“Atkritumu filozofs” Zakatistovs ar uzviju turpina darīt, ko iesācis, – stigt aizvien dziļāk mēslos
Pietiek lasītājs06.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas politiskajā vēsturē nav trūcis blēdīgu indivīdu, kuriem piemitušas apskaužamas spējas sacelt augsta līmeņa politiskās peripetijas ap savām citos aspektos ne pārāk izcilajām personībām. Krišjāņa Kariņa valdības laiks ir aizsācies ar dīvainām un plašākai publikai grūti izprotamām batālijām ap Saeimas KPV LV frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu.
Plašāk zināma ir tā stāsta daļa, kurā A. Zakatistovs līdz ar savu “darījumu partneri” koncerna Eco Baltia līdzīpašnieku (viņam pieder 16,68% uzņēmuma daļu) un padomes locekli Viesturu Tamužu ar fiktīva konsultāciju līguma palīdzību ir izkrāpis no Tamuža pārstāvētā uzņēmuma vairāk nekā 26 000 eiro.
Vismaz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Ģenerālprokuratūra acīmredzot to uzskata par augstas ticamības faktu, ja jau lūdz Saeimu A. Zakatistovu izdot kriminālvajāšanai, pamatojoties uz aizdomām par Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Minētais pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Pats A. Zakatistovs savus dārgi apmaksātos konsultāciju pakalpojumus mēģina pamatot ar dziļajām zināšanām atkritumu apsaimniekošanas jautājumos. Tas nekas, ka pēc izglītības viņš ir filozofs, nevis vides speciālists vai ekonomists. Tas nekas, ka savā “Delfu versijās” 18. maijā publicētajā Rīgas atkritumu saimniecībai veltītajā viedokļu rakstā viņš nekur tālāk par kultūrvēsturiskiem ekskursiem sabiedrības attieksmē pret atkritumiem un visiem zināmās atkritumu otrreizējas izmantošanas (recycling) koncepcijas atreferēšanu tā arī netiek. Jo šķiet, ka ne jau patiesa uz pierādījumiem balstīta iedziļināšanās Rīgas atkritumu saimniecības ekonomiskajos un vides aspektos ir viņa kā “atkritumu speciālista” galvenais uzdevums.
Galvenais uzdevums ir saistīts ar pavisam citu jautājumu. V. Tamuža pārstāvētā koncerna Eco Baltia meitasuzņēmums Eco Baltia vide ir izveidojis konsorciju ar citu vides apsaimniekošanas uzņēmumu Clean R un uzvarējis SIA Getliņi Eko izsludinātajā konkursā par Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi turpmākajiem divdesmit gadiem. Taču V. Tamužam šajā vērienīgajā darījumā acīmredzot ir kādas citas, ne paša pārstāvētā uzņēmuma intereses, un viņš ir uzsācis plašu kampaņu, lai konkursa rezultātus izgāztu. Piemēram, Eco Baltia padomes vārdā paziņojot, ka izsaka neuzticību Eco Baltia vide valdei par kopīga uzņēmuma dibināšanu ar Clean R, lai piedalītos Rīgas atkritumu apsaimniekošanas konkursā.
Un te nu parādās A. Zakatistova patiesā loma. Pēc ievēlēšanas Saeimā 2018. gada oktobrī viņš ir pamanījies kļūt par nozīmīgu amatpersonu – Saeimas frakcijas priekšsēdētāju vienai no valdību veidojošajām partijām KPV LV, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru, kā arī Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru. Laiks pildīt V. Tamuža pasūtījumu, tādējādi iespējams “atpelnot” savulaik par tukšu muldēšanu saņemtos 26 tūkstošus eiro.
Tiek iedarbinātas attiecīgas politiskās sviras. A. Zakatistova partijas biedrs ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro šī gada 13. maijā - pāris dienas pēc Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas konkursa rezultātu izziņošanas - publiski aicina savā pārraudzībā esošo Konkurences padomi vērtēt konkursa atbilstību Konkurences likuma normām. Cits KPV LV biedrs Kaspars Ģirģens, izmantojot savu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja amatu, izsludina 5. jūnija komisijas sēdi ar diviem darba kārtības jautājumiem, viens no kuriem – kāds pārsteigums – “Par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības projekta virzību.” Pats gan nobīstas no sadarītā un uztic sēdi vadīt savai vietniecei Jutai Strīķei. Jo acīmredzot saprot, ka ka pēc Satversmes, Saeimas Kārtības ruļļa un citiem likumdošanas aktiem Saeimai nav nekādas daļas gar pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas saimniecību, ja vien tur jau nav notikušas kādas nelikumības.
Papildus pikantumu A. Zakatistova kā “atkritumu speciālista” aktivitātēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijā piešķir fakts, ka tieši 5. jūnijā Saeimas Mandātu. ētikas un iesniegumu komisija atkārtoti izskata jautājumu par A. Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Un, diezgan negaidīti, nobalso “par”, neskatoties uz prognozēm, ka valdošā koalīcija nabaga filozofu varētu pasaudzēt atlīdzinot par atbalstu Egila Levita ievēlēšanai.
Kā vērtēt visas šīs A. Zakatistova aktivitātes? Kā aktīvu sava darījumu partnera V. Tamuža interešu lobēšanu, izmantojot politisko ietekmi un pārkāpjot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 11. pantu, kas liedz valsts amatpersonām “izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās”?
Bet var to definēt arī skarbāk - valsts amatpersona A. Zakatistovs, iespējams, ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli, lai savās un sava darījumu partnera V. Tamuža interesēs izgāztu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas konkursu. Turklāt publiski izrāda viltus rūpes par rīdziniekiem, tā mēģinot ciniski pārliecināt Saeimas deputātus un sabiedrību par sevi kā godīgu cilvēku, kuru politisku iemeslu dēļ vajā ļaunais KNAB un Ģenerālprokuratūra. “Atkritumu filozofs” līdz ar to ar uzviju turpina darīt, ko iesācis – stigt aizvien dziļāk mēslos! Paliek tikai jautājums – vai Saeimas vairākums ļaus viņam turpināt to darīt, vai arī sniegs palīdzīgu roku, ļaujot pierādīt savu nevainību tiesas priekšā?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.