Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ienākumu nevienlīdzības mazināšana Latvijā ilgstoši ir bijis politisks lozungs bez seguma. Turpretī valdībā, kurā strādā Progresīvie, šis mērķis ir cieši saistīts ar gaidāmajām izmaiņām nodokļu politikā. Kā iespējams palielināt ienākumus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, un kādas sistēmiskas izmaiņas ir nepieciešamas?

Viens no galvenajiem paredzamās nodokļu reformas mērķiem, par kuru praktiski visi politiskie un sociālie partneri bijuši vienisprātis, ir nodokļu aprēķina vienkāršošana. Risinājums ir pāriet no diferencēta neapliekamā minimuma uz fiksētu neapliekamo minimumu. Progresīvajiem ir svarīgi, ka šī pāreja tiek īstenota jau pirmajā izmaiņu gadā, nevis pakāpeniski trīs vai piecu gadu periodā. Diferencēts neapliekamais minimums ir matemātiskas galvassāpes ikvienam strādājošajam, kurš cenšas saprast, cik liela summa būs jāsamaksā nodokļos un ar cik lieliem neto ienākumiem var rēķināties gada griezumā. Fiksēts neapliekamais minimums skaidri un precīzi noteiks to personas ienākumu apjomu, kas vispār netiek aplikti ar IIN, šādi ieviešot faktisku 0% IIN likmi. Scenārijā, ko atbalsta Progresīvie, šis apjoms pirmajā izmaiņu gadā būtu 620 EUR mēnesī jeb 7440 EUR gadā. Tas attiektos uz ikvienu strādājošo – arī tiem, kas pelna ievērojami virs vidējās algas.

Svarīga nianse ir neapliekamā minimuma piesaistīšana minimālajai algai: līdz šim par abiem rādītājiem ticis lemts politiski jeb vadoties pēc “budžeta iespējām”.

Tomēr tos ir nepieciešams automatizēt, lai nodrošinātu prognozējamību. Progresīvie  atbalsta neapliekamo minimumu 80% apmērā no minimālās algas. Tātad, ja pēc trim gadiem minimālā alga tiek prognozēta 880 EUR, tad 2027. gadā neapliekamais minimums būtu jau 720 EUR.

Un tagad par svarīgāko – Progresīvie vēlas samazināt nodokļu slogu zemo un vidējo algu segmentā. Būtiski, ka šī nostāja saskan ar tikko publicēto OECD izvērtējumu, kur arī tiek norādīts: darbaspēka nodokļi zemajām un vidējām algām ir jāmazina. Risinājums, ko atbalsta Progresīvie, paredz trīs gadu periodā mazināt darbaspēka nodokļu apjomu tiem iedzīvotājiem, kuru atalgojums nepārsniedz aptuveni 3000 EUR. Un jau pirmajā izmaiņu gadā lielāko ieguvumu justu tie strādājošie, kas pelna ap 1000 EUR mēnesī: saskaņā ar aplēsēm ik mēnesi viņiem “uz rokas” paliktu 49 EUR vairāk nekā līdz šim, savukārt tiem, kas pašlaik pelna vidējo algu valstī (1600 EUR), ikmēneša ieguvums būtu pat 59 EUR. Šīs izmaiņas paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināsies 90% strādājošo[1]. Tāpat kā OECD, arī Progresīvie uzskata, ka šādai reformai būtu pozitīvs iespaids uz ēnu ekonomikas ierobežošanu, jo pelēkā ekonomika koncentrējas tieši zemo un vidējo algu segmentā.

Nav šaubu, ka šādas izmaiņas ir fiskāli ietilpīgas – it īpaši ieviešot fiksētu neapliekamo minimumu, kas attiektos uz ikvienu IIN maksātāju, arī turīgo slāni. Progresīvie kopumā atbalstīs izmaiņas, kas palielina iekasēto nodokļu apjomu, kā arī samazina ienākumu nevienlīdzību, tāpēc ir nepieciešams izvērtēt kompensējošus risinājumus. Nodokļi ir būtisks sabiedrības solidaritātes elements, un nodokļu palielinājums visturīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem ir visnotaļ pamatots. Progresīvo atbalstītajā scenārijā pamanāms nodokļu kāpums būtu iedzīvotājiem, kas pelna vismaz 5000 EUR mēnesī. Starp citu, šajā kategorijā ietilpst gan daudzas politiskas amatpersonas, gan kapitālsabiedrību valžu locekļi – sabiedrības daļa, kurai nodokļos ir jāmaksā vairāk.

Latvija un Igaunija patlaban ir Eiropā vienīgās valstis, kur nepastāv atsevišķs nodoklis, ko piemēro dividendēm. Nodokli par gūtajiem ienākumiem samaksā tikai pie peļņas sadales un tikai uzņēmuma pusē.

Tātad privātpersonas pusē par šādiem ienākumiem netiek samaksāts ne IIN, nedz arī sociālais nodoklis. Viens no veidiem, kā nodrošināt nodokļu samazinājumu mazajām algām, ir ieviest 10% dividenžu nodokli par to apmēru, kas pārsniedz 30 000 EUR gadā. Tātad par pirmajiem 30 000 EUR, kas izmaksāti dividendēs, joprojām nebūtu jāmaksā IIN, turpretī par apmēru, kas šo summu pārsniedz, likme būtu 10%.

Šāds risinājums ietekmētu tikai aptuveni četrus tūkstošus dividenžu saņēmēju, kas ir 14% no visiem dividenžu saņēmējiem, toties fiskālā ietekme būtu plus 50 miljoni EUR.[2] Šāda nodokļa struktūra arī nodrošinātu nepieciešamo progresivitāti, jo mazāko dividenžu saņēmējiem situācija nemainītos.

Valsts svarīgākajos plānošanas dokumentos, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā, ir noteikti mērķi mazināt ienākumu nevienlīdzību, taču trūkst skaidri definētu pasākumu, kas vērsti uz šo mērķu sasniegšanu. Minētās izmaiņas būtu visspēcīgākais apliecinājums, ka valsts nopietni uztver lielo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā un veido politiku, kas to mērķtiecīgi samazina. Aprēķini rāda, ka Progresīvo atbalstītais scenārijs samazinātu Džini koeficientu par veselu procentpunktu (no 34,3% uz 33,3%)[3].

Arī neapliekamā minimuma celšana pensionāriem mazinātu nabadzības risku, kas šai sociālajai grupai ir visaugstākais. Tomēr korekti atzīmēt, ka lielākā ienākumu nevienlīdzība pastāv starp iedzīvotājiem darba tirgū un tiem, kas atrodas ārpus tā (pensionāri, pabalstu saņēmēji utt.). Tas nozīmē, ka vienpusējas izmaiņas IIN regulējumā nevienlīdzības izaicinājumus atrisināt nespēs. Tomēr reāli progresīva nodokļu sistēma būs ilgtermiņa risinājums, kas novērsīs būtisku ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā.

Jāuzsver, ka progresīva nodokļu sistēma nav tikai morāls jautājums par sabiedrības solidaritāti. Tikpat lielā mērā tas ir makroekonomisks arguments. Liela ienākumu nevienlīdzība kavē izaugsmi, jo turīgie iedzīvotāji savus ienākumus novirza dažādos uzkrājumu līdzekļos (nekustamajā īpašumā, akcijās, investīciju fondos utt.), nevis patēriņā. Šādi sabiedrībā kopumā krītas pieprasījuma līmenis.

Novirzot lielāku ienākumu daļu mazo/vidējo algu segmentā, tiks veicināts patēriņš, kas attiecīgi kāpinās pieprasījumu un tātad arī izaugsmi.

Viens no ierasti skaļākajiem argumentiem kontekstā ar izmaiņām IIN regulējumā saistās ar darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas reģionā. Ir saprotama darba devēju vēlme panākt lētāko darbaspēku visās ienākumu grupās, tomēr fiskālā ietekme šādam risinājumam būtu kosmiska. Tāpēc stratēģiski pareizāk ir koncentrēties uz to darbaspēka segmentu, kur ietekme būtu vislielākā un kur Latvija tiešām uzrāda lielākas izmaksas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Tā ir atalgojuma kategorija līdz 2000 EUR.[4]

Progresīvo atbalstītajā scenārijā darba devēju izmaksas par darbinieku, kam atalgojums ir 1000 EUR mēnesī, samazinātos par 153 EUR. Izmaksas par darbiniekiem, kam tiek maksāta aptuveni vidējā alga valstī (1600 EUR), samazinātos par 120 EUR. Gan vienā, gan otrā segmentā Latvija ne tikai pietuvotos Baltijas kaimiņu izmaksu līmenim, bet pat kļūtu konkurētspējīgāka par tiem. Piemēram, nodokļu slogs 1600 EUR atalgojumam Latvijā trīs gados nokristu līdz 36,9%, Igaunijā – 36,6%, bet Lietuvā – 38,5% (jo augstāks procents, jo lielākas darbaspēka izmaksas).

Jā, lielo algu grupās Latvijas darbaspēks kļūtu relatīvi dārgāks, tomēr viena uzņēmuma ietvaros darba devēju izmaksas, visticamāk, kopumā samazinātos, ņemot vērā būtisko izmaksu kritumu mazo/vidējo algu segmentā. Turklāt augsto ienākumu guvēji ir darbinieki, par kuriem uzņēmumi parasti ir gatavi maksāt vairāk, jo šie speciālisti nodrošina ekspertīzi, kas uzlabo uzņēmuma produktivitāti un pelnītspēju.

Finanšu ministrijas sagatavotajā izvērtējumā ir iekļauti 15 dažādi izmaiņu scenāriji. Šo skaitu nevajadzētu uztvert kā mēģinājumu vilcināt politiskās sarunas, jo ne visiem scenārijiem ir reāls politisks atbalsts. Progresīvie atbalstīs pirmo scenāriju[5], kas izstrādāts saskaņā ar šajā rakstā minētajiem principiem. Tomēr, lai iedzīvotāji pēc iespējas labāk izprastu piedāvāto IIN regulējumu, aicinu arīdzan mediju pārstāvjus veikt tik svarīgo skaidrojošo darbu par potenciālajām izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā.

Piemēram, kā dažādās nodokļu likmes tiktu piemērotas personai, kas gadā nopelna 30 000 EUR (mēnesī 2500 EUR)? Fiksēts neapliekamais minimums paredzētu, ka pirmajiem 7440 EUR gadā IIN netiek piemērots vispār. Par ienākumiem no 7440 EUR līdz 9240 EUR gadā tiktu piemērota 19% likme, savukārt par ienākumiem no 9240 EUR līdz 20 000 EUR gadā – 26% likme. Visbeidzot, par ienākumiem no 20 000 EUR līdz 30 000 EUR gadā tiktu piemērota 29% likme. Tātad, lai saprastu šīs personas reālo jeb efektīvo likmi, minētās likmes jāvērtē kopā.

Pašreizējā sistēmā efektīvā likme, ko šāds strādājošais samaksā IIN, ir aptuveni 19%. Savukārt Progresīvo atbalstītajā scenārijā tā samazinātos līdz 18% jau pirmajā izmaiņu gadā, un trīs gadu periodā samazinātos vēl vairāk – līdz pat 17%. Pat neiedziļinoties nodokļu aprēķinu specifikā, tiek dots skaidrs vēstījums: iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināsies līdz pat 90% strādājošo.

[1] Norāde uz CSB statistiku par strādājošo skaitu dažādās ienākumu kategorijās: https://data.stat.gov.lv:443/sq/21940

[2] https://www.fm.gov.lv/lv/media/17640/download?attachment 98.lpp.

[3] https://www.fm.gov.lv/lv/media/17640/download?attachment 129. lpp.

[4] https://www.fm.gov.lv/lv/media/17640/download?attachment 30.-31.lpp.

[5] https://www.fm.gov.lv/lv/media/17640/download?attachment 63.lpp.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...