Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir atslepenots līdz šim no sabiedrības slēptais Krišjāņa Kariņa valdības sēdē skatītais iekšlietu ministra Māra Kučinska informatīvais ziņojums "Par plānoto turpmāko rīcību un iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem saistībā ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58.punktu no 2023.gada 1.septembra nav derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja”. Publicējam to pilnā apmērā.

1.   Informatīvā ziņojuma izstrādes mērķis

Informatīvais ziņojums sagatavots, izpildot Ministru prezidenta A.K. Kariņa 2023. gada 14. augusta uzdevumu Nr. 23-MPI-33 līdz 2023.gada 18.augustam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānoto turpmāko rīcību un iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem saistībā ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punktu no 2023.gada 1.septembra nav derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un izpildot Ministru prezidenta A.K. Kariņa 2023. gada 21. augusta uzdevumu Nr. 23-MP-134 saskaņot informatīvo ziņojumu ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju.

2.   Pašreizējās situācijas izklāsts

2022. gada 24. septembrī spēkā stājās Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkts, kas noteica, ka Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023. gada 1.septembrim. Ja attiecīgās personas vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām cita starpā līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apliecinājums par valsts valodas apguvi, ievērojot Imigrācijas likuma 24. panta piektajā daļā, kā arī tai pakārtotajos Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” noteiktās prasības. Vienlaikus no Imigrācijas likuma tika izslēgta norma, kas paredzēja pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu uz attiecīgā pamata, proti, tika izslēgts Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkts.

2023. gada 20. aprīlī spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likuma 58. punktā, nosakot, ka attiecīgās personas, vēloties turpināt pastāvīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, var iesniegt pieteikumu un nepieciešamos dokumentus, tai skaitā valsts valodas zināšanu apliecinājumu, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Valsts valodas zināšanu pārbaudi var kārtot līdz 2023. gada 1. septembrim, bet atkārtotu pārbaudi – līdz 2023. gada 30. novembrim.

Šobrīd, noslēdzoties valsts valodas zināšanu pārbaudes kārtošanas pirmajam posmam, kas noteikts līdz 2023. gada 1. septembrim, ir secināms, ka daļa no personām, kuras ir kārtojušas valsts valodas pārbaudījumu, nav spējušas to nokārtot vismaz minimāli nepieciešamā zināšanu līmenī – A2. Valsts izglītības satura centrs – par valsts valodas pārbaudi atbildīgā institūcija – nav publicējis oficiālu informāciju par pārbaudi nokārtojušo personu skaitu, bet atbilstoši plašsaziņas līdzekļos paustajai informācijai par situāciju līdz 2023.gada 7.maijam  un neoficiāli saņemtajai informācijai no Valsts izglītības satura centra, no personām, kas valsts valodas pārbaudi kārtoja 2023.gada aprīlī-maijā, ap 49% pretendentu, bet jūlijā-augustā - ap 80% pretendentu pārbaudi nenokārtoja. 

No minētā var secināt, ka daļa no attiecīgajām personām, kuras ir izrādījušas vēlmi turpināt uzturēties Latvijas Republikā, nav spējušas nokārtot valsts valodas prasmes pārbaudījumu. Līdz ar to, šādas personas nespēj iesniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujai (Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa) pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus. Šobrīd Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka tikai 11 680 personu jeb 46% no Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punkta subjektu loka – 25 316 personām, iesniegušas pieteikumus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Analizējot šo informāciju pa vecuma grupām, situācija ir šāda:

Kopējais subjektu loks

Saņemtais pieteikumu skaits

Pieteikumi % no kopējā skaita

Kopā

25 316

11 680

46%

t.sk,

0-14 gadi

41

12

29%

15-74 gadi

20 175

7 257

36%

75+ gadi

5 100

4 411

86%

Ievērojot to, ka šobrīd vēl turpinās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanas pieteikumu iesniegšana un pieteikšanās atkārtotas valsts valodas pārbaudes kārtošanai, precīza informācija par to personu skaitu, kuru pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kļūs nederīgas 2023.gada 2.septembrī, nav iegūstama, tomēr prognozējams, ka šis skaits būs nozīmīgs (ap 10 000 personu).

Apkopojot šobrīd pieejamo informāciju, var secināt, ka, ievērojot Imigrācijas likumā noteikto pastāvīgo uzturēšanās atļauju derīguma termiņu, vairākām personām valsts valodas apguves apgūšanai nav bijis pietiekams laiks. Vienlaikus nevar izslēgt, ka daļa no personām, kuras ir kārtojušas, bet nav nokārtojušas valsts valodas zināšanu pārbaudi, nav pietiekami atbildīgi izturējušās pret minēto prasību.

Tāpat ar Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkta regulējumu 2022. gada 24. septembrī spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas to papildināja ar speciālo regulējumu attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņu tiesībām saņemt termiņuzturēšanās atļauju (23.1 panta otrā daļa). Kaut gan Krievijas Federācijas pilsoņi, tai skaitā tie, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkts, ir tiesīgi saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja tam ir atbilstošs pamats un viņi var izpildīt nepieciešamos nosacījumus, tomēr nav izslēgts, ka daļai minēto personu var nebūt attiecīgā pamata un nepieciešamo dokumentu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, kaut gan personai līdz šim bija izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, persona vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā, bet nevar saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Attiecīgi ir arī norādāms, ka ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos personas ir bijušas prombūtnē no Latvijas Republikas, nepārsniedzot tos prombūtnes nosacījumus, kādus Imigrācijas likums paredz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājiem, tomēr šo personu faktiskās atrašanās ārpus Latvijas Republikas laiks nepieļauj saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Līdz ar to arī šādos gadījumos būtu nosakāmas tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas. Ja termiņuzturēšanās atļauja tiktu izsniegta, personām būtu lielāka iespēja termiņuzturēšanās atļaujas laikā kvalificēties Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, nepārsniedzot pieļaujamās prombūtnes kritēriju.

Viens no šķēršļiem Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir arī nepietiekams finanšu līdzekļu apmērs. Personām jāpierāda regulāri finanšu līdzekļi vismaz ikmēneša minimālās algas apmērā sev un katrai apgādājamajai personai, bet ne visiem pretendentiem šādi finanšu līdzekļi ir pieejami, līdz ar to ir nepieciešams regulējums, nodrošinot arī šādu personu uzturēšanās tiesības.

3.   Priekšlikumi turpmākai rīcībai

Ievērojot to, ka daudzām personām uz kurām ir attiecināms Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkts, izveidojusies cieša saikne ar Latvijas Republiku – ilgstoša uzturēšanās (iespējams, no dzimšanas), radinieki, darbs, nodokļu maksāšana u.tml., varētu būt apsverama nepieciešamība paredzēt šai personu kategorijai tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Personām, kuras joprojām vēlas uzturēties Latvijas Republikā, būtu iespēja turpināt valsts valodas apguvi un iespēja pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju (Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu). Termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas tiesības attiecīgajām personām, no vienas puses, ievērojot šo personu saikni ar Latvijas Republiku un vēlēšanos turpināt uzturēties Latvijas Republikā, ļautu turpināt apgūt valsts valodu un pieprasīt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, bet, no otras puses, tām personām, kuras vēlas pārcelties uz dzīvi Krievijas Federācijā, būtu pietiekami ilgs laiks, lai varētu to izdarīt.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) normas sniedz valstīm plašu rīcības brīvību imigrācijas politikas jomā, ārzemniekiem, pastāvīgi un ilgstoši uzturoties valstī, var izveidoties sociāla saikne ar sabiedrību, kas veidotu “ģimenes vai privātās dzīves” sastāvdaļu Latvijas Republikas Satversmes 96.panta un Konvencijas 8.panta izpratnē. Līdz ar to ārzemnieka izraidīšana pirmšķietami varētu ierobežot šo ārzemnieku tiesības uz privātās vai ģimenes dzīves neaizskaramību. Šīs tiesības nav absolūtas un tām ir pieļaujami ierobežojumi, kuriem ir jāatbilst trim Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā definētajiem kritērijiem:  ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem ar likumu; tiem ir jābūt nepieciešamiem leģitīma mērķa sasniegšanai; tiem ir jābūt samērīgiem. Savukārt viens no samērīguma kritērija būtiskākajiem elementiem ir pieeja procedūrām, kas nodrošina katra ārzemnieka konkrētās situācijas individuālu izvērtējumu un lēmuma pieņemšanu, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma īpašos apstākļus. Iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai nodrošinātu pietiekami individualizētu izvērtējumu, dodot iespēju novērtēt konkrētās personas saikni ar Latvijas Republiku un vēlēšanos turpināt uzturēties Latvijas Republikā. Tāpat iepriekš minētās individualizētās procedūras (pieteikšanās termiņuzturēšanās atļaujai) pieejamība respektētu arī no Konvencijas 4.protokola 4.panta izrietošās saistības, kas aizliedz ārzemnieku kolektīvo izraidīšanu.

Ievērojot minēto, ir notikušas konsultācijas, un ņemot vērā paustos viedokļus, var būt apsvērta iespēja papildināt Imigrācijas likumu ar 58.5 punktu un 58.6 punktu šādā redakcijā:

 “58.5 Šā likuma pārejas noteikumu 58.punktā minētās personas, kuras Latvijas Republikā uzturējušās vismaz pēdējos piecus gadus bez 12 secīgu mēnešu pārtraukuma, ir tiesīgas pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju un tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, ja:

1) līdz 2023. gada 30. novembrim ir kārtojušas valsts valodas prasmes pārbaudi, bet to nav nokārtojušas un termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā apņemas apgūt valsts valodu atbilstoši šā likuma 24. panta piektajā daļā noteiktajam;

2) apliecina nepieciešamās valsts valodas prasmes, bet nevar saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa no Latvijas Republikas vai nepietiekamu finanšu līdzekļu apjoma dēļ.    

58.6 Persona iesniedz pieteikumu šā likuma pārejas noteikumu 58.5 punktā minētās termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. decembrim, veicot valsts nodevas samaksu 100 EUR apmērā un iesniedzot uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas anketu un ceļošanas dokumenta kopiju. Personas pieteikumu Pārvalde izskata trīs mēnešu laikā, un pieteikuma izskatīšanas laikā personai ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā. Termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz diviem gadiem, tai nenosakot reģistrācijas termiņu.”.

Iekšlietu ministrs M. Kučinskis      

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...