārtiņam Krūmiņam, adrese: Brīvdabas iela 7, Rīga, LV- 1024, Tālrunis: 28 663535.

Rīgas pilsētas iedzīvotāju paraksti pret RIMI lielveikala būvniecību (dokumenta oriģinālā) tiek iesniegti Rīgas Domes priekšsēdētājam N. Ušakova kungam.


[1] Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja publiskais pārskats par darbu 2013.gadā, 3.lpp

[2] Projekta vizualizācija pieejama: http://www.depoprojekts.lv/lv/projekti/-rimi-tirdzniecibas-centrs-brivibas-gatve-44

[3] Informācijas no Latvijas Tūrisma aģentūras mājas lapas, pieejama: http://www.tava.gov.lv/lv/latvijas-turisma-tels

[4]Informācija pieejama:  https://www.rimi.lv/par-uznemumu/par-mums; «Firmas.lv» un LETA veidotais «Latvijas biznesa gada pārskats 2015»

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...